15:28 - 27.07.2023
Festivāls Kuldīgas vasaras vitrāžas nedēļas nogalē aizvadīts ar visdažādākajiem koncertiem, performancēm, Alekšupītes karnevālu un daudziem citiem notikumiem. Liepājas ielā bija sastopami gan kultūras centra izgudrojumi, kā braucošās klavieres, džeza bārs un muzikālais miniauto, gan Nīderlandes, Itālijas un Vācijas ielu mākslinieki. Savukārt svētku tirdziņā šogad bija pieteicies 151 tirgotājs, no tiem 18 Kuldīgas novada mājražotāju un amatnieku. Šoreiz tie bija izvietoti 1905. gada un Semināra parkā. Vieniem tādas pārmaiņas patika, citiem ne visai, jo daļai pietrūcis burziņa un preču klāsts licies par mazu.
_________________________________
Oficiālā pieņemšana
Paldies savējiem un ciemiņiem
Kuldīgas novada domes priekšsēde Inese Astaševska oficiālajā pieņemšanā sacīja paldies visiem, kuri strādā ikdienā un svētkos, Kuldīgas vasaras vitrāžas padarot īpašas, pilsētu piepildot ar dažādiem kultūras pasākumiem. „Paldies kultūras centra komandai, iestāžu vadītājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, jo, tikai strādājot plecu pie pleca, varam to paveikt. Tā mēs Kuldīgu ne tikai padarām skaistu, bet varam to izveidot par tādu vietu, kurā vēlamies dzīvot un atpūsties. Kā apliecinājums mūsu mērķtiecībai un ieguldītajam ir septembrī gaidāmais lēmums, vai Kuldīgu iekļaut UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.”
I.Astaševskas vēlējums – lai arī turpmāk visus vada uzņēmība un pārliecība: „Mērķis mums visiem ir viens – vēlamies, lai Kuldīga, Kurzeme un Latvija būtu labākā vieta, kur dzīvot. No tā varam secināt, ka esam komanda, un komanda ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms.” Festivālā piedalījās viesi no sadraudzības pilsētām Peltsamā (Igaunija), Gēsthahtes (Vācija) un Plezīras (Francija). Gēsthahtes birģermeistars Olafs Šulca teica: „Šogad varam svinēt vairāk nekā 30 gadu draudzību starp pilsētām. Vienmēr gaidām, kad atbrauks draugi no Kuldīgas. Esmu pateicīgs par ielūgumu mūsu delegācijai. Vienmēr ir patīkami redzēt, ka Kuldīgā mājo kultūra. Tas ir īpaši, ka kultūra savieno cilvēkus.” Ciemos bija arī kaimiņi no Liepājas, Ventspils un Saldus. Ventspils domes priekšsēža vietnieks, novadnieks Guntis Blumbergs sacīja: „Vitrāžas top no krāsainiem stikla gabaliņiem, un katram ir savs stāsts. Kuldīgai ir savs raksturs un šarms. Esmu pārliecināts, ka festivāls to pastiprinās. Vienmēr augsti vērtēju to, kā Kuldīga veidojas.”
_________________________________
Veiksme
Vislaimīgākā no 100 bumbiņām
Pēc piecu gadu pārtraukuma Alekšupītē atkal notika superatrakcija Zelta ikrs: krāsainajām bumbiņām ūdensceļš bija jāmēro no Strautu ielas līdz Katrīnas baznīcai, un 100 ātrāko īpašnieki saņēma balvas. Galveno – 500 eiro ceļojumam no SIA Amazones grupa – laimēja kuldīdzniece Līna Speciusa-Andersone. Viņa par to uzzināja pirmdienas rītā: „Sākumā neticēju. Protams, prieks liels. Ikrus biju iegādājusies vienmēr un pēc atrakcijas atjaunošanas pirku atkal. Man ceļot patīk, cenšos vismaz divreiz gadā. Jūnijā ar meitu bijām Bulgārijā, rudenī došos kopā ar vīru, bet vēl neesam izlēmuši, kurp.”
Citu laimīgo bumbiņu numurus var izlasīt Kurzemnieka 12. lappusē. Bet dažiem radās jautājums, kur paliek tie ikri, kuri nav laimējuši. Organizatori skaidro, ka tie tiks nodoti bērnudārziem vai jaunāko klašu skolēniem bumbiņu baseinam.
_________________________________
Mūzika
Dažādām gaumēm
Ceturtdien Pilsētas estrādē klasiskās mūzikas cienītāji varēja dzirdēt koncertu No operas līdz džezam. Uz skatuves bija Ilona Bagele (mecosoprāns), Inna Kločko (soprāns), Andris Ludvigs (tenors), Andris Ābelīte (trompete), operas orķestra kameransamblis Ilzes Ozoliņas vadībā.
