„Cilvēks noslīkst klusi – ne tā, kā rāda filmās”

Kuldīdznieks MAREKS VEISS izveidojis uzņēmumu Ūdens prasmes, kas bērniem un pieaugušajiem māca peldēt un izskaidro drošības noteikumus. Bet viņš strādā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Mareks uzsver: prasme noturēties uz ūdens var glābt dzīvību.

Kas šobrīd jums ir aktuālākais?

Aktivitātes vasarā pārsvarā ir nometnes – tās rīkojam ar biedrību Mess (izveidota Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas atbalstam – red.). Šis bija piektais gads. Tajās ir jauktas nodarbības, jo ir gan sports, gan atpūta lielākoties bērniem no septiņiem līdz 11 gadiem. Mūs aicina arī stāstīt par drošību, un to darām kā SIA Ūdens prasmes, kurā pats darbojos. Mācām peldēt, stāstām par drošību pie ūdens, pieskatām, ja kādam ir pasākums ūdens tuvumā. Piedāvājam arī ūdens atrakcijas: piepūšamās bumbas, batutus.

Cik labi bērni ir apguvuši prasmi peldēt?

Mūsu atrakcijas uz ūdens notiek drošā veidā – ar peldvestēm. Bez tām nekas nenotiek, jo, aizbraucot uz kādu nometni, nevaram izvērtēt, kurš māk peldēt, kurš nemāk. Bieži mums saka: „Es māku. Kāpēc jāvelk veste?” Tādi ir noteikumi, un tie visiem ir vienādi. Ja vesti negribi vilkt, nepiedalies atrakcijās!

Pēc statistikas nekas labs nav – prasme peldēt ir ļoti zemā līmenī. Ja jautās, vai māk peldēt, roku pacels visi. Viņiem liekas: ielec ūdenī un izpeld – māk peldēt. Bet tā jau tas gluži nebūs. Ir vadlīnijas, pēc kurām secināt, vai cilvēks tikai turas uz ūdens vai māk peldēt. 200 metru jānopeld bez apstājas un, izkāpjot laukā, vēl jāspēj parunāt, nevis nokrist zemē. Tad var uzskatīt, ka peldēt māk.

Vasarā rīkojat nometnes un tajās piedalāties. Ko darāt rudenī un ziemā?

Ūdens prasmes nodarbojas ar pieaugušo un bērnu peldētapmācību un drošību pie ūdens. Septembrī atkal turpināsim strādāt. Uz baseinu brauks klases no pagastiem, mācīsim peldēt bērniem no pieciem gadiem līdz pilngadībai. Šogad mums būs Eiropas projekts.

Cik bērnu gadā mācāt?

Mums grupas ir pilnas – kopā aptuveni 80. Nodarbības notiek trīs grupās. Sākam ar piecgadniekiem. Vēlāk skatāmies, kādas ir prasmes un vai varam pārcelt nākamajā grupā. Vienā maksimums – 12 dalībnieku. Ja ir vairāk, tad jāstrādā diviem.

Vai māci viens?

Mums ir komanda. Man palīdz treneris Jānis Ķēde, kurš tikko pabeidza Latvijas Universitāti. Iesaistīta arī glābēja Zane Zvirbule. Tas ir svarīgi, jo drošību ūdenī gribam par visiem 100%.

Ar ko vieglāk strādāt: ar bērniem vai pieaugušajiem?

Noteikti ar bērniem. Mācīties peldēt nāk arī pieaugušie, pat tādi, kuri prasmes grib uzlabot. Ir bijuši cilvēki pāri 60. Viņiem apgūt ir grūtāk nekā bērniem – pieaugušais vairāk baidās.

Kā radās ideja par tādu uzņēmumu?

SIA pastāv divus gadus. Sākumā visu darījām kā biedrība Mess, taču gribējās ko savu. Vispirms domāju par biedrību, bet beigās iznāca, ka izdevīgāk ir veidot SIA, jo ar to var arī pelnīt.

Lai nodarbības pilnveidotu, esam rakstījuši projektus, lai iegādātos inventāru. Dēlīši, nūdeles jānomaina, jo nolietojas un tad baseins ir pilns ar putuplastu. Cenšamies, lai mums būtu tāds inventārs, ar ko attīstīt gan spēku, gan izturību, piemēram, pretestības gumijas, pleznas. Tagad visu esam labi nokomplektējuši, un mums nav jāuztraucas, ka mācības nevar ar kaut ko nodrošināt. Pirms diviem gadiem piedalījāmies pašvaldības konkursā, kas atbalsta jaunos uzņēmējus, un par piešķirto summu iegādājāmies manekenus, kas domāti glābšanai, apgūstot prasmes drošībai uz ūdens. Tas gan vairāk domāts pieaugušajiem.

