Cik izmaksā slikts garastāvoklis?

SEB bankas aptaujā noskaidrots, ka 25% Latvijas iedzīvotāju impulsīvos pirkumos iztērē vairāk nekā 50 eiro mēnesī, bet kopumā trešdaļa atzīst, ka vairāk tērē tad, kad ir noguruši, stresā vai sliktā garastāvoklī. Ne velti tādā brīdī izdarītus pirkumus mēdz dēvēt par emocionāliem. Tādi pirkumi var radīt budžeta caurumu: mazs tēriņš katrā reizē, bet pamanāms mēneša beigās.

Visbiežāk garastāvokļa uzlabošanai cilvēki pērk šķietamus sīkumus – ēdienu, saldumus, kafiju, apģērbu –, izvēlas kādu izklaidi, ēdienu piegādi vai skaistumkopšanas preces. Ceturtā daļa šādi iztērē vairāk nekā 50 eiro mēnesī, un 26% pat nezina vai nav parēķinājuši, cik daudz naudas tā tērē.

Impulsīvāk iepērkas sievietes un jaunieši

Sievietes biežāk atzīst, ka stress, slikts garastāvoklis vai nogurums liek tērēt vairāk, nekā plānots, – tā norāda 45% aptaujāto sieviešu un tikai 29% vīriešu. Tas gan nenozīmē, ka vīriešus emocijas neietekmē: tas var liecināt, ka atšķiras gan pirkumu veidi, gan gatavī-
ba šādu paradumu atzīt.

Arī jauniešiem no 18 līdz 29 gadiem un trīsdesmitgadniekiem tāds paradums ir īpaši izteikts – šajās vecuma grupās impulsīviem pirkumiem ļaujas vairāk nekā puse aptaujāto. Tas nav pārsteigums, jo digitālā vide, kurā sevišķi daudz uzturas jaunāki cilvēki, ļauj gandrīz jebko nopirkt dažu sekunžu laikā – tieši tajā brīdī, kad cilvēks jūtas noguris, satraukts vai vēlas sevi iepriecināt.

Rīcību uz diennakti atliec!

Finansiāli veselīgs budžets nenozīmē to, ka tajā nav vietas priekam. Tieši otrādi: ja cilvēks apzināti paredz naudu nelieliem spontāniem tēriņiem, ir mazāka iespēja, ka šie pirkumi kļūs nekontrolēti. Svarīgi ir nevis sev pārmest par katru nopirkto kafiju vai saldumu, bet saprast kopējo bildi: cik bieži tādi pirkumi gadās un kādu summu tie veido mēneša griezumā.

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā šos tēriņus mazināt, ir starp vēlmi un pirkumu ieviest nelielu pauzi. Ja pirkums nav steidzams, ir vērts atlikt to kaut vai uz 24 stundām. Bieži vien nākamajā dienā kļūst skaidrs, vai šī lieta tiešām vajadzīga vai arī tas bijis tikai mirkļa mēģinājums uzlabot garastāvokli.

Iesaku arī noteikt mēneša limitu spontāniem pirkumiem, piemēram, kafijai, ēdiena piegādei, apģērbam vai izklaidei, kā arī pārbaudīt konta izrakstu un parēķināt, cik tādi pirkumi izmaksājuši mēneša laikā. Kad jūs kas uztrauc, es ieteiktu labāk neiepirkties un no lietotnēm, kurās visbiežāk impulsīvi iepērkaties, izņemt tur saglabātos kartes datus, jo to ievadīšana pirms katra pirkuma dos mirkli pārdomām. Pirms pirkuma apdomājiet, vai to jums tiešām vajag!