Mārim Rozentālam – Eiropas un pasaules mēroga uzvara

Kuldīgas spēkavīrs MĀRIS ROZENTĀLS, startējot divās sacensībās Vācijas pilsētā Fuldā, izcīnījis uzvaru gan Eiropas čempionātā Old School Strongman, kurā bija trīs disciplīnas, gan pasaules čempionātā Ultimate Strongman svaru stieņa vilkmē no zemes.

Vispirms tu devies uz Eiropas čempionātu Old School Strongman.

Jā, tas notika maijā, šoreiz telpās. Sacensības noorganizētas jaunā formātā. Trīs disciplīnas: vilkme no zemes, baļķa celšana virs galvas un tāda disciplīna, kurā stienis jāpaņem no zemes, jāiesēžas ceļos un, apķerot ar elkoņiem, jāceļas augšā. Šajā vingrinājumā strādāju gudri: varēju mēģināt uzrādīt pasaules rekordu, bet to nedarīju, jo aizbraucu ar mērķi uzvarēt sacensībās. Trīs disciplīnās nopelnītie punkti summējās. Konkurentu, spēcīgu atlētu, bija daudz. Viņi gribēja mani uzvarēt, jo biju visvecākais. Startēju grupā Master 40+, jo man tūlīt būs 50 gadu. Godīgi sakot, pašam tā neliekas (smejas). Vingrinājumos veicās labi, bet pēdējais – vilkme – ir mana kroņa disciplīna. Muļķīgi gan bija tas, ka gatavojos vilkt mugurā speciālo vilkmes triko, kas atlētam palīdz, arī no traumām pasargā, bet izrādījās, ka šajās sacensībās ar to startēt nevar. Biju nelielā šokā, pat zuda pārliecība, jo bez triko rezultāts var būt pat vairāk nekā 30 kilogramu zemāks. Konkurenti nekur tālu nebija. Tomēr ļoti priecājos, ka beigās uzvarēju un saņēmu vēl vienu titulu.

Bija atbraukuši arī latviešu līdzjutēji, un viena maza meitenīte uz A4 lapām salīmējusi Latvijas karodziņus. Tas bija ļoti jauki. Sezonu iesāku patīkami.

Vai pietika laika atjaunoties un sagatavoties pasaules čempionātam?

Arī pasaules čempionāts Ultimate Strongman notika Fuldā, jo tur ir milzīgs centrs ar aprīkojumu spēkavīriem. Tur daudzi atlēti dodas trenēties. Lai sagatavotos, bija nedaudz vairāk par mēnesi. Norise paredzēta divas dienas: pirmā – tiem, kuri izpilda piecas disciplīnas, otrā – tikai vilkmei no zemes. Taču divas nedēļas pirms tam saslimu ar vīrusu, un analīzes joprojām nav labas, bet ir uzlabojušās. Bija 40 grādu temperatūra, drudzis, grūti ar elpošanu, sākās klepus. Divas dienas pavadīju slimnīcā. Pēc tam man pilināja zāles, dzēru antibiotikas. Teikšu godīgi: biju galīgi sabēdājies un sabrucis, jo startam pasaules čempionātā ļoti labi sagatavojos.

Pabeidzot zāles dzert, jutos labāk un nolēmu, ka uz sacensībām braukšu, bet pirmajā dienā nestartēšu, jo pēc slimošanas izpildīt piecus vingrinājumus lielā karstumā nebūs labi – tā sevi galīgi nokausēšu. Izlēmu, ka piedalīšos tikai otrajā dienā, kad ir čempionāts vilkmē no zemes. Otrajā cēlienā pacēlu 315 kilogramus, un ar to pietika, lai uzvarētu.

Startēju tikai 105 kilogramu svara kategorijā. Slimošanas dēļ svars bija nokrities uz 99. Uz sacensībām dabūju 102,4. Pirms slimošanas varēju pacelt 350 kilogramus, beigās pacēlu 315, taču ar to šoreiz varēja uzvarēt. Pēc sacensībām jutos labi.

Vai ir jau nākamais mērķis?

Septembrī Austrijā būs Eiropas čempionāts Ultimate Strongman, un tur 105 kilogramu kategorijā jau esmu reiz uzvarējis. Būtu interesanti piedalīties. Viena disciplīna gan ir tāda, kas varētu ietekmēt traumēto un sadziedēto plecu. Tomēr esmu nolēmis pagatavoties. Oktobrī būs pasaules čempionāts Old School Strongman – līdzīgs tam, kurā maijā uzvarēju Eiropā. Ļoti gribētos piedalīties un uzvarēt, bet sacensība noteikti būs sīva, jo startēs spēcīgi atlēti.

Redzēs, kā būs ar finansēm, bet ir interesants izaicinājums: esmu uzaicināts novembra beigās Singapūrā piedalīties Pasaules kausa izcīņas posmā tiem atlētiem, kuri startē 105 kilogramu kategorijā. Par Top 3 būs grūti cīnīties, jo piedalīsies jauni un spēcīgi atlēti no 25 līdz 30 gadiem. Manējie un atbalstītāji saka: ir jābrauc. Atbildu, ka tas ir ziemas miegs un gribas atpūsties, bet, lai piedalītos šāda mēroga sacensībās, jābūt ļoti labā formā. Bet spēka disciplīnas man patīk. Līdz galam neesmu izlēmis.

Cik godalgu spēkavīra karjerā esi izcīnījis?

Pasaules čempionātos ir izcīnītas trīs 3. vietas, viena 1. vieta. Uzvaras ir arī Eiropas čempionātos. Visas nevar nosaukt – kopā vairāk nekā 80 dažāda kaluma medaļu un kausu. Man pieder četri pasaules rekordi, kas vēl nav pārspēti: hantelēs, priekšējos pietupienos, vilkmē no zemes un akmeņos. Izskatās, ka vilkmē ilgi neviens vēl to nelabos, jo mans rekords ir 385 kilogrami.

Tu vairākus gadus mācies ķīniešu valodu. Kā veicas?

Nesen bija atbraukusi Ventspils mūžizglītības centra vadītāja un apsveica ar sestā gada diplomu, jo pabeidzu šīgada mācības. Šodien mācījies vēl neesmu, jo bija daudz darīšanu, bet mājās datorā skatīšos, un fonā visu laiku skan ķīniešu valoda. Tā cenšos mācīties katru dienu, daudz lasu un rakstu. Ir grūti, bet eju uz priekšu, un tas man ir liels izaicinājums. Tas ir kā sports: ja nedarīsi, rezultāta nebūs. Ideāli būtu tādā vidē padzīvot vismaz pusgadu.

Sieva un jaunākā meita mācās spāņu valodu. Katru dienu meitai maksāju eiro, un viņa 10–15 minūtes dienā mācās. Daudz ko jau saprot. Viņa labi zina arī angļu un krievu valodu.