„Esam ieskrējušies un šogad mērķējam uz izslēgšanas spēlēm”

Kuldīgas futbola komanda Kuldīgas futbola skola/Goldingen United ir sākusi savu trešo sezonu Latvijas čempionāta 3. līgā. Par startu, iecerēm un labajiem darbiem sarunājamies ar komandas pārstāvi un arī Kuldīgas novada pašvaldības sporta un veselības veicināšanas komisijas vadītāju RIČARDU VĒVERU.

Sezona 3. līgai ir sākusies. Cik gatavi esat, un kādas bija pirmās aizvadītās spēles?

Mums tikko bija trešā spēle. Jāsaka, ka šogad mēs kārtīgi gatavojāmies. Ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, tad laicīgi sākām nopietnu pirmssezonas sagatavošanās ciklu ar fiziskajiem treniņiem. Ieguldījām lielu darbu, un to var labi redzēt laukumā – spēlētāju izturība ir daudz lielāka.

Sezonas sākums varbūt neizvērtās tāds, kā gribējās. Mums sākumā bija Latvijas kausa spēle, tā ir ārpus 3. līgai. Piekāpāmies ar rezultātu 0:4, spēles gaita gan neatbilst galarezultātam uz tablo. Varējām arī uzvarēt, spēles beigās bija jādodas ar visiem spēkiem uz priekšu, lai mēģinātu atspēlēties, taču pretinieki mūs noķēra, un ielaidām vēl divus vārtus.

Pirmā 3. līgas čempionāta spēle bija pret tiem pašiem pretiniekiem. Tajā arī diemžēl piekāpāmies ar viena vārta starpību – 1:2. Vēl 80. minūtē rezultāts bija 1:1. Izbraukumā aizbraucām ne pārāk kuplā un ne pārāk labi komplektētā sastāvā, faktiski bez maiņām – trūka vairāku spēlētāju. Spēles galotnē sanāca piekāpties. Tāds diezgan rūgts zaudējums. Bet liels prieks, ka pēc tam – pirmajā mājas spēlē – mums izdevās jau kārtīgi ieskrieties, parādīt labu spēli saviem skatītājiem un izcīnīt uzvaru.

Pēdējā spēle bija pret līgas jaunpienācējiem. Mēs viņus sagrāvām ar rezultātu 15:0! Tas kluba vēsturē līdz šim ir lielākais rezultāts. Ceru, ka uz priekšu būs tikpat labi.

Vai komandai ir tas pats kodols? Vai ir kādas izmaiņas?

Kopš kluba dibināšanas mūsu mērķis ir bijis piesaistīt un attīstīt vietējos spēlētājus. No pirmās sezonas čaļi varbūt ir pamainījušies, kāds vairs nespēlē vai ir devies citur.

Pirmā sezona mums vispār bija tāda, kurā salasījāmies kopā tie, kas grib spēlēt futbolu. Savukārt no pagājušās sezonas jau ir izveidojies stabils kodols, un tāds tas ir arī šobrīd. Turklāt mums vēl nāk klāt jaunie spēlētāji no Kuldīgas futbola skolas, kuri ir sasnieguši attiecīgo vecumu un drīkst spēlēt pieaugušo futbolu. Tas arī bija mūsu lielais mērķis – nodrošināt tādu futbola piramīdu Kuldīgā, lai jaunajiem spēlētājiem, kas pabeidz futbola skolu vai vēl mācās, ir nākamais pakāpiens karjerā. Lai viņi var spēlēt pie lielajiem, sevi parādīt, un varbūt kāds viņus pamana arī no malas. Arī pašiem jauniešiem ir daudz interesantāk, viņi var labāk progresēt, spēlējot pret pieaugušajiem.

Kad biju viņu vecumā, man bija tieši tāpat. Bija savs jauniešu čempionāts, bet vienlaikus biju arī Grobiņas komandā un spēlēju 2. līgā. Pēc tam, kad esi paspēlējis kopā ar lielajiem vīriem, atgriežoties pie sava vecuma jauniešiem, spēlē jūties ļoti droši, esi ieguvis pārliecību. Parunājot ar mūsu jaunajiem džekiem komandā, viņi arī saka, ka tas ļoti noder.

