Ar adīkli uz ielas, parkā, kafejnīcā un pludmalē

Sestdienas priekšpusdienā Kuldīgas estrādes parkā garāmgājēji varēja vērot neparastu rosību – takas malā zālē tika izklātas segas un rindojās rokdarbi, bet ēniņā, adīkļu adatām zibot, jautri sarunājās vairākas sievietes.

Otrā jūnija sestdiena ir Starptautiskā publiskās adīšanas diena, un Kuldīgas kultūras centra rokdarbu kopas Čaupe meistares šo dienu svin visu kopas pastāvēšanas laiku – jau 15 gadus. Šīs dienas būtība ir adīt publiskās vietās – sabiedriskajā transportā, kafejnīcās, parkos, veikalos vai citur –, popularizējot šo praktisko un reizē radošo vaļasprieku. Akcija notikusi Semināra parkā, pie muzeja, bibliotēkā, Liepājas ielā un citviet.

„Mēs parasti adām ar lielu troksni kā Marakešas tirgū, kur visi runā, bet nav, kas klausās,” tā mītu par adīšanu kā klusu un vientuļu nodarbi apgāž Čaupes dalībniece Daina Ješkevica. Liene Zeidlere zina stāstīt, ka Rīgā notiekot īpaši kinoseansi adītājiem, kur var skatīties filmu un pustumsā adīt. Pēc tam uzzinu, ka adītājiem tiek rīkoti īpaši kuģu kruīzi, bet Rīgas–Jūrmalas vilcienā reiz esot bijis speciāls adītāju vagons. L.Zeidlere saka: „Viss var notikt, vajag tik organizēties. Man viena paziņa šodien sēž un ada Taizemes pludmalē.”

Ir reizes, kad Čaupes meistarēm pievienojas kāds garāmgājējs, bet tas gadoties reti. Reiz, kad publiskā adīšana notika pie Kuldīgas novada muzeja, esot piebiedrojies kāds ārzemju tūrists, kuram pat tīri labi esot sanācis. Parasti cilvēki, ejot garām, laikam baidoties adītājas traucēt. Arī garāmgājēja Ligita, mudināta minēt, kas te īsti notiek, neziņā raustīja plecus un atbildēja: „Laikam kaut kāds adīšanas pulciņš.” Pati kādreiz esot adījusi, tagad vairs ne.

Lielākais akcijas dalībnieku skaits esot bijis Čaupes sākuma gados, kad piedalījās arī kolēģes no Ventspils rokdarbu studijas Spārni. Bet nav tā, ka viņas tikai reizi gadā dodas ārpus telpām. Notiek arī Kurzemes rokdarbnieču plenēri, akcija Satiec savu meistaru, adītāju darbi regulāri skatāmi izstādēs novada bibliotēkās.