Saglabāt interesi par dzīvi

Ja pensijā izvēlies neko nedarīt, tas ir beigu sākums – tā nesen kādā intervijā teicis gerontologs un profesors Jānis Zaļkalns.

Esmu tajos skaistajos gados, kad maniem draugiem un paziņām pensija jau ir un tā tuvojas arī man. Tiesa, tādus vārdus – par nekā nedarīšanu – gan, šķiet, mutē nekad neesmu ņēmusi. Faktiski ir grūti iztēloties, kā tas būtu realitātē. Daudz esmu dzirdējusi tieši pretējus stāstus, ka cilvēks, aktīvās darba gaitas beidzot, ir tik nelaimīgs, ka nevar atrast veidu un vietu, kur izpausties, būt vajadzīgs. Visi zinām stāstus par vecmāmiņām un krustmātēm, kuras ilgi turējušās pie lauku darbiem – pie savām kartupeļu vagām un savas gotiņas kūtī –, un brīdī, kad tā visa vairs nav, arī veselība un dzīvesspars sācis grīļoties.

Bez fiziskām nodarbēm un ikdienas rosības, kas zūd, aktīvi nestrādājot, viens no lielākajiem riskiem ir vientulība un attiecību trūkums, atzīst arī profesors. Tāpēc varu tikai priecāties par aktīvajiem Kuldīgas senioriem, kuri darbojas dārzos, dzied, mācās, ceļo utt. Un atcerēties vienu lietu (tas gan attiecas arī uz nepensionāriem) – nevis gaidīt, kad tevi aicinās, kad piezvanīs, bet pašam ņemt iniciatīvu savās rokās, uzturēt saikni, neizkrist no aprites.

Turklāt nu jau mēdz teikt: tagadējie 60 ir agrākie 40! Labi, tas tā optimistiski un puspajokam, bet gribot negribot par vecumu nākas iedomāties katram – jaunāks nekļūst neviens. Un, lai arī fiziskā veselība neapšaubāmi ir svarīga, profesors Zaļkans akcentē tieši domāšanu, proti, vajag nevis sevi šaustīt par to, ko es vairs nevaru, bet novecošanu uztvert kā dabisku, jo pēc viņa novērojumiem iekšēji stabili un mierīgi cilvēki ar fiziskām kaitēm saskaras daudz retāk, turpretī tie, kuri uztraucas par sīkumiem, paši burtiski izsauc veselības problēmas.

Mērķtiecīga ikdienas plānošana palīdz visām dienām nebūt vienādām, palīdz tikt pie svaigiem impulsiem un dod iemeslu katru rītu celties ar prieku. Jā, katra rokās ir izvēle, vai dzīvi uztveram kā dāvanu un apzināti meklējam iemeslus priekam, no savas dzīves svītrojot to, kas nav pieņemams, un dzīvojot saskaņā ar sevi.