Ko ir svarīgi atcerēties citiem, ja kāds slīkst?

Redzot, ka kāds slīkst, jācenšas sazvanīt glābējus, saukt palīgā vai padot kaut ko, kur pieķerties, bet nekādā gadījumā pašam nevajag mesties iekšā un glābt, jo parasti tad noslīkst abi. Var cilvēku mudināt tikt no ūdens ārā, pievērst uzmanību kliedzot. Tas gan atkarīgs, cik tālu viņš ūdenī ir. Vēlreiz atgādinu: nekādā gadījumā nedrīkst dot savu ķermeņa daļu.

Kāds attālums ir drošs?

Drošā distance ir divi metri, bet ne tuvāk. Kas ir slīkšana? Kad cilvēks kliedz Palīgā!, tā nav slīkšana. Filmās rāda, ka tā kliedz. Cilvēkam iestājusies panika, šoks, spēka viņam ir ļoti daudz, varētu, iespējams, ezeru vai dīķi pārpeldēt divreiz, bet cilvēks apstājas un savu enerģiju izliek uz vietas. Tātad mums, pašiem neejot klāt, jāmēģina pārliecināt, ka viņš var to gabalu nopeldēt, jāmēģina dabūt, lai virzās uz priekšu. Patiesībā cilvēks noslīkst klusi – tur nav nekādas palīgā saukšanas. 30 sekundes, un cilvēks ir noslīcis.

Esmu strādājis Mārtiņsalā par glābēju, un mums ir bijušas reizes, kad cilvēki jāglābj. Varu izstāstīt gadījumu. Mēs strādājam pa divi. Ir saulaina diena, bet ūdens līmenis Ventā ļoti pacēlies – vismaz par metru, pusotru –, un straume ir liela. Iebraucēji to nesaprot un domā: „Pagājušogad gāju, iešu arī šogad.” Kāds pārītis ap 50 izdomāja iet pāri Ventas rumbai. Mēs mikrofonā sakām, ka ūdens līmenis ir augsts un to darīt nevajag. Viņi neklausās un dodas pāri. Pēkšņi rumbai pa vidu sastingst un paliek uz vietas. Mēs skatāmies, ka nebūs labi… Sieviete vairs nevar noturēties un iekrīt rumbā, vīrietis paliek noskatoties, jo reāli ir sastindzis. Tas nav nosodāmi, jo nezinām, kā šādā situācijā rīkotos mēs.

Bet mēs, glābēji, to redzot, vestes virsū, skrienam un lecam rumbā iekšā! Sievieti izvilkām – viņa bija vienos zilumos, jo straume liela un viņa atsitās pret akmeņiem. Viens gan: savu rokassomiņu sieviete tā arī nebija atlaidusi – tā bija stingri satverta pat pēc izvilkšanas no ūdens.

Labi, ka viss beidzās veiksmīgi. Grūtāk ir tad, kad neko nevarat palīdzēt.

Jā. Manā praksē ir bijušas reizes, kad ir mēģināts cilvēku atdzīvināt, bet nesekmīgi. Pārsvarā tie ir jauni cilvēki – 18, 19 gadu. Viens jaunietis no Rīgas Jāņos atbraucis te atpūsties. Bet alkohols ar peldēšanu nav savienojams.

Makšķernieki uzskata: „Kāpēc būtu jāvelk vestes?” Viņi tās laivā paliek zem dibena ērtākai sēdēšanai. Taču brīdī, kad laiva apgāžas, zābaki piesmeļas pilni ar ūdeni, cilvēks ātri noiet dibenā. Ierodoties glābējiem, redzams, ka veste palikusi laivā. Nezinu, vai tā ir paaudzes spītība, bet nevar izmācīt. Kad skaidro, viņi tikai pasmīn.

Man prieks, ka bērni, kuri aug, šajā jomā ir zinoši. Tas nozīmē, ka, paaudzēm mainoties, viss ies uz labo pusi.

Vai ir kāds mērķis, ko vēlaties sasniegt? Varbūt izaudzināt labus peldētājus, kuri startētu sacensībās?

Mērķis nav audzināt tādu peldētāju, kas ir sportists. Mūsu mērķis ir bērniem iemācīt peldēt, lai viņi nenoslīktu un justos droši. Ja kāds peld labi, varam ieteikt kolēģi Ventspilī un savas spējas šajā sporta veidā pārbaudīt.

Ir jau atšķirība: atklāts ūdens vai baseins.

Tās ir divas dažādas lietas. Kolēģe piedalījās 2,4 kilometru peldēšanas sacensībās Vilgāles ezerā. Tas nav tas pats, kas baseinā. Zane teica, ka peldot esot izdzērusi kādu litru ūdens… Tur ir straume, nezināmais. Baseinā īsti nekas slikts nevar notikt, ja ar galvu pats domā.