„Komandu vadīt man nav grūti”

Mežizstrādes un kokapstrādes SIA Stiga RM šomēnes svin 30. gadskārtu. Tā dibināta 1994. gadā Tukumā un no ģimenes uzņēmuma ar padsmit darbiniekiem izaugusi par uzņēmumu grupu, kas produkciju eksportē uz ārvalstīm.

Darbs nodrošināts vairāk nekā 550 cilvēkiem. Īpašnieks ANDRIS RAMOLIŅŠ lepojas, ka Latvijas uzņēmums godam var nest valsts vārdu pasaulē. Ar vienu zīmolu apvienojot piecus uzņēmumus, Stiga RM darbojas kokapstrādē, mežizstrādē, metālapstrādē, kokmateriālu transportā un darbinieku vajadzībām attīsta nekustamo īpašumu.

Cik daudz esat klāt uzņēmuma attīstībā?

Viss slēpjas uzticībā un komandā. Sekojam līdzi ne tikai attīstībai, bet arī ikdienas darbībai, darbdienās pat vairākas reizes. Mūsdienās ir vatsaps, vēl dažādas IT sistēmas, un katrs tajās atskaitās. Ja pārzinu visu savu saimniecību, tad zinu, kādiem skaitļiem tur jābūt. Ja neviens nezvana, saprotu, ka viss ir labi. Pēdējos gados nodarbojos vienīgi ar attīstības projektiem. Kuldīgā vairs neesmu aktīvs kopš 2019. gada, jo tad saplākšņa ražotne sāka pelnīt pati. Šeit to vada Viesturs Krēvics no Tukuma – viņš braukā gandrīz desmit gadus. Attīstības direktors Jānis Osis pārceļas uz citu projektu, jo ir atbildīgs par to. Viņa komanda gan atrodas Tukumā. Darbā pieņemts arī Tukuma rūpnīcas jaunais vadītājs.

Komandu vadīt man nav grūti. Tā sauktās labās rokas ir septiņi speciālisti. Viņiem pievienojās arī jaunais Tukuma rūpnīcas vadītājs. Vakar atnāca atļauja, ka varam pabeigt darījumu ar kapitālsabiedrību Rīgas meži – iegādāties kokzāģētavu Norupe (pie Ogres – red.). Noteikti pievienosies vēl kāds speciālists.

Cik ilgi plānots paplašināties?

Jau redzam, ka mums būs četras rūpnīcas. Noteikti tas nebūs viss. Mērķis ir vienu rūpnīcu atvērt ik pēc trīs gadiem. Domāju, ka šoreiz sevi apsteigsim un rūpnīcu Ogrē palaidīsim jau 2026. gadā, tas ir, gadu agrāk. Nākamgad palaidīsim rūpnīcu Tukumā.

Jādomā arī par produkcijas noietu.

Esam spēcīgi resursu tirgū – saprotam, kur ņemsim un kā ražosim. Esam spēcīgi arī tehnoloģijās, tāpēc pārdošana nebiedē. Mēs to protam. Kuldīgas noliktavas ir tukšas, viss ir pārdots. Ražojam tikai klientiem.

Vai klienti jums ir arī Latvijā?

Visi ārpus Latvijas. Šobrīd izkristalizējies tas, ka sadarbības valstis mums ir tās, kuras atbalsta Ukrainu. Ir izrakts diezgan liels grāvis – varbūt vēl nav uzcelts žogs, bet starp brīvo pasauli un pārējo ir plaisa. Pārējā pasaule turpina sēdēt uz Krievijas lēto resursu adatas. Brīvā pasaule nav no tās vēl līdz galam nokāpusi, bet adatiņa ir palikusi maziņa. Pasaules bagātāko valstu Top 40 arī ir mūsu klienti.

Kā jūs tos atrodat?

Ar to strādā vesela komanda. Arī šobrīd cilvēki atrodas ārzemēs. Darbinieki, kuri brauc pie klientiem, visu laiku mainās. Vieni lido pirmdien, citi nedēļas vai mēneša beigās. Viena lieta gan ir svarīga – jāzina svešvalodas. Un tā nav tikai angļu valoda – Francijā ar to vien būs grūti. Mēs izmantojam tādus cilvēkus, kuri pārvalda franču valodu. Daudzās valstīs vismaz sākumā mēģinām klientus uzrunāt viņu valodā. Redzot mūsu produkcijas augsto kvalitāti, Lielbritānijā, Vācijā, Amerikā klienti mūsu saražoto prasa, lai arī ne vienmēr esam lētākie.