_________________________________
Māksla
Kuldīgai piestāv izstādes pagalmos
Baznīcas ielas 25. nama pagalmā darbus rādīja arī stikla mākslinieces Iveta Brence, Vika Šulca, Solvita Bruže un Marta Ģibiete. I.Brence: „Izvēlējāmies tēmu Istaba. Stikls ir gan kausēts, gan pūsts un dažādi
apstrādāts. Vide dod savus nosacījumus, tāpēc te ir interesanti.”
Māksliniece Ieva Strazdiņa rādīja, kā rodas stikla vitrāžas: „Vispirms top zīmējuma kopija – tas tiek sagriezts gabaliņos un sanumurēts, tad piemeklē stiklu un griež ar īpašu griežamo. Parasti vitrāžai ir 400–600 šablonu. Metode nav mainījusies vairāk nekā 400 gadu, vienīgais uzlabojums ir elektriskais lodāmurs.”
Māksla jābauda pa mirklītim, uzskata keramiķe Danute Sīle. Viņas un Sanitas Ābelītes keramikas darbus varēja aplūkot Baznīcas ielas 7. nama pagalmā. „Veidojot darbu Mūžīgais un laicīgais, sajutu to ļoti spēcīgi. Ja cilvēki saprastu, ka neesam tikai miesa un asinis, bet kas vairāk, mēs visi būtu labāki.” D.Sīles dzīves lielākais veikums ir ieguldījums audzēkņos, kuru vidū bijusi arī S.Ābelīte.
Sanita Ābelīte piedalās ar savu darbu Terra: „Esmu jau rādījusi Alsungā, tāpēc to nevar uzskatīt par pirmizrādi. Taču tas ir kā kino, ko var skatīties vairākas reizes, jo katrā vietā izskatās citādāk. Esmu kuldīdzniece, tāpēc priecājos, saņemot uzaicinājumu piedalīties festivālā.”
_________________________________
Viedokļi
Kā vērtējat festivālu Kuldīgas vasaras vitrāžas?
Anita Šenhofa, kuldīdzniece:
– Vērtēju kā apmierinošu. Pasākumus apmeklēju visas dienas laikos, kad nelija lietus. Izgāju tirdziņus, kuri, manuprāt, varēja visi atrasties vienā vietā. Es domāju, ka šogad tie bija švaki, preču piedāvājums nebija liels. Biju uz grupas Klaidonis koncertu, kas bija ļoti slikti apmeklēts, iespējams, lietus dēļ. Laikapstākļi ļoti iztraucēja, jo, ja esi izlijis slapjš, gribas atgriezties mājās. Man patika, ka šogad atgriezās Zelta ikrs un Alekšupītes karnevāls. Vakara balle varēja būt bezmaksas. Kaut kur runāja, ka Pilsētas dārzā bijusi balle, bet informācijas par maz. Programmā varēja iekļaut vairāk latviešu mākslinieku, nevis ārzemju, par kuriem
noteikti maksāja lielu naudu.
Kaspars Jansons, izbijis liepājnieks:
– Ja nebūtu traucējuši laikapstākļi, tad svētki būtu ļoti izdevušies. Prāta vētrai Liepājā bija koncerts, un tā dēļ zaudējām ļoti daudz publikas. Biju uz Zelta ikru, kurā arī pats piedalījos. Izgāju cauri pilsētai – apskatīju tirgotājus, dekorācijas. Tirdziņi bija švaki – vajadzēja vairāk preču un tirgotāju. Bija vilšanās, ka uz festivālu tomēr neatbrauca Vestards Šimkus. Man laiks bija limitēts jaundzimušā dēļ, tāpēc visu programmā piedāvāto apmeklēt nevarēju. Kuldīgas svētkos piedalījos pirmo reizi, jo dzīvoju te tikai gadu. Nākamajās Kuldīgas vasaras vitrāžās es vairāk gribētu redzēt dzīvos priekšnesumus – muzikālus vakarus un tamlīdzīgi.
