Vienmēr ceļā uz nākamo mērķi

„Visu laiku vajadzīgs kāds mērķis,” saka Jānis Sala. „Citādi nav interesanti strādāt.” Kopā ar brāli Ivaru viņš Kuldīgā attīsta trīs ģimenes uzņēmumus: būvniecībā (Goldingen Invest), metālapstrādē (Kurland Steel) un nekustamo īpašumu jomā (SJ Būve). Izveidota metālapstrādes ražotne, atdzīvināts agrāk pamests rūpniecisks kvartāls Tehnikas un Virkas ielā, bijušajā Lauktehnikā. Kuldīgas novada uzņēmēju gada balvas konkursā Goldingen Invest tiks sumināts kategorijā Gada uzņēmējs.

Tēva pēdās

Jānis mācījies par elektriķi, bet darba gaitas sācis celtniecībā: „Tēvs bija celtnieks un uzņēmumu nodibināja, kamēr mācījos.” Dēls darbojies līdzās, bet ar laiku iesaistījies vairāk un būvniecība kļuvusi par pamata nodarbi. Pirmos desmit gadus uzņēmums darbojies pārsvarā Rīgā un tās apkārtnē, vēlāk bijis saistīts ar Kuldīgu, bet strādāts visā Kurzemē, arī citviet Latvijā. Pašlaik uzņēmuma bāze un metālapstrādes ražotne atrodas šeit, taču būvobjekti tiek meklēti arī Rīgas pusē.

Ģimenes uzņēmējdarbību aizsācis tēvs, Jānis Sala seniors, kurš tagad devies pensijā. Darbu turpina dēls Jānis ar vecāko brāli Ivaru. Abi sazinoties gandrīz nepārtraukti, un gadu gaitā izveidojusies uzticēšanās. Jānis sevi raksturo kā ideju cilvēku – jauna doma varot rasties piecās minūtēs, savukārt brālis palīdzot to izvērtēt un vajadzības gadījumā piebremzējot. „Mēs domājam līdzīgi: ja ir arguments – darām, ja pretarguments – nedarām,” saka Jānis. Viņš brāļa lēmumiem pilnībā uzticoties: „Ja arī kāds izrādījies nepareizs, nepārmetam, bet meklējam risinājumu.”

Galvenie klienti – zemnieki

Ap 90% klientu esot lauksaimnieki, kam galvenokārt tiek būvētas fermas, angāri, noliktavas un graudu loģistikas objekti. Šai specializācijai pakārtota gan uzņēmuma tehnika, gan metālapstrādes ražotne. „Ja ir standartveida projekts, fermu varu uzbūvēt, gandrīz neizejot no kabineta,” saka Jānis. Pieredzējusī komanda darbu secību un materiālus pārzina, tādēļ objektā daudz kas tiek darīts bez gariem skaidrojumiem.

Bijuši arī pārbaudījumi un negaidīti pavērsieni. Daži lieli objekti plānoti vairākus gadus, bet var apstāties naudas, bankas lēmuma vai krīzes dēļ. Piedzīvots gan straujš materiālu cenu kāpums, gan pandēmijas ierobežojumi, gan tāda situācija, kad dzīvnieku slimības dēļ būvobjekts pēkšņi slēgts un pat tur atstātajai tehnikai kādu laiku nevar piekļūt. Jānis atzīst, ka agrāk jaunos darbos meties straujāk: „Bija tā – aiziet! Braucam un darām! Tagad trīs četras dienas apsveru, vai ir tā vērts.”

Drošībai izveido savu ražotni

Ideja par metālapstrādi radusies pēc sarežģīta pasūtījuma, kurā četru mēnešu laikā dažādās vietās vajadzējis uzbūvēt piecas noliktavas. Metālkonstrukcijas ražotas vairākos uzņēmumos, bet viens darbu būtiski kavējis. Jānis pats braucis tur darbu uzraudzīt, citādi nespētu objektu pabeigt laikā. Pēc dažiem gadiem izveidojuši savu cehu: „Tas bija ne tik daudz ekonomisks lēmums, cik drošībai – tā ir iespēja pašam kontrolēt būvniecību no sākuma līdz beigām.” Tagad tur no lielām metāla loksnēm ar specializētām iekārtām tiek izgrieztas detaļas būvniecībai un izgatavotas konstrukcijas. Kopā ar smago tehniku tas ļauj būt mazāk atkarīgam no citiem.