Rūpnīcā ir vismodernākās tehnoloģijas – vecākā iekārta ir no 2017. gada, bet jaunākā ierīkota pirms mēneša. Kad klienti atbrauc un redz tehnoloģiju, neprasa, kāpēc prasām kādu kapeiku vairāk nekā konkurenti. Ar augsto kvalitāti nav problēmu savus partnerus pārliecināt.

Viena vērtība ir kvalitāte. Kādas vēl tās ir?

Pildīt norunu, klientu nepievilt. Ja sakām, ka konkrētajā nedēļā viņu pasūtītā produkcija tiks uzkrauta, tad tā arī būs. Kuldīgā ražojam tikai no bērza finierklučiem. Braucot garām uzņēmuma teritorijai, var redzēt, ka koku uzkrājumi ir lieli. Tāpēc pasūtītāju nav grūti pārliecināt, ka pasūtījums tiks izpildīts laikā.

Mūsu konkurenti dažreiz šmaucas, pa vidu ieliekot citu koku sugu, kas būtiski maina fizikālās īpašības. Ir gadījies, ka mums stāsta: Polijā bērzs esot citādāks, tāpēc ražojums iznāk vieglāks. Saku: „Taisām analīzes!” Pēc pārbaudes atklājās, ka bērza vietā ir cits koks.

Kāpēc bērza saplāksnis pasaulē ir tik ļoti atzīts? Tās ir fizikālās īpašības. Tas ir izturīgs pret salu, mitrumu, dažādām liecēm. Dārgs, bet ar ko citu to aizvietot īsti nevar.

Cik liela uz pārējo fona ir Kuldīgas rūpnīca?

Kuldīgā gribētu ierīkot lielāku. Pirms trim mēnešiem iegādājāmies Siljas teritoriju – to uzņēmums atbrīvos augusta beigās un pārcelsies uz citām telpām.

Būvēsiet daudzdzīvokļu namu. Vai tas būs tikai darbiniekiem?

Šis projekts ir mazliet iesaldēts tādēļ, ka vēl nav izbūvēts tas ielas posms, kas mums vajadzīgs. Ar smago tehniku tur braukt nevar – saplēsīsim caurules, kas ieliktas apakšā. Kas par to maksās un atbildēs? Ceru, ka Kuldīgas novada pašvaldība līdz augustam to pabeigs vismaz tik tālu, lai mēs varam sākt. Ir pēdējais brīdis, jo paredzam, ka nākamajos divos gados būvniecības izmaksas kāps.

Esam izlēmuši, ka uzņēmuma vajadzībām atstāsim 30 dzīvokļus no 65. Padsmit dzīvokļiem pieteikušies darbinieki, kuri grib tos iegādāties. Ap 20 tiks pārdoti brīvajā tirgū. Namā plānoti desmit vienistabas dzīvokļi, 45 divistabu un desmit trīsistabu. Strādnieki lielākoties ir no Kuldīgas, bet brauc arī no Aizputes, no Ventspils novada. Kuldīgā ir ap 260 darbinieku.

Vai arī jums darbiniekus atrast nav viegli?

Izteikti pavasarī jūtam, ka ir tādi, kuri pēkšņi aiziet un piesakās bezdarbniekos. Pavasari un vasaru novelk, par skaidru naudu strādājot kādā zemnieku saimniecībā vai tamlīdzīgi, bet oktobrī prasās atpakaļ. Tādu gan nav daudz. Par to esmu runājis ar kolēģiem citās pilsētās – tā ir valstiska problēma. Šie cilvēki sēž bezdarbniekos, labi zina likumus, ka trīs mēnešus saņem lielāko pabalstu. Vasarā jau nesēž mājās – strādā. Diemžēl ēnu ekonomikā.

Vai jums ir darbinieki no ārzemēm?

Vairāki desmiti. No Ukrainas ir desmit vienpadsmit, no Uzbekistānas – 15 līdz 20. Varbūt esam pat vienīgie, bet mēs viņiem maksājam par latviešu valodas kursiem trīs reizes nedēļā. Savās rūpnīcās negribam dzirdēt krievu valodu. To darām jau otro gadu, un rezultāti ir diezgan labi. Ja paši neintegrēsim, viņi to nevar izdarīt. Neviens no šiem cilvēkiem nav pateicis, kas valodu mācīties neies.

Vai viņi Kuldīgā iedzīvojušies?

Ukraiņi – jā, bet uzbeki pārsvarā atbrauc uz gadu. Pēc tam brauc projām aptuveni uz trīs mēnešiem. Ne visi atgriežas. Ir tādi, kuri šeit ir trešo gadu. Pa šo laiku nav bijušas nekādas nekārtības, pārkāpumi.

Vai palīdzat atrast dzīvesvietu?