Kirils Maksimovičs, ciemiņš no Rīgas:
– Svētki bija ļoti labi un interesanti. Mākslinieku bija daudz, taču apmeklētāju pamaz. Domāju, ka festivāls netika pietiekami popularizēts. Es apmeklēju Dona, Būū un Montanas koncertu, Alekšupītes karnevālu, Zelta ikru, karuseļus. Apskatīju pa Liepājas ielu staigājošos māksliniekus. Ir manāmas izmaiņas svētku zīmolā: agrāk bija Dzīres Kuldīgā, bet tagad ir Kuldīgas vasaras vitrāžas. Var redzēt, ka Pilsētas svētki kļuvuši daudzveidīgāki, bet diemžēl mazāk apmeklēti. Būtu pilsētu apskatījis vairāk, ja laiks būtu labvēlīgāks, jo lietus laikā ar bērniem grūti staigāt. Dzīrēs Kuldīgā pie Māras dīķa bija amatnieku darbnīcas, kas manuprāt, bija interesantas un piesaistošas. Šogad speciāli aizbraucām uz Māras dīķi, domājot, ka
varbūt atkal būs šāds pasākums, bet nebija.
Liene Ģēģere, kuldīdzniece:
– Festivāls bija ļoti smuks, pārdomāts. Kuldīga māk svētkus noorganizēt skaisti. Es ar bērniem vairāk apmeklēju karuseļus, un citiem pasākumiem nepietika laika. Priecājos, ka karuseļi pēc lielā pārtraukuma ir atgriezušies, jo bērniem tie ļoti patika. Iepriekš Kuldīgas svētkos jau biju piedalījusies. Šogad manīju jaunus māksliniekus, priekšnesumus. Nebija lielā svētku gājiena – varbūt tā pietrūka. Būtu gribējusi apmeklēt koncertus, taču lietus dēļ to neizdarīju. Prasījās vairāk tirgotāju, jo preču piedāvājums bija mazs.
Aleksandra Beiere no Kuldīgas:
– Ja Pilsētas svētkus vērtētu no viena līdz desmit, es vērtētu ar astoņi. Man patika, ka šogad visas atrakcijas bija vienuviet – uz laukuma. Manai mūzikas gaumei pasākumi varēja būt mazliet citādāki, bet gaume katram sava. Visas dienas svētkos es nepiedalījos. Biju uz koncertiem pie Māras dīķa un pasākumiem Kaļķu ielas kvartālā. Estrādē īpaši daudz laika nepavadīju, bet izgāju cauri – paklausījos, kādu mūzika tur spēlē. Apskatīju ielu māksliniekus Liepājas ielā. Gribu vēl apskatīt Alekšupītes nakts idilli. Izvēlēties vienu visiecienītāko es nevaru, jo nekā tik ļoti spilgta nebija, bet atmiņā vislabāk palika pa Liepājas ielu staigājošās sievietes no Nīderlandes ar 17.–18. gadsimta kleitām. Parasti Pilsētas svētkos bija lielais gājiens – tā man pietrūka. Pozitīvais šogad, manuprāt, ir tas, kas dažiem varbūt liksies negatīvais: svētki bija mazliet mierīgāki. Man patika, ka katram pasākumam paredzētas īpašas vietas un katrs var izvēlēties, kur iet. Nebija tā, ka atrakcijas ir gan estrādē, gan laukumā, un tad, ejot pa pilsētu, jūties mazliet neomulīgi, jo agrāk atrakcijām blakus bija arī alkohola stendi. Tagad mierīgāk. Katrā koncerta vietā var ko nopirkt, apsēsties. Katram karuselim bija sava mūzika, un tas mazliet sita ārā no līdzsvara, bet es pati uz karuseļiem negāju. Prieks redzēt, ka atgriezās arī Alekšupītes karnevāls. Pierasts, ka tirdziņi ir Liepājas ielā, bet tad tiek traucēta satiksme, un ar visiem remontiem tas ir loģiski, ka tie salikti parkos. Nezinu, vai programmu var nosaukt par daudzveidīgu, bet koncertu bija daudz. Bija arī atrakcijas tiem, kuri koncertus apmeklēt negrib. Es katru dienu varēju atrast, ko darīt, apmeklēt. Nebija nevienas dienas, kad negribētu redzēt neko.
Silvija, kuldīdzniece:
– Šogad kaut ko redzēju minimāli, jo man ir mazbērns. Biju pie Māras dīķa, noskatījāmies bērnu izrādi, pēc tam bijām uz Tutas izrādi estrādē. Pamatā pastaigājāmies, bijām arī atrakcijās. Pilsētas svētkos piedalos katru gadu. Iepriekš man iznāca apmeklēt vairāk pasākumu. Laikapstākļi šogad visu ļoti bojāja. Karuseļi man netraucēja, kaut gan es tos varēju redzēt pat pa logu, un uz to atgriešanos es skatos pozitīvi. Pietrūka svētku gājiena.
"Kuldīgas vasaras vitrāžas" zaigoja krāšņi