„Vēlos kļūt profesionāls bokseris”

Kuldīdznieks DĀVIDS LIEPKALNS pirms diviem gadiem sācis trenēties boksā un ir apņēmīgs: „Gribu būt starp labākajiem.”

Kādēļ izvēlējies boksu?

No tā daudz ko var paņemt dzīvei, piemēram, tas disciplinē, cilvēks pilnveidojas fiziski, kļūst stiprāks. Man šis sporta veids ļoti patīk – redzu tajā nākotni.

Vai trenējies Kuldīgā?

Nē, mācos Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā un tur trenējos boksa klubā pie treneriem Toma Rozenberga un Artjoma Bugas. Protams, sākums nebija viegls, jo zināšanu par šo sporta veidu tikpat kā nebija.

Vai jau esi piedalījies sacensībās?

Esmu startējis divās amatieru sacensībās Latvijā. Vienas bija pēc MMA noteikumiem, otras pēc boksa noteikumiem, bet ar MMA cimdiem. Trenējos divus gadus, bet klubā esmu tikai piecus mēnešus. Vairāk nekā gadu patstāvīgi trenējos mājās, kur nodarbībām esmu ierīkojis speciālu telpu. Pirmo cīņu zaudēju pirmajā raundā, jo nebija pieredzes. Taču es neapstājos un turpinu. Ar šo sportistu man septembrī būs revanša cīņa.

Cik reižu nedēļā nodarbojies?

Daudzas. Nedēļā man ir desmit treniņu, pa diviem dienā. Šādā režīmā esmu vairākus mēnešus, jo gribu atkārtotajai cīņai sagatavoties ļoti labi.

Kādā svara kategorijā cīnies?

Pagaidām 70 kilogramu kategorijā. Tajā pretinieki ir spēcīgi, konkurence sīva. Manuprāt, labāk būtu, ja es piecus kilogramus nomestu un startētu 65 kilogramu kategorijā.

Kāpēc?

Tur sportisti ir vēl spēcīgāki. Man šķiet, ka arī pats justos labāk, jo augumā neesmu garš – 1,74 metri. Boksā sportista augumam varbūt nav tik lielas nozīmes, cik roku garumam.

Kas patīk vairāk: MMA vai bokss?

Klasiskais bokss. Man bija iespēja piedalīties sacensībās pēc klasiskā boksa noteikumiem, bet atteicos, jo vasarā nebija iespējas uz treniņiem Kandavā izbraukāt. Tāpēc daudz strādāju mājās patstāvīgi. Treneri palīdz ar padomu, dod izpildāmos uzdevumus.

Kas tev boksā liekas aizraujošs?

Laikam adrenalīns. It kā bīstams sporta veids, bet cilvēki apkārt ir forši, draudzīgi, kopā trenējamies, aprunājamies. Cita runa, protams, ir ringā. (Smejas.)

Vai bokss Latvijā ir populārs?

Domāju, ka jā. Daudzi trenējas un cītīgi, jo visi grib būt starp labākajiem. Ja arī tu tāds gribi būt, nedrīkst atpalikt – jātrenējas. Manuprāt, mums viens no spēcīgākajiem ir Mairis Briedis – viņš boksā ticis ļoti tālu.

Reizēm ir grūti saņemties un treniņu sākt. Kā tu sevi motivē?

Es gribu būt labākais. Tā man ir spēcīga motivācija piecelties un sākt treniņu. Un es zinu, ka to varu. Kad gatavojos pirmajai cīņai, no rīta pirms došanās uz skolu cēlos sešos un gāju skriet.

Katram sportistam savi meistarstiķi. Kāds ir tavējais?

Grūti pateikt, bet man ļoti patīk ringā cīnīties. Patīk strādāt un pilnveidot sitienus. Zinu, ka šis sporta veids man neapniks. Katru dienu ieeju vēl lielākā azartā. Ļoti gribu aizcīnīties līdz profesionālajam boksam. Līdz tam gan vēl liels solis – jāaizvada vismaz 20 cīņas amatieru līmenī. Man ir plāns pēc tehnikuma beigšanas doties uz ārzemēm strādāt, un darbu Nīderlandē jau esmu sarunājis, bet noteikti turpināšu trenēties boksā.