Vai čempionāta norisē ir kādas izmaiņas salīdzinājumā ar pagājušo sezonu?

Izspēles ziņā viss ir palicis kā iepriekš. Latvijas 3. līga tiek sadalīta reģionos: Rietumu, Centra, Austrumu un Ziemeļu. No katra reģiona divas labākās komandas satiekas izslēgšanas spēlēs, kur cīnās par iekļūšanu 2. līgā. Šogad četras komandas tiek uz 2. līgu. Tas nozīmē, ka turnīrā ir jātiek vismaz pusfinālā.

Vienīgais rūgtums ir tas, ka šogad Rietumu zonā komandu skaits ir diezgan pamazs – sešas. Pagājušajā gadā bija septiņas, aizpērn – astoņas. Viens no iemesliem ir tas, ka divas spēcīgas komandas – Iecava un Liepāja – no mūsu reģiona pērn tika 2. līgā. Līdz ar to organizatori mums pielika klāt divas komandas no Rīgas reģiona. Gribējās jau, lai viņi pieliek klāt vēl vismaz vienu vai divas komandas, lai čempionāts būtu garāks un interesantāks. Bijām gatavi uz tām spēlēm braukt. Tā arī pirmssezonas sanāksmē teicām, bet citas komandas negribēja tik daudz ceļot. Mēs piedāvājām taisīt čempionātu trīs apļos. Bija komandas, kas negribēja šos trīs apļus spēlēt. Rezultātā palikām pie standarta divu apļu izspēles. Katra spēle šogad ir svarīga, nav vietas eroriem, ir maksimāli jākoncentrējas.

Vai spēku samērs šīm sešām komandām ir līdzvērtīgs?

Šobrīd turnīra tabulā izskatās, ka pirmās trīs četras komandas ir līdzvērtīgas – Rīgas komanda Futbola Parks Academy, kurā spēlē jaunie spēlētāji, tad Saldus, Talsi un mēs. Bauska/Mēmele un Namejs varbūt nedaudz zemāk tabulā šobrīd ierindojas.

Kādi ir komandas mērķi un uzdevumi šai sezonai?

Katru sezonu izvirzām konkrētu mērķi. Pirmajā tas bija vienkārši nospēlēt līdz galam. Otrajā jau bija mērķis finišēt tabulas vidusdaļā, to beigās pat pārsniedzām, ierindojoties savā grupā 3. vietā. Šogad mērķis ir tikt play-off turnīrā – starp divām labākajām komandām.

Ja viss izdodas un ir iespēja iekļūt 2. līgā, esat gatavi šim solim? Jā! Komandā runājām – ja ir iespēja pakāpties augstāk, tad noteikti to arī izmantosim. Tas ir mūsu lielais mērķis. Tur ir vairāk komandu, līdz ar to garāks čempionāts, vairāk spēļu un, protams, augstāks līmenis. Līdz ar to arī ir lielākas un stingrākas prasības spēļu organizēšanā, arī reglaments ir mazliet stingrāks.

Vai komandas tradīcijas palikušas tās pašas?

Uzskatām, ka komandā svarīgs ir mikroklimats. Turpinām tradīciju par Zelta buci, ko pēc katras spēles pasniedzam spēles labākajam spēlētājam. Kurš tas būs, izvēlamies paši. Taisām kopīgus pasākumus pie draugiem kebabnīcā Voyage Voyage, rīkojam visādas aktivitātes. Tagad, piemēram, notiek Pasaules čempionāts futbolā, mēģinām kopā salasīties uz spēlēm un kopā paskatīties mačus. Lai nav tikai tā, ka tā ir komanda, kas vienkārši aiziet uz treniņu, nospēlē spēli un izklīst. Uztaisījām pat iekšējo kluba prognožu spēli, un ir ļoti interesanti, kuram izdodas prognozēt precīzus rezultātus.

Iepriekšējā tikšanās reizē kopā ar Kristeru Ābeli teicāt, ka iestājāties Latvijas Universitātes Kuldīgas filiālē sporta trenera programmā. Kā veicas mācībās?

Labi. Pirmais mācību gads ir cauri. Tikko bija otrā semestra beigas, eksāmeni nokārtoti. Viss mums sanāk, ejam droši tālāk uz priekšu.

Viens otru treniņos aizvietojam, ja kāds darba vai citu iemeslu dēļ netiek. Piemēram, ja Artūrs Šternbergs uz kādu netiek, tad viņš uztic man vai kādam citam novadīt treniņu. Un te palīdz mazās nianses, ko māca augstskolā, piemēram, pareiza iesildīšanās pirms slodzes.

Ja tiksim 2. līgā, tur reglamentā ir obligāta prasība – katrā spēlē uz soliņa ir jābūt klāt sertificētam trenerim, kuram ir attiecīgā licence. Lai būtu pilnīgi droši, ka mums tāds ir katrā spēlē un nav jāmeklē no malas, mācāmies paši.

Kursā esam 20 cilvēku, tostarp četri esam no Kuldīgas – es, Kristers Ābele, mūsu komandas kapteinis Uģis Moncevičs un florbolists Uldis Rozentāls.

Esi kļuvis arī par Kuldīgas novada pašvaldības sporta un veselības veicināšanas komisijas vadītāju.

Man pašam bija pārsteigums, ka mani izvēlējās un iecēla par komisijas priekšsēdi, jo iepriekš nekādas pieredzes šādā komisijas darbā nebija. Man gribētos, lai komisijā būtu iesaistīti vēl vairāk aktīvu cilvēku, jo tad būtu vairāk dažādu viedokļu, plašākas diskusijas, aktīvāks un produktīvāks kopējais darbs.

Bijām kopā aizbraukuši pieredzes braucienā uz Liepāju saistībā ar specializēto sporta klasi. Man brālis ir riteņbraucējs, viņš aktīvi un nopietni trenējas ar mērķi nākotnē kļūt par profesionālu sportistu. Un es no malas redzu, ka mūsu sistēmā šobrīd pietrūkst nopietna valsts un pašvaldības atbalsta jaunam sportistam vispārējā mācību procesā skolā.

Liepājā ir izveidota sporta klase, kur mācību saturs skolā ir pilnībā sabalansēts ar sporta dzīvi, treniņiem un sacensībām un ir nodrošināti dažādi atbalsta pasākumi, lai jaunajam sportistam vieglāk un efektīvāk veiktos mācībās.

Kuldīgā ļoti stagnē sporta infrastruktūra. Es zinu, ka pašvaldībai nav tik daudz finanšu, lai visu spētu atrisināt. Piemēram, vieglatlētikas manēžā steidzami jāmaina segums.

Ik gadu paveicat arī labos darbus Antona Grundmaņa stadionā. Ko šogad esat jau paspējuši izdarīt?

Pašu spēkiem esam labiekārtojuši futbola laukumu. Atkal sijājām grunti, līdzinājām bedres laukumā, sējām zāli un darījām vēl citas lietas. Šogad ar Kuldīgas novada sporta skolas un pašvaldības palīdzību izdevās dabūt lielus metāla stabus un tīklu – aiz futbola vārtiem, kas ir Ventas pusē, uzlikām augstu aizsargtīklu, lai bumbas nelido prom. Savā starpā smējāmies, cik diez ventspilniekiem jau ir mūsu bumbu, kas Ventā pa straumi aizpeldējušas? (Smejas.) Tagad domājam, ka varētu līdzīgu tīklu dabūt un uzlikt arī otrā laukuma pusē. Tas ikdienas treniņprocesā un spēlēs būtu daudz patīkamāk un drošāk.

Projektā Darīsim paši labiekārtosim stadiona ģērbtuvi, padarot to funkcionālāku – gar sienām būs ērti krēsli, pa vidu telpa būs brīva, lai treneris pie taktiskā dēļa var runāt un visi viņu redz. Šis projekts nekalpos tikai mums, tas noderēs arī jauniešiem un sporta skolas bērniem, kas ikdienā tur trenējas.