Pirmdiena, 20. janvāris
Vārda dienas: Oļģerts,  Orests,  Aļģirds,  Aļģis

Sports visus vieno, atzinība gandarī

Raksta autors: Inta Jansone, Lailas Liepiņas foto

08:10 - 21.02.2024

Dsc 0108

Par Kuldīgas novada gada labāko sportistu atzīts riteņbraucējs Krists Neilands, par sportisti – skrējēja Amanda Krūmiņa. Balvu par mūža ieguldījumu saņēmis volejbola treneris Ainārs Zankovskis. Pasākumā Kuldīgas novada gada balva sportā laureāti noteikti vairāk nekā desmit kategorijās.

Dsc 0383

Pasniedzot balvu, domes priekšsēde Inese Astaševska sacīja: „Šie vārdi raksturo šo nominantu: „Nevairos no izaicinājumiem tādēļ, ka man būtu bail, gluži pretēji – es tiem steidzos pretī, jo vienīgais veids, kā tos padarīt nebijušus, ir samīt zem savām kājām.”

K.Neilands atzinās, ka jūtas mazliet neērti, jo uz šo nosaukumu pretendēja spēcīgi sportisti: „Man par viņu panākumiem ir prieks. Pirms neilga laika mums visiem zālē uzdeva jautājumu, kāpēc mēs sportojam. Godīgi varu pateikt, ka ļoti bieži uzdodu šo jautājumu arī sev. Citreiz atbildes nav – es nesaprotu, kāpēc mēs to darām, jo tas ir nežēlīgi, skarbi un grūti. Esam projām no mājām, no ģimenēm. Viss laiks tiek veltīts sportam. Bet balva, kas šodien man rokās, noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc es to daru.”

Dsc 0059

Balvu pasniedza pašvaldības izpilddirektors Rimants Safonovs: „Mēs bieži vien sekojam saviem elkiem, kuriem ir medaļas, pieredze. Es teiktu, ka tieši jaunie sportisti iedvesmo un dod cerību, ka sportam ir pēctecība.”

K.Fokerots sacīja: „Tie, kuri kaut ko grib, savu ceļu zina un atrod. Kaut arī sports ir aizvedis mani uz Rīgu, esmu priecīgs, ka esmu dzimis un uzaudzis Kuldīgā, iepazinis labus cilvēkus, ļoti labus draugus, ka vasarā var palēkāt rumbiņā. Tas ir viss, ko vajag. Ir liels prieks: lai kur sportisti atrastos, Kuldīga savējos vienmēr atceras un atbalsta.”

Gada sportiski aktīvākais pagasts – Vārme (attēlā pārvaldes vadītāja Lelde Ose un sporta organizatore Ilze Druvaskalna) Balvu pasniedza pašvaldības izpilddirektora vietniece Agnese Buka: „Par maz esmu sportiska, bet vēroju, kas notiek pagastos: pēc darbdienas lauku cilvēki, darbus apdarījuši, vakaros sanāk kopā, salec autobusos vai mašīnās un brauc sportot – gan lieli, gan mazi. Katrs mazais, augot blakus lielajam, nobriest apņēmībā, spēkā, cīņassparā, iegūst prieku uzvarās, iemācās arī pārvarēt zaudējumu. Mēdz teikt, ka uzvarētājs ir nevis tas, kurš pirmais nokļūst finišā, bet gan tas, kurš to izdara bez nožēlas, ar pārliecību, ka izdarījis visu to labāko.”

Pagasta sporta organizatore Ilze Druvaskalna: „Vecāki pagastā motivē bērnus attīstīt sportiskos talantus. Ar tādiem vecākiem, vecvecākiem un visiem pārējiem, kuri iesaistīti, tas vienkārši nevar neizdoties.”

Dsc 0108

Balvu pasniedza uzņēmuma Stiga RM pārstāve Evija Kalniņa: „Mēs varam lepoties, ka Kuldīgā ir daudz spēcīgu komandu, jo, pateicoties tām, mūsu novada vārds ir aizskanējis tālu. Tām ir sasniegumi, pateicoties neatlaidīgam darbam un sadarbībai. Mēs zinām, kāda nozīme ir komandas darbam.”

Florbola komandas KNSS/Kuldīga vadītājs Ivo Solomahins: „Pēdējie divi gadi mums bijuši diezgan labi. Ceram, ka šogad viss izdosies vēl labāk.”

Dsc 0348

Balvu pasniedza Kuldīgas novada sporta skolas direktors Agris Kimbors: „Šī kategorija ir viena no vakara odziņām. Sieviešu sports ilgu laiku bijis diezgan apspiests.”

A.Krūmiņa neslēpa, ka par uzvaru ir patīkami satraukta: „Paldies Kuldīgai! Ļoti priecājos, ka iepazinu skrējēju komūnu, jo tā es jūtos dzīva. Kustības dzīvi padara tikai labāku. Es joprojām mācos un centīšos būt vēl labāka.”

Dsc 0117

Balvu pasniedza Kuldīgas attīstības aģentūras vadītājas vietnieks Kaspars Rasa: „Kad sporta skolas direktors teica, ka man jāpiedalās sportiskā pasākumā, prasīju, kādā disciplīnā, lai paspēju satrenēties, bet viņš teica, ka būs jāpasniedz balva. Sāku pārdomāt, kādas bijušas manas attiecības ar sportu. Pirmais, ko atceros: no ļoti agra vecuma biju kaislīgs sporta līdzjutējs, vectēvs mani pie rokas veda līdzi uz Vulkāna stadionu – tur bija liela tribīne, stadionam visapkārt soli, pilns ar cilvēkiem. Tur veči ne tikai juta līdzi, bet galvenokārt pamācīja, kā jāspēlē. Skolas gados man viss gāja labi, atskaitot granātas mešanu. Studiju laikos patika kāpt kalnos, jo tie bija sporta pārgājieni, tāpat sporta tūrisma sacensības. Esmu piedalījies orientēšanās sacensībās un palīdzējis tiesāt. Domāju: šo balvu man uzticēja pasniegt tāpēc, ka mēs ar komandu esam mēģinājuši palīdzēt sporta infrastruktūrai kaut ko dabūt no fondiem. Sportisti nes mūsu vārdu pasaulē, un mums ir kaut kas jādara.”

Ģ.Vēvers pateicās par novērtējumu: „Kuldīgas novads ir mans dzimtais, un tuvāko novērtējums ir pats labākais – tas sniedz gandarījumu. Saistībā ar apbalvojumu gribas atcerēties komēdiju Limuzīns Jāņu nakts krāsā: tur bija epizode, kurā Jāzeps bija ieguvis gada kombainiera titulu, un Mirttante sacīja: „Rāvās jau ar’, kad vajadzēja.”

Dsc 0104

Balvu pasniedzot, zemessargs un mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics, kurš bieži dodas uz Ukrainu, teica: „Kad ar auto braucu 21 stundu un trīs reizes piestāju nokārtoties, neviļus sāku domāt, kā cilvēks šādā vajadzības brīdī jūtas tad, kad viņš skrien trasē, brauc ar riteni. Līdz robežai man iekšā ir stresiņš, bet, kad iebrauc citā valstī un līdz galamērķim palikuši vairs tikai 500 kilometru, blakussēdētājs parasti man saka: „Mārč, tava seja smaida.” Kad piedzīvo ko labu un ir atvieglota sajūta, visa tava būtība smaida. Novēlu visiem piedzīvot ko tādu, lai mēs smaidām no sirds.”

L.Joce sacīja paldies par balvu un solīja, ka pie sasniegtā neapstāsies: „Liels paldies ģimenei, kura mani atbalsta, jo bieži neesmu mājās – sacensībās jāpārstāv Kuldīga, novads un Latvija.”

Dsc 0148

Balvu pasniedza Latvijas Universitātes Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča: „Mans stāsts būs par sapņiem. Tie ir katram. Sapņojam lielākoties par vēlmēm, kuras labprāt piepildītu. Kāpēc visiem tomēr neizdodas? Cilvēks sapni iegrožo, un ir daudz argumentu pašiem sevi no tā atrunāt. Sapņi prasa uzdrīkstēšanos, neatlaidību, mērķtiecību. Jāizkāpj no komforta zonas. Es ļoti lepojos ar tiem, kuri uzdrošinās un nebaidās, lepojos ar jūsu sasniegumiem.”

A.Simsone par apbalvojumu bija ļoti priecīga, sakot, ka spēlēt boči ir jautri, jo visi ir labi draugi: „Tas palīdz uzvarēt un tikt tālāk.”

Dsc 0177

Balvu pasniedza kultūras centra izpilddirektors, Kurzemes Radio ētera personība Andris Grīnvalds: „Gadus 40 esmu iekšā tehniskajos sporta veidos, 26 gadus esmu bijis arī komentētājs, bet pirmo reizi vēršu vaļā zeltīto aploksni ar uzvarētāja vārdu. Motorsporta tradīcijas Kuldīgā ir fantastiskas. Mums ir gan jaunie un topošie čempioni, gan leģendas, kuras autosportā atgriežas 70 gadu vecumā, 82 gados izcīna kausu un rallija trasē pārbaida savu stūrmani.”

M.Pirtnieks: „Šī balva man bija liels pārsteigums, jo sacensības motošosejā nav tās populārākās. Paldies pasākuma organizatoriem par iespēju šo sporta veidu popularizēt.”

Dsc 0410

Balvu pasniedza Latvijas Volejbola federācijas izlašu koordinators, bijušais audzēknis Artūrs Vitkovskis: „Ilgi domāju, ko pateikt, šo balvu pasniedzot. Man paveicās, jo mamma no skolas gadiem sakrājusi visus manus darbus, arī 8. klases domrakstu par volejbolu manā dzīvē. Atļaušos nolasīt vienu rindkopu, kurā es rakstu par treneri: „Pateicoties trenerim, mēs apguvām šo spēli. Viņš ir stingra rakstura cilvēks, vienmēr bija jāievēro disciplīna. Ļoti bieži sacensībās ir pierādījis, ka viņam ir lieliski taktiski gājieni. Bieži treneris izmantoja savu pieredzi, jo pats jaunībā spēlējis volejbolu un trenējies Murjāņu ģimnāzijā. Visus šos gadus mūsu trenerim varēja uzticēt dažādas lietas sakarā ar mācībām un personisko dzīvi. Viņš mums ir kā draugs, kas vienmēr rāda to pareizo ceļu.” Esmu pārliecināts, ka zem šīs rindkopas, kas rakstīta pirms 15 gadiem, parakstītos lielākā daļa šī trenera audzēkņu. Viņš devis tādas dzīves vērtības, kuras lietojam vēl šodien.”

A.Zankovskis vadījis vairākas izglītības iestādes, ir skrundenieks, bet skolas vecumā pārcēlies uz Aizputi, kur tēvs bijis sportā no matu galiņiem līdz papēžiem, dibinājis sporta veterānu kustību, bijis Aināra pirmais volejbola treneris. Zālē tēvu vienmēr vajadzējis uzrunāt uz jūs, un reizēm Ainārs dabūjis brāzienu. Pēc 8. klases kļuvis skaidrs: ceļš dosies sporta virzienā. Ainārs mācījies Murjāņos, pēc tam Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā. Par sevi A.Zankovkis secina, ka ir komandas cilvēks. Tā esot aizrautība: citam patīkot makšķerēt un mest zivis atpakaļ, viņam – spēlēt bumbu.

A.Zankovskis saka: „Man strādāt bijis ļoti viegli. Jāsaka paldies zēniem – viņi visi par volejbolu dega. Bija gatavi kapāties par katru punktu. Kuldīgas novada sporta skolā bija forši kolēģi, ballītes, turnīri, piemēram, Kurzemes kauss. Visiem novēlu labus draugus un darbabiedrus. Bērni paši ir labi, un tas nekas, ka reizēm iziet arī aplami, jo tā dzīvē gadās.”

Līdzjutēju balsojumā

Dsc 0264

Komandas pārstāvis Artūrs Liepiņš (attēlā): „Pērn sezonu augstā vietā nepabeidzām, bet paldies par novērtējumu. Galvenais – bērnus un jauniešus iesaistīt sportā un veselīgā dzīvesveidā.” Artūrs Šternbergs papildināja: „Liels respekts ir pret jebkuru nominēto klubu, jo par 99% esam amatieri un darām to par prieku sev.”

Dsc 0304

Tūrisma attīstības centra vadītāja Jana Bergmane: „Lielākais paldies apmeklētājiem – riteņbraucējiem, kas piedalījās gan dienas, gan nakts braucienā. Šogad ne, bet visticamāk, nākamgad šāds pasākums notiks atkal.”

Dsc 0234

Viņš saka: „Balvu šajā kategorijā saņemu otro reizi. Paldies visiem balsotājiem! Šķiet, viena daļa, kas balsoja, bija mani skolēni. Šogad balva bija pārsteigums. Paldies Kuldīgai par novērtējumu.”

Dsc 0291

Organizators Ivo Solomahins (pa kreisi) sev uz skatuves līdzās aicināja Sailu Jansoni un Uģi Joci, sakot: „Šī ir daļa no visiem iesaistītajiem, bet tas ir stingrais mugurkauls, kas šogad un arī iepriekšējos gados palīdzēja noorganizēt augsta mēroga starptautiskas sacensības, kādas ziemā Latvijā ir vienīgās.” Attēlā arī sporta skolas direktors Agris Kimbors (no labās).

Atbildēt