Nepatiesa, nepilnīga, sagrozīta un maldinoša informācija

Aizvien vairāk zeļ un plaukst dezinformācija, sabiedrībā ir cilvēki, kuri tic klajai propagandai, patiesību meklē sociālajos medijos, neuzticas profesionālajiem medijiem un valsts iestādēm.

Kurzemnieks publikāciju sērijā Cilvēks un drošība šoreiz uzmanības centrā – par informatīvā drošība.

Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals stāsta: „Pēdējā laikā situācija ar dezinformāciju saasinās – gan agresorvalstis cenšas ietekmēt informatīvo telpu, gan krāpniekiem uzdarbojas. Tagad kritiskā domāšana un spēja plašajā informācijas spektrā orientēties ir sabiedrības pamatprasme, kas svarīga gan personīgajai, gan valsts drošībai. Tāpēc aicinām turēties pie pārbaudāmiem faktiem un datiem – tik konkrētiem un skaidriem kā melns uz balta.” Interneta vietnē www.melnsuzbalta.lv apkopoti jaunumi par dezinformāciju, un, aizpildot anketu, par to un citu manipulāciju var ziņot.

“Nav vienas brīnumnūjiņas, ar ko pret dezinformāciju cīnīties,’’ papildina Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnālistu Inga Spriņģe. Viņa iesaka: “Pirms ar kādu ziņu dalies, notici tai vai komentē, paskaties, kas ir tās avots! Tipiskākā kļūda – cilvēki par avotu uzskata to cilvēku, kurš ar informāciju ir dalījies. Bet jāiet iekšā dziļāk un jāskatās, kur draugs to ir ņēmis. Bet, ja kāda informācija nākusi no aculiecinieka, arī tad jāsaka – tas ir subjektīvs viena cilvēka viedoklis, un nevajadzētu mesties uzreiz tam ticēt.”

Lasiet vairāk 23. februāra numurā!

#SIF_MAF2023