Roku darbu aizstāj tehnika

Savulaik ģimenes uzņēmumos bijis ap 50 darbinieku, pašlaik pastāvīgajā komandā ir ap 15. Bet J.Sala uzsver, ka paveiktā apjoms tādēļ nav samazinājies – roku darbu aizstājusi tehnika, process kļuvis efektīvāks: „Agrāk pieci cilvēki raka ar lāpstām, tagad mums ir septiņi ekskavatori.” Varētu piedāvāt vēl 10–15 darba vietu, tomēr komandas palielināšanu īpašnieks vērtē piesardzīgi. Lieli būvniecības objekti var pēkšņi apstāties: „Nevaru darbinieku nolikt plauktā un izņemt tad, kad vajag. Pret cilvēkiem jābūt atbildīgam.” Darbs nav viegls: jāstrādā lietū, salā, nereti ilgi prom no mājām.

Atdzīvina agrāko Lauktehniku

Ģimenes veikums ir arī agrāk nolaistās rūpnieciskās zonas labiekārtošana Virkas un Tehnikas ielā, ko vietējie pazīst kā Lauktehniku. Viss sācies, iegādājoties ēku metālapstrādes ražotnei. Tolaik apkārtne un ēkas bijušas ļoti sliktā stāvoklī. Lietus laikā telpās krājies ūdens, dažviet varēts brist tikai gumijas zābakos. „Stāvējām ar brāli sētā, un es teicu – būtu labi, ja visa teritorija piederētu mums,” atceras J.Sala. Piecos gados uzņēmēji iecerēto kvartālu pa daļām iegādājušies un sakopuši. Īpašnieki bijuši dažādi, darījumi ne pārāk vienkārši, tomēr svarīgi licies iekārtot visu teritoriju. Tagad vietā, kur vēl nesen gandrīz nekāda saimnieciskā darbība nenotika, telpas ir atjaunotas un iznomātas. Daļu izmantojot paši, tostarp metālapstrādei, citās darbojas citi ražotāji un tirgotāji. Brīvu telpu kvartālā vairs neesot. Par būtisku ieguvumu J.Sala uzskata visu ēku pievienošanu centralizētajai siltumapgādei. Lai gan siltumtrase tuvumā bijusi, neviena ēka nav bijusi pieslēgta. Tagad telpas ir apkurināmas un izmantojamas visu gadu.

Jānim apkārtne pazīstama kopš bērnības – savulaik tai cauri gājis uz stadionu: „Tas ir mans kvartāls, un mērķis bija to sakārtot.”

Azarts arī sportā

SIA Goldingen Invest atbalsta jaunos sportistus un pasākumus. Jānis pats aizraujas ar autosportu, pēdējos gados arī ar riteņbraukšanu. Vēsturisko spēkratu rallijos Jānis startē ar agrāko gadu automašīnām Audi. Maijā kopā ar stūrmani Uldi Fjodorovu Pasaules rallija čempionāta (WRC) Portugāles posmā vēsturisko automašīnu sacīkstēs ieskaitē Sporta klasika izcīnījuši otro vietu. Savukārt 2024. gadā, kad WRC notika Latvijā, tostarp Kuldīgā, te bija apskatāms Jāņa būvētais Audi Sport Quattro, braucēja tērps, ķivere un izcīnītie kausi.

Braukt ar divriteni Jānis sācis tāpēc, lai pēc darba būtu atslodze un mazinātu stresu. Sākumā brauciens līdz Īvandei un atpakaļ šķitis liels sasniegums, bet tagad viņš gadā pieveic vairāk nekā 10 000 km: „Minoties stress pazūd. Tajā brīdī vienkārši nedomā.” No tautas sacensībām nonācis līdz starptautiskiem startiem un piedalījies pasaules čempionātos Austrālijā un Japānā.

Jānis darbojas kopā ar riteņbraukšanas kluba Goldingen Cycling komandu, un Goldingen Invest ir viens no atbalstītājiem. Šovasar kopā ar pašvaldību, sporta skolu un Latvijas Riteņbraukšanas federāciju Pelčos sarīkotas individuālās sacīkstes „Goldingen” kauss ITT, kurās piedalījās ap simt licencētu riteņbraucēju. Pēc Jāņa teiktā, sacensību organizāciju federācija novērtējusi kā paraugu, un nākamgad 22. jūnijā Kuldīgas pusē paredzēts Latvijas čempionāts riteņbraukšanā. Lielās sacensības dotu ieguvumu ne tikai sportistiem, bet arī uzņēmējiem un novada atpazīstamībai.

Vēl ir iecere sporta skolas audzēkņiem ziemā dot iespēju trenēties Spānijā, kur laikapstākļi ļauj sezonai sagatavoties pilnvērtīgi.