"Viršiem" prieks dejot un būt kopā

Skrundas senioru deju kolektīvs Virši šoruden svinēs 20. jubileju. Tā pastāvēšanas laikā bijuši vairāki vadītāji, bet gadus piecus to vada kultūras nama direktore Dita Ņuņēvica. Dalībnieki ar nepacietību gaida 2. jūliju, kad brauks uz lielo notikumu – Dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Izbraukšana paredzēta agri svētdienas rītā, jo jāpagūst uz gājienu, kas galvaspilsētā sāksies 10.00.

20 gados četri vadītāji
Deju kolektīva izveide saistīta ar to laiku, kad nodibināts senioru klubiņš Skrundas ceriņi. Tā vadītāja bijusi skolotāja Irēna Jeromanova, viņa rosinājusi piedalīties sabiedrības dzīvē un arī dibināt kori un deju kopu. Tā tapis gan senioru koris Novakars (tagad Skrunda), gan deju kolektīvs Virši. Šis nosaukums dots kā asociācija ar rudeni, kas cilvēka mūžā iezīmē tos gadus, kad vairs neesi tik jauns un plaukstošs kā pavasarī un vasarā. 20 gados bijuši četri vadītāji: Egils Augstmanis, Austra Osvalde, Agris Sīlis un D.Ņuņēvica.
Dejotāja Dzidra Vjaksa Viršos ir no pirmsākumiem. „10. oktobrī būs 20. jubileja. Kad sāku dejot, biju viena no jaunākajām, bet tagad esmu vecākā. Kad kolektīvs nodibinājās, bija tikai četri dejotāju pāri, tāpēc lielos pasākumos nevarējām piedalīties. Taču piestrādājām pie tā, lai dejotāju tomēr būtu vairāk,” stāsta Dz.Vjaksa. Senioru kolektīvam vienmēr jārēķinās, ka dalībniekiem var būt tādas veselības problēmas, kuru dēļ dejošanu var nākties pārtraukt. Sapulcēt vajadzīgo skaitu palīdz tas, ka dalībnieki brauc arī no tuvējās apkārtnes. Īpaši liels atspaids ir Nīgrandes pagasta Kalnu dejotāji. Tagad Skrundas Viršiem pievienojušies jau trīs pāri no Kalniem nepilnu 30 kilometru attālumā. Kalnos arī ir savs kolektīvs, taču tajā dejotāju par maz, lai varētu piedalīties Dziesmu svētkos.
Ausma Ozola-Rolava dejo pārī ar vīru Aivaru Rolavu, viņi no Kalniem brauc septīto gadu, un kopā ar Viršiem šie būs otrie Dziesmu svētki. Ausma stāsta: „Mums ar vīru patīk dejot, patīk būt kopā ar citiem, sadancot. Virši ir tāds kolektīvs, kurā mums patīk būt un deju prieku izjust arī kopā ar citiem kolektīviem. Man palaimējies, ka arī vīram patīk dejot, līdz ar to tas ir mūsu ģimenes hobijs.” Ausma kopā ar Gunitu Strodi pilda kolektīva prezidenta pienākumus: pirmā organizē to, kas attiecas uz Kalnu dejotājiem, otra atbildīga par skrundeniekiem.
Gunita un Vilnis Strodi Viršos ir 13. gadu. Stāsta Gunita: „Sākumā dejošana bija mans vaļasprieks, taču pierunāju arī vīru. Tagad viņš tajā piedalās un ir priecīgs, ka mēs dejojam.”

Ceļš nebija viegls
„Viegli nebija. Trūka dejotāju. Pēc kovida atkal saaicināt kopā un dejot bija liels izaicinājums. Tomēr sarosījāmies un to izdarījām,” saka kolektīva vadītāja D.Ņuņēvica. Dz.Vjaksa skaidro: „Senioriem repertuārs nav plašs, taču pirms Deju svētku skates mēģinājumi notika ļoti bieži – trīs reizes nedēļā. Ieguvām otro pakāpi – varbūt tas nav izcils sasniegums, bet esam priecīgi, ka varēsim Dziesmu svētkos piedalīties. Dejosim trīs dejas: Rotā, saulīt, rietēdama, Es redzēju visu jūru un Svinīgais solis.” G.Strode atzīst: „Diezgan grūts mums bija ceļš uz Dziesmu svētkiem, lai nokomplektētu astoņus pārus, kas ir nepieciešamais skaits, lai varētu piedalīties, taču mums izdevās. Skati esam izturējuši un ļoti, ļoti priecīgi.”

Atskaites punkts
Rīgā Virši piedalīsies deju lieluzvedumā Mūžīgais dzinējs 8. jūlijā Daugavas stadionā, stāsta D.Ņuņēvica.

Uzvedums, kurā būs vairāk nekā 15 tūkstošu dejotāju no visas valsts, iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgiem izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto.

Lieluzvedumā iekļautas 33 dejas, no tām 13 ir godalgotas jaunrades dejas un septiņas – no skatuviskās dejas zelta fonda.
D.Ņuņēvicai šie būs pirmie Dziesmu svētki kopā Viršiem, taču pašai sestie, jo kopš skolas laikiem Dita gan korī dziedājusi, gan jauniešu kolektīvā dejojusi, pēc tam to arī vadījusi. „Manuprāt, Dziesmu svētki kolektīvu darbībai ir labs atskaites punkts. Ir lieli svētki, uz kuriem visi kopā gatavo repertuāru, ir kopības izjūta.

Patriotisms, latviskums, kas ikdienā pieklibo, šādos svētkos izpaužas visos simt procentos.

Tad sajūtam piederību savai valstij, kultūrai. Manuprāt, tas ir svarīgākais,” par svētku nozīmi saka kolektīva vadītāja.
Dz.Vjaksa tautas dejas dejo kopš jaunības, kad mācījusies Rudbāržu vidusskolā: „Man šie būs kādi sestie Dziesmu svētki, bet ar Viršiem, ja nemaldos, ceturtie. Kad sešus gadus dzīvoju Valmierā, arī tur dejoju, un mēs braucām uz Dziesmu svētkiem. Man ļoti patīk atmosfēra, kāda valda Rīgā. Jaunībā mums bija jāņem līdzi ļoti daudz tērpu: trīs latviešu, tad vēl igauņu, krievu, lietuviešu. Tagad ir daudz vienkāršāk – mums kā senioru kolektīvam ir viens Skrundas tautastērps, un ar to uzstājamies. Taču tērpi ir jauni un skaisti.” Virši dejos Skrundas tērpos, taču padomāts arī par to, lai visi būtu atpazīstami un vienoti izskatītos mēģinājumos, proti, būs sporta tērpi, uz kuriem rakstīts kolektīva nosaukums.

Dejo visa ģimene
Dz.Vjaksa Dziesmu svētkos satiks savus bērnus un mazbērnus, kuri Skrundā nedzīvo, bet pārstāvēs citus deju kolektīvus: „Man dejo visa ģimene.” Iecerēts satikties un kopā nofotografēties. Runājot par deju lieluzvedumu, Dzidrai šķiet apbrīnojami, kā organizatoriem un kolektīvu vadītājiem izdodas panākt to, lai daudzie tūkstoši saskanīgi un skaisti izdejo krāšņo programmu.
A.Ozola-Rolava atzīst: „Dziesmu svētki, protams, ir brīnišķīgi. Tā ir kulminācija sirdspriekam piecu gadu garumā.” G.Strode saka: „Dziesmu svētki – tas ir piedzīvojums, prieks, asaras, lepnums. Pilnīgi viss! To sajūtu neviens nevar atņemt, tāpēc es tur dodos. Es nevaru tikai skatīties, kā dejo citi, man gribas būt uz skatuves. Tā jau saka: ja tu sēdi zālē un, skatoties koncertu, jūti, ka gribas tur būt pašam, tad jāiet un jādejo.”
Paredzēts arī brīvais laiks – būs iespēja apmeklēt citus svētku pasākumus. „Dzīvosim tur draudzīgi un jautri, un par gulēšanu nav ko īpaši domāt. Taču tas ir ļoti jauki,” saka Dzidra.
No Skrundas 2. jūlijā uz Dziesmu svētkiem dosies trīs kolektīvi: senioru deju kolektīvs Virši, senioru koris Skrunda un sieviešu koris Sonante. Kopā ar tiem brauks arī Rudbāržu folkloras kopa Kamenīte, kas ir agrākā Skrundas novada kolektīvs, stāsta D.Ņuņēvica. Vēl līdz tam 23. jūnijā Virši dejos Jāņos Skrundā, savukārt pēc Dziesmu svētkiem gatavosies 20. jubilejai.