Prieks prātam, dvēselei un vēderam

Līksmi, krāšņi un gardi aizvadīts 18. pavasara palu šovs Lido zivis Kuldīgā. Varēja izmēģināt roku loka šaušanā, kokapstrādē, klausīties koncertus uz Pilsētas dārza skatuves, apskatīt izstādes, apgleznot ūdens radības, tapot un tamborēt. Gardēži cienājās ar tuvu un tālu braukušu saimnieču gardumiem un uz uguns vārītu zivju zupu.

Skrundas Cepliņu saimniece Gunta Stepanova atklāja, ka trīsarpus stundās izvārīti jau seši lieli katli: „Rinda ir ļoti gara. Labākais, ko dienas laikā no ēdājiem dzirdējām, bija: „Šī ir pasaulē labākā zivju zupa!” Lielai atsaucībai bijām gatavojušies – sastāvdaļu vēl ir gana.” Vaicāta, vai pērn, kad laiks tik ļoti nelutināja, cilvēku bijis tikpat, G.Stepanova noteica: „Zivju zupu ēd arī tad, ja līst lietus. Tad tieši gribas ko karstu, un mums jau izveidojusies sava publika. Kā nekā šeit esam jau 16. gadu.”

Ar festivālu Lido zivis Kuldīgā oficiāli tiek atklāta tūrisma sezona, un novada domes priekšsēde Inese Astaševska visiem vēlēja skaistus svētkus, aicinot pilsētas viesus arī šovasar par vienu no galamērķiem izraudzīties Kuldīgu.

Pie Valda Jaunskunga no Nīgrandes varēja iegādāties māla bļodas, podus, katlus. Ar podniecību viņš nodarbojas 30 gadus: „Pircēju ir gana – savs saimnieks atrodas katram traukam.” Pats viņš tajos visbiežāk gatavojot dārzeņu un gaļas sautējumu.

Keramiķe Diāna Mežecka no Siguldas puses ar interjera traukiem Kašpo Kurzemē ir pirmo reizi: „Tie ir kā dekori, taču tajos var likt saldumus vai rotaslietas. Adatu traukiem, kas atgādina jūras ežus, iedvesma ir kastaņi. Pirmās bija bļodiņas, pēc tam ziedu trauciņi, taisu arī gludus traukus ar putniņiem.”

Jānis Krieķis no z/s Buliņi Smiltenē atvedis pašceptu rupjmaizi: „Man ir klasiku klasika, pati vienkāršākā un gardākā. Cepu pēc senas receptes. Cilvēku ir ļoti daudz, pērk labi, visi priecīgi, smaidīgi.”

Kangaru saimniece Antra Gaisa no Kandavas bez žāvētām ogām un ievārījumiem deva nogaršot arī vīngliemežus Burgundijas gaumē: „Tie, kas uzdrošinās pagaršot, vienmēr saka – ir labi, diemžēl tādu nav daudz. Man ir vīngliemežu audzētava, un šī ir tradicionāla recepte, kā tos pasaulē gatavo: izvāra, mājiņu iztīra, gliemezi ieliek atpakaļ, visu aplej ar sviestu, klāt garšvielas, tad cep cepeškrāsnī un pasniedz karstu.”

Pilsētas dārzā biroja Europe Direct Kuldīga teltī varēja pārbaudīt atjautību jautājumos par Eiropu, stāsta vadītāja Maija Jankovska: „Tā kā tiek atklāta arī tūrisma sezona, informējam par ceļošanu Eiropā, ir sagatavotas gan krustvārdu mīklas, gan puzle. Aprit 20 gadu, kopš esam Eiropas Savienībā, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc esam šeit.”

Blakus varēja apzīmēt ūdens radību un dzīvnieku figūriņas, apskatīt daļu no Siguldas mākslinieces Sarmītes Inbergas izstādes Mūžīgie mirkļi: „Ir dabas objektu gaismekļi ar sēnēm, dzīvnieki, dabas foto, dzeja. Netrūkst arī zivju trofeju, centrālais objekts ir grūpera galva, atceļojusi no Kostarikas. Pārsteidzoši, ka daudzi Kurzemē atpazīst aizvēsturisko ventastegu – pirmo četrkāji, kas iznācis no ūdens un sācis dzīvot uz sauszemes. Zivju trofejas taisu gan makšķerniekiem, gan muzejiem.”

Garkalnes Namdara darbnīcas darinājumi bija no koka: riteņi, ķekatu kājas, slēpes, zivtiņas, uzgriežamais vilciņš. Vīri blakus teltī rādīja senos instrumentus: slīmestu, divroku zāģi, rokas ēveli u.c.