Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola (KMHZV), sākot ar 2026.–2027. mācību gadu, tiks reorganizēta par pamatskolu.

Dzīvojot klikšķu laikmetā, bieži manīti raksti par maznozīmīgām tēmām, darbībām vai vārdiem, ko teicis kāds sociālajos medijos pazīstams personāžs. Arī man feisbukā bieži uznirst pašmāju portālu raksti par baumām, kas izskanējušas par kādu slavenību, vai pēdējās ziņas par slavenību dzīves notikumiem televīzijas kanālā STV.

Aizvien vairāk zeļ un plaukst dezinformācija, sabiedrībā ir cilvēki, kuri tic klajai propagandai, patiesību meklē sociālajos medijos, neuzticas profesionālajiem medijiem un valsts iestādēm.

Trešdien, 21. februārī, Valsts policijā no kādas kuldīdznieces saņemts iesniegums par krāpšanu – sieviete, uzticoties krāpniekiem, kuri uzdevušies par bankas un policijas darbiniekiem, zaudējusi vairāk nekā 160 000 eiro. Ir sākts kriminālprocess.

VSAA līdz nākamā gada 1. aprīlim autoram aprēķina par iepriekšējo gadu pārmaksātās iemaksas un līdz 31. jūlijam informāciju nosūta pa pastu uz deklarēto dzīvesvietu.

Par Kuldīgas novada gada labāko sportistu atzīts riteņbraucējs Krists Neilands, par sportisti – skrējēja Amanda Krūmiņa. Balvu par mūža ieguldījumu saņēmis volejbola treneris Ainārs Zankovskis. Pasākumā Kuldīgas novada gada balva sportā laureāti noteikti vairāk nekā desmit kategorijās.

Ikvienam ir tiesības uz pārtiku, bet tās drošību katrs vērtējam no dažādiem aspektiem: pēc izcelsmes, sastāva, sāls, cukura, vairāk vai mazāk kaitīgu vielu daudzuma, lietošanas termiņa, ražotāja, marķējuma, iepakojuma, tirdzniecības vietas u.c. Kas ir galvenie nosacījumi?

Lai apspriestu, kā vecpilsētā ierīkot apstādījumus un dārzus, Kuldīgas restaurācijas centrā sarīkota pirmā tikšanās interesentiem un profesionāļiem.

Smagais satiksmes negadījums Kuldīgā, kad pirmdien, 12. februārī, Planīcas un Ganību ielas (apvedceļa) krustojumā kravas un vieglās automašīnas sadursmē pasažiere gāja bojā, pievērsusi pašvaldības un Latvijas Valsts ceļu (LVC) uzmanību drošības uzlabošanai šai vietā.

Ik gadu viens eiropietis rada ap 7,3 kg elektronisko atkritumu – tiek izmestas izlietotās baterijas, viedierīces, salūzusi vai nomainīta sadzīves tehnika. Iedzīvotāju ienākumi aug, un urbanizācija un industrializācija rada arvien vairāk nolietotu elektrisko un elektronisko iekārtu un ierīču, tādējādi e-atkritumi Eiropas Savienībā (ES) kļuvuši par visstraujāk augošo atkritumu plūsmu. Mazāk par pusi Diemžēl tikai mazāk […]