50 metrus no rūpnīcas ir dzīvojamā māja, kuru iegādājāmies no kādas kundzes pirms astoņiem gadiem. Tā bija drausmīgā stāvoklī, bez ūdens, labierīcībām. Ēku restaurējām, ierīkojām dzīvokļus.

Uzņēmējdarbībā esat trīs gadu desmitus. Kāda tā ir – strauji mainīga, lēna?

Mainīgumā ir divi posmi: straujš uzrāviens bija no 2004. līdz 2008. gadam, pēc tam krīze. Mūsu uzņēmums nav ar to saskāries – toreiz visu novadījām tā, ka necietām. Tos gadus nostrādājām ar izaugsmi. Bija jādomā, kā izdarīt.

Nākamais uzrāviens bija no 2013., 2014. gada un vēl turpinās. Tas turpinājās arī kovida laikā. Jā, arī mums bija problēmas, jo bija tādi darbinieki, kas nevēlējās vakcinēties. Iesaistījām dakteri Robertu Fūrmani, lai pārliecinātu, ka tā kapeika pie pieres nelīp un ka poti vajag. Pateicoties dakterim, sasniedzām 80% vakcinēto, pirms tam bija tikai 30%.

Sākās Krievijas karš Ukrainā. Pārdošanas komandai bija klienti ļoti jāpārliecina, ka Latvijā ir droši – te neviens nav iebrucis. Ļoti individuāli piegājām katram klientam. Gadu viņi te baidījās braukt. Šobrīd tā vairs nav: brauc no Amerikas, Kanādas, citām valstīm.

Kāda ir uzņēmuma ziedojumu politika?

Uzturam divus virzienus. Tajās vietās, kur uzņēmums atrodas, strādājam bērniem, jo viņi ir mūsu nākotne. Atbalstām projektus bērniem – viņi ir sabiedrības neaizsargātākā daļa. Vēlamies, lai novads attīstās vienmērīgāk, lai nav apbižoto un pārāko, jo tas dod labāku sabiedrību.

Otrs ir Ukrainas virziens. Vairāk nekā divos gados ir ziedots virs miljona eiro. Ļaunums ir jāvinnē, lai neizplešas. Daudz vienkāršāk to ir apstādināt tur, tāpēc atbalstām fronti. Tas ir ekipējums tiem vīriem, kuri karo pirmajās līnijās, automašīnas, rācijas, ūdenslīdēju tērpi.

Nesen Ukrainā biju pats. Jāatzīst, ka tai vēl stipri jāmainās. Tālāk no frontes kara nav. Ir divas Ukrainas: viena, kas karo, un pārējā. Viņiem kā nācijai, kā valstij, kura grib būt Eiropā, vēl diezgan tāls ceļš ejams. Es arī redzu, ka ir riski ar korupciju. Neviens no malas šo problēmu neatrisinās – korupcija jāuzveic pašiem. Uzņēmējdarbībā esmu ilgus gadus un varu teikt vienu: mums tāda mēroga korupcija kā Ukrainā nekad nav bijusi.

Cik tālu pavirzījusies lieta, kas izskanēja visā valstī, kad no jums gribēja izspiest kukuli?

Februārī sākusies tiesa, bet neviena sēde tā īsti nav notikusi. Otrdien jābūt sēdei, pirmdien saslimst! Jo vairāk šādi cilvēki tiks sodīti, jo mazāk kāds ko gribēs. Esmu gatavs šo procesu iziet līdz galam.

Jūs esat sacījis, ka Stiga RM ir ģimenes uzņēmums. Kuri tuvinieki tajā strādā?

Tēvs, es pats, brālis, vienu laiku arī māsa, tad vēl sieva, brāļa sieva, vasarās arī bērni. Meitai obligāti jāstrādā jau no 1. klases, šogad viņa beigs 6. klasi. Ja pats neieaudzināšu darba kultūru un tikumu, ko es varu prasīt no citiem?

Kā vērtējat sadarbību ar Kuldīgas novada pašvaldību?

Tā mums ir izcila. Ja kaut ko vajag, palūdzam, lai izskata mazliet ātrāk, jo termiņi ir būtiski. Kuldīgā viss notiek visaugstākajā līmenī un speciālisti cenšas. Uzņēmēji Kuldīgai ir prioritāte. Teikšu godīgi: Kuldīgai vajadzētu vēl vienu lielu uzņēmumu. Vienalga, vai tas būtu mūsu konkurents vai ne, – tas mums liktu kļūt labākiem, vairāk domāt. No konkurences nebaidos. Tad kopā varētu iesaistīt vairāk labu, jaunu speciālistu.

Kuldīgā darbu sācis Latvijas finieris. Vai sāncensis?

