Izdzied savu mantojumu

Sestajā Starptautiskajā burdona festivālā suitu kultūrtelpā – Alsungā, Gudeniekos un Jūrkalnē – katrs savai vietai raksturīgās melodijas izdziedāja folkloras kopas no visas Latvijas un viesi no Lietuvas, Igaunijas, Itālijas, Maķedonijas un Gruzijas, parādot šī dziedājuma daudzveidību.

Iepriekšējais etniskās kultūras centra Suiti rīkotais festivāls notika vēl pirms kovida pandēmijas 2017. gadā. Bet šis par tēmu Nosargāt gadsimtus veltīts kultūras mantojumam, aicinot paraudzīties, kā senā dziedājuma tradīcija nodota no paaudzes paaudzē.

Festivāls tika atklāts Alsungas Amatu mājā ar lietišķās mākslas izstādi Pārmantošana, kas veidota tā, lai parādītu pārmantoto: krāšņos tautastērpus, rotas, jostas, zeķes, galvassegas, villaines un apavus. To papildina senas fotogrāfijas no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Kuldīgas novada muzeja, Alsungas tūrisma informācijas centra un Suitu mantojuma krātuves. Izstādi veidojuši daudzi individuāli un Tautas lietišķās mākslas studiju meistari. Vairākās meistarklasēs tika mācīts gatavot tradicionālos ēdienus, darināt apģērbus, aust jostas, izzināt kokles un dūdu spēli, darināt keramiku. Bērniem dārzā bija tradicionālās rotaļas.

Pēc tam dalībnieki devās uz Alsungas pamatskolu, kur stājās svētku gājienam. Dziedot un spēlējot visi devās uz atklāšanas koncertu pils pagalmā. Uz skatuves kāpa katrs kolektīvs, rādot savu muzikālo mantojumu. Alsungas kultūras namā ikviens varēja apgūt burdona dziedājuma pamatus. Pils pagalmā dienu sparīgi pabeidza bungu un dūdu mūzikas grupa Auļi. Otrajā dienā akcents likts uz suitu tradīcijām. Dalībnieki uzstājās Alsungas Dižgabalkalnā un Basos, bet Jūrkalnē bija dižkoncerts. Pēdējā dienā visi sadziedājās Alsungas baznīcas dārzā.

Festivālā piedalījās:

Suitu sievas, Suitu vīri, Gudenieku suiti, Maģie suiti, Basu suiti, Suitiņi, Suitu dūdenieki, Alšvangas spēlmaņi, Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, folkloras kopas Ķocis (Liepāja) un Žibacteņa (Aglonas vsk.), sēļu tradicionālās mūzikas grupa Krāce, folkloras grupa Amer-Imeri! (Gruzija), Setu biedrības vīru ansamblis Velo un sieviešu ansamblis Madara (Igaunija), Sutartines dziedāšanas grupa Trys keturiose (Lietuva), kvartets Tenore Supramonte di Orgosolo un launedas spēlētājs Džanfranko Meloni (Sardīnija), Maķedonijas tradicionālās mūzikas izpildītāji no Ilijas Nikolovska-Luja Valsts mūzikas un baleta centra un Trio Gavrovski & Darko Kocev (Ziemeļmaķedonija).

Uz Starptautisko burdona festivālu suitu pusē bija atbraukuši gan Kuldīgas novada kolektīvi, gan tālāki viesi. Kurzemnieks vaicāja, ko par suitu zemi un tās tradīcijām domā vidzemnieki, kurzemnieki un ārzemnieki.

BRAUC PAT NO TĀLIENES

Krista Anna Belševica ar vīru atbraukusi no Bauskas: „Ieraudzījām, ka notiek šāds festivāls. Tā kā te neesam bijuši, noīrējām viesu namu Spēlmaņu krogs uz pāris naktīm un atbraucām. Dienu pirms tam bijām netālajā murkšķu fermā un nogājām kādu gabalu pa Veco suitu ceļu. Brokastis ēdām pie Alsungas ezera, un acīs iekrita šīspuses skaistā daba. Braucām arī vietējo tradīciju dēļ, jo vēlamies iepazīt savas kultūras mantojumu.”

Par tradicionālā suitu sievas tērpa detaļām viesiem stāstīja biedrības Suitu amatnieki meistare Inga Šēna-Laizāne: „Tērps ir daudzveidīgs. Suitu sievām nav tikai viena veida lakats, krekls, villaine vai zeķes. Kad to visu uzvelk mugurā, viss šķiet līdzīgs, jo apģērbos ir savi vienojoši elementi. Ir divu veidu drānas – dzeltenākas un sarkanākas, taču sarkanām dzelteno svītru vietā var būt balta, arī rūtojums var atšķirties, bet, pirms taisa savu, jāzina tradīcija. Citādi kaut kas var noiet šķībi. Brunči ir visās magoņu krāsās – no lillā līdz oranžai. Vecajā bruncī ir arī lina velki un vilnas audi.”

Liepājas folkloras kopas Ķocis un Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībniekus satikām sklandraušu darbnīcā pie saimnieces Skaidrītes Nagliņas. Sandijs Kūlainis šo rausi taisa otro reizi: „Esmu taisījis, kad biju maziņš. Līdz 18 gadiem nodzīvoju Kuldīgā, bet, kad aizbraucu uz Liepāju mācī-
ties, paliku tur. Tagad, kad braucu cauri Alsungai, vienmēr tos nopērku.”

MELODIJAS LĪDZĪGAS, BET VALODA SAREŽĢĪTA

Kāds iespaids par suitu dziedājumu ir viesiem no Maķedonijas, pastāstīja Miroslavs Gavrovskis no Trio Gavrovski & Darko Kocev, kurā viņš dzied ar diviem dēliem un vēl ar draugu no Vācijas: „Latvijā esmu piekto reizi – biju arī iepriekšējos burdona festivālos šeit, esam viesojušies Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Horvātijā. Te jau jūtos kā mājās, un šejienes cilvēki man ir kā maza otrā ģimene. Latvija ir ļoti skaista, cilvēki laipni un sirsnīgi. Suitus pazīstam jau sen, jo esam sadarbojušies Erasmus+ kultūras mantojuma projektos. Suiti divas reizes bijuši ciemos pie mums, arī manā dzimtajā pilsētā Tetovā. Esmu mēģinājis dziedāt latviski – jūsu burdona dziedājums nedaudz līdzinās mūsējam.”

Anastasija Illevska un Milana Angelova ir studentes no Skopjes Ziemeļmaķedonijā un dzied Sv. Kirila un Sv. Metodija universitātes kolektīvā. Viņas Latvijā ir pirmoreiz: „Te ir skaista daba. Priecājamies festivālā satikt tik daudzus jaukus cilvēkus gan no šejienes, gan citām valstīm un dzirdēt, kāds ir tradicionālais dziedājums šaipusē. Suitu burdons ļoti atšķiras no mūsu tradicionālā dziedājuma. Tas ir daudz vienkāršāks, un dziesmas viena otrai ir līdzīgas. Mūsu dziedājumam ir sarežģītāks ritms, un mūsu valstī tas katrā reģionā ļoti atšķiras.”