Pirmdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita,  Sarmīte

„Jābūt fiziskajai sagatavotībai un izturībai”

Raksta autors: Inta Jansone, Madara Blumberga arhīva, Lailas Liepiņas foto

11:53 - 15.11.2024

Madars 3
Nepāra airētāju četriniekā Madars Blumbergs otrais no labās.

Vārmenieks MADARS BLUMBERGS Murjāņu Sporta ģimnāzijā mācās 11. klasē un trešo gadu trenējas airēšanā. Aizvadītā sezona bijusi sacensībām un panākumiem bagāta – godalgas izcīnītas gan Latvijā, gan Lietuvā.

Cik sen ar to nodarbojies?

Pabeidzu 8. klasi Vārmes pamatskolā, aizgāju uz Murjāņu Sporta ģimnāziju. Šo virzienu izvēlējos tādēļ, ka ar to nodarbojās brālis Mārtiņš. Biju redzējis, kā viņš startē sacensībās. Likās interesanti – gribēju pamēģināt. Sākumā jau nezināju, vai patiks. Brālis visu laiku stāstīja, ka viegli nebūs, ka treniņi var būt arī sestdienā, ka vasara būs bez brīvdienām, jo jātrenējas un jābraukā pa sacensībām. Viņš ar to vairs nenodarbojas, taču, pabeidzis Murjāņus, vēl trīs gadus airēšanā notrenējās. Tagad viņš Salacgrīvā strādā par ugunsdzēsēju.

Kā šo sporta veidu izvēlējās brālis?

Toreiz treneri braukāja pa novadiem, stāstīja par airēšanu un meklēja interesentus. Nav daudzu, kuri vēlētos to apgūt. Brālis ieinteresējās.

Tu pamēģināji, un tev patika?

(Smejas.) Sākumā bija grūti, līdz kamēr pierod pie lielās slodzes. Liels paldies trenerei Zanei Andersonei-Brantevicai! Pie viņas vieglatlētikas manēžā trenējos lodes grūšanā, šķēpa un diska mešanā, skriešanas disciplīnās – bija laba fiziskā bāze. Vēl gāju uz treniņiem florbolā. Esmu dejojis arī sporta dejas un izcīnījis medaļas. Mazākajās klasēs dejoju arī tautiskās dejas. Vienmēr esmu ko darījis. Tagad skolā ziemā daudz skrienam no rītiem un vakaros, lai būtu izturība.

Šī vasara man bija izdevusies. Braukāju pa sacensībām. Lietuvā izcīnīju 1. un 3. vietu, Latvijas čempionātā ieguvu 1. un 2. vietu. Pēdējās sacensības bija Latvijas čempionāts garajā distancē, kur izcīnīju 1. vietu.

Airēšanā ir vairākas laivu klases: vieninieks, divnieks, četrinieks, nepāra divnieks un nepāra četrinieks. Ar vienu airi, ar diviem. Startēju nepāra četrinieka un nepāra divnieka klasē.

Norvēģijā aizvadīju savas pirmās lielākās sacensības – Baltijas kausa izcīņu. Piedalījās airētāji arī no Vācijas, Polijas, Dānijas, Lietuvas, Igaunijas. Paliku ceturtais. Tā man ir lieliska pieredze. Līdz šim vairāk startēju Lietuvā.

Vieniniekā esi tikai pats, bet divniekos, četriniekos jāstrādā komandā. Vai jābūt, piemēram, viena auguma?

Tas nav pārāk svarīgi. Visiem jādarbojas reizē, jābūt sinhronām kustībām, airi jānospiež vienādā augstumā.

Kādām dotībām jābūt, lai kļūtu par labu airētāju?

Augums ir liels pluss. Man ir metrs un 90 centimetru – airēšanai tas ir vidējs augums. Ja kāds ir īsāks, nekādi mīnusi tie nav. Galvenais ir mācēt labi airēt. Uzsvars jāliek uz izturību, jo standarta distance ūdenī ir divi kilometri. Ir arī sprints – 500 metru.

Kura distance tev patīk labāk?

Divu kilometru – to var kārtīgi izjust. Parasti sacensībās ir priekšbraucieni. Ja nokļūsti finālā, atkal jāmēro divi kilometri. Dažās sacensībās iznāk braukt pat trīsreiz.

Kas tevi šajā sporta veidā aizrauj?

Panākumi, kurus var gūt. Tas, ka varu noiet divus kilometrus un zinu savu laiku. Daru to otrreiz un mēģinu rezultātu uzlabot. Brīžiem cīnos pats ar sevi. Treneri palīdz, pielabo tehniku, un mēģinu atkal. Mani tas aizrauj.

Kur jums ir bāzes vieta?

Mūsu mītnes vieta ir Jūrmalā – blakus Lielupei ir airēšanas garāžas. Istabiņas un mācības ir zem viena jumta, tāpēc diezgan viegli to apvienot.

Vai mājās ir īpaša vieta godalgām?

Jā. Plaukts godalgām ir arī brālim, un viņam to ir vairāk. Bieži vien skatos uz viņa 1. vietas godalgu Baltijas kausā nepāra divniekā. Ir vēl daudz citu medaļu. Man vēl jādzenas pakaļ – tā tāda sacensība brāļu starpā (smejas).

Vai esi domājis arī par profesionālo karjeru?

Varbūt jā, grūti pateikt. Liels paldies vecākiem, kuri mani atbalsta un maksā par dalību sacensībās, par autobusu un dzīvošanu.

Sezona beigusies. Ko darāt tagad?

Tāpat trenējamies: skrienam, darbojamies ar trenažieriem, strādājam pie fiziskās sagatavotības, lai būtu bāze jaunajai sezonai. Sacensības ir arī ziemā, un tad airējamies uz trenažiera. Nupat bija Rudens kauss, kurā divi kilometri jāvelk uz trenažiera jeb koncepta, bet nākamajā dienā trīs kilometri jāskrien. No 30 dalībniekiem biju ceturtais. Ārā treniņi atkal sāksies agrā pavasarī, kad pazudīs ledus. Manā grupā ir divi treneri: Elita Krūmiņa un Pēteris Neijs.

Vai izvēli neesi nožēlojis?

Teikšu, ka ne. Pirmais gads bija visgrūtākais. Mācoties 9. klasē, reizēm ar mammu runājām – varbūt pāriet uz citu skolu. Taču pēc kāda laika iejutos, ieguvu draugus, iegāju ritmā. Viss padevās, un sāku arī gūt panākumus. Tagad ir interesanti. Panākumi ir motivācija trenēties cītīgāk, lai rezultāti būtu labāki.

Atbildēt