Šis uzņēmums mums nav konkurents. Tas vairāk iet uz industriālajiem klientiem, mēs – uz individuālo pieeju. Koku abiem netrūkst. Mums īsti nav, ar ko konkurēt. Viņiem šeit ir eksperimentālais lobīšanas cehs.

Vai esat domājuši ierīkot saules paneļus?

Esam pētījuši. Tā ir ļoti lēna nauda, bet vēja turbīnas – ļoti lielas investīcijas. Savos īpašumos, un mums ir vairāk nekā 11 000 hektāru, esam noslēguši līgumus, ka ļaujam būvēt citiem. Tur labprāt redzēsim vēja turbīnas. Saules paneļus uz lauksaimniecības zemes neatbalstu. Tas šķiet nepareizi, jo lauksaimniecības zemē jāaudzē graudi, jārada maize, jābaro lopi.

Vai arī Kuldīgā līgums noslēgts?

Šobrīd nav, bet Talsu novada Dundagas pusē noslēgti vairāki līgumi, un mūsu zemē būs diezgan daudz turbīnu.

Kuldīgā ir viena problēma, ar ko saskārāmies citā projektā: „Tikai ne šeit!” Cilvēki protestē. Tik mazapdzīvota Latvija nav – katrā vietā kāds dzīvo. Visu laiku grib tā, lai viss notiek citur, tikai ne tur, kur viņi dzīvo.

Šajā sakarā gribu Kuldīgas iedzīvotājiem atvainoties par būvniecību. Pēdējos gados Kuldīgas rūpnīcā investējam intensīvi – pērn un šogad investīcijas sasniedza vairāk nekā 22 miljonus eiro. Iedzīvotājiem būs vēl mazliet jāpaciešas, jo būs vēl viena celtniecība un liela braukāšana. Investēsim vēl piecus miljonus eiro, jo būvēsim apstrādes cehu, kurā ražosim ļoti dārgu produkciju, – saplāksnis būs apstrādāts dažādos veidos. Pēc tam savā rajonā teritoriju sakārtosim.

Cik jums ir brīvā laika? Kur smeļaties enerģiju?

Pēdējos gadus cenšos brīvdienās nestrādāt. Man ir hobijs – dodos ceļojumos. Šajā sezonā apceļoju Brazīliju, Madagaskaru, Japānu. Atvaļinājumu vasarā neņemu – daru to ziemā. Tā uzlādēju savas baterijas, un man vajag sauli, labu ēdienu un apskates objektus. Gribas apskatīt Austrāliju, pabūt arī Antarktīdā. Uzņēmumā ir noteikums, ka darbiniekiem atvaļinājums noteikti jāizmanto, jo mums viņi vajadzīgi atpūtušies.

Kāds priekšnieks esat? Kā risināt situācijas, kad savārītas ziepes?

Ļoti dažādi. Varu arī sabļaut. Naidu sevī neturu, visu izrunājam. Asas pārrunas pēdējos gados neatceros. Viena ar vadošu darbinieku bija pirms trim gadiem, kad savu kļūdu tas gribēja paslēpt zem tepiķa, nestāstīt. Beigās tas radīja būtisku kaitējumu visiem. Par kļūdām nesodām – svarīgākais ir tās uzreiz risināt. Tas pierādījies kā viens no efektīvākajiem ceļiem. Esmu prasīgs: prasu termiņu, rezultātu.

Vai dzīvojat Tukumā?

Uz Kuldīgu braucu reizi vai divas nedēļā. Dzīvoju gan Tukumā, gan Rīgā, jo meita apgūst akrobātiku un iet privātskolā, mācās franču valodu. Spiežu uz to, lai viņa ir labi izglītota. Audzinu arī to, ka viņai šī lieta būs jāturpina.

Esat beidzis Rīgas 1. ģimnāziju. Vai tālākā izglītība saistīta ar meža lietām?

Man nav pabeigts bakalaurs. Mācījos neklātienē – man ir trīsarpus kursu meža inženieros, jo sāku strādāt. Darbs ņēma virsroku. Bet nav kauns par to, ka man augstākā izglītība nav pabeigta, bet visai komandai ir. Man ļoti patīk teiciens: ja uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs istabā ir gudrākais cilvēks, tad viņš ir nepareizajā istabā.

Es visu laiku mācos, vakaros lasu informāciju, piemēram, par iekārtām. Braucu pa pasauli uz dažādām rūpnīcām – pētu, skatos, uzdodu jautājumus. Runājam par IT jomu: sākam domāt nevis vairs tikai par robotiem, bet par mākslīgo intelektu. Šobrīd tas ienāk mežā – Latvijas Valsts meži to jau izmanto.