„Kopā ar labākajiem noķert skrējiena garšu”

Mēneša sākumā Rīgas maratonā skrēja un par Latvijas čempioni kļuva novadniece AMANDA KRŪMIŅA. Viņa uzrādīja arī personīgo rezultātu – divas stundas un 50 minūtes. 42 kilometru distancei bija reģistrējušies 1498 maratonisti.

Kā vērtē savu startu? Vai viss izdevās?
Jau krietnu laiku zināju, ka Rīgas maratonu gribēšu skriet, taču domas par uzvaru gan nebija. Gribēju noskriet labāk nekā iepriekš un cītīgi gatavojos. Bija satraukums, jo domāju, ka būs konkurence. Vēlāk uzzināju, ka viena no spēcīgākajām konkurentēm guvusi savainojumu. Nedēļu pirms tam uzzināju, ka nebūs arī elites skrējēju no ārzemēm. Tad galvā iezagās doma par līderes godu, bet to turēju klusībā pie sevis – nevienam neteicu. Nekad jau arī nevar zināt: pēkšņi kāds izdomā un atbrauc. Nezināju, kā gatavojušās citas Latvijas skrējējas. Esot jau starta koridorā, sapratu: man ir iespēja.
Tu ar skriešanu nodarbojies nesen, bet jau ir gūti ievērojami panākumi.
Pirmo skrējienu izmēģināju 2020. gada augustā. Savukārt ātrāko maratona distanci mēģināju noskriet 2021. gadā. Neesmu skaitījusi, cik pusmaratonu jau noskriets. Maratoni varētu būt pieci.
Kura distance tev patīk labāk?
Abas ir ļoti atšķirīgas, arī sajūtas atšķiras. Laikam man patīk abas. Īsākās distancēs jāstrādā pie ātruma, bet maratonā tas jānotur. Pagājušajā gadā piedalījos arī vairākos skrējiena Stirnubuks posmos. Šogad treneris
atļāva vienu noskriet (smejas). Nav jau tā, ka strikti teikts nē. Visu pārrunājam un nonākam pie kopsaucēja. Treneris Juris Beļinskis iesaka, kā labāk. Ar viņu kopā strādājam pusgadu.

Kādi ir plāni šai sezonai?
Vairākās sacensībās neskriešu ar pilnu atdevi, jo ir nolikti galvenie starti un pārējie ir papildinājums. Gribētu startēt pasaules čempionātā oktobrī Rīgā. Protams, apzinos, cik spēcīgas skrējējas tajā piedalīsies. Šīs sacensības būs vairāk domātas man: pabūt tajās un kopā ar labākajiem noķert skrējiena garšu. Domāju noskriet vēl vienu maratonu. Noteikti piedalīšos Kuldīgas pusmaratonā. Varbūt vēl kaut kur – ir jau arī tā, ka sacensības pārklājas.
Ko dari ikdienā?
No pirmās tikšanās pēc Kuldīgas pusmaratona dzīvē šis tas ir mainījies, un pusotru gadu esmu kareive Nacionālajos bruņotajos spēkos. Dienestā bija vairāki pazīstamie, piedāvāja arī man, un es nolēmu pamēģināt.
Vai treniņu grafiks ir saspringts?
Citreiz dienā ir viens, citreiz divi un pat trīs. Man ir arī brīvdienas (smejas). Iepriekš tādu nebija. Sākumā pat jāpierod: kad nedēļā kārtīgi pastrādāts, pienākas brīvdiena. Pirms tam man trenera nebija – bija padomdevēji. Strādāt ar treneri ieteica vieglatlēte Līga Velvere – arī viņa ir Nacionālajos bruņotajos spēkos. Ar treneri ir labāk: man tiek iedots plāns nedēļai, pēc tā arī strādāju.
Vai iznāk atbraukt ciemos pie ģimenes Snēpelē?
Agrāk mazāk, bet tagad pāris reižu gadā iznāk. Esmu priecīga – viss sakārtojies tā, ka man ir vairāk laika savējos apciemot.