08:03 - 17.06.2024
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu šogad beidz 12 stila mēbeļu modelētāji. „Mazliet neprognozējami, tomēr ar ambīcijām – brīnišķīgi, jauni cilvēki. Visi ir izraudzītās profesijas ceļa sākumā,” tā par viņiem saka audzinātāja Gunita Meiere.
Daži talantīgi glezno, citi nopietni domājuši par kvalifikācijas darbu un vietu, kur tas nonāks. Viens absolvents rada darbu Ezeres baznīcai. „Katrs parādījis savu talantu. Ir ne vien talantīgi galdnieki, bet arī sportisti, kas sevi te pilnveido. Ir puiši, kuri visus četrus gadus piedalījušies olimpiādēs svešvalodās un matemātikā. Vispusīgi cilvēki, un, ko skola piedāvāja, to viņi arī ņēma pretī.”
G.Meierei šī ir tikai otrā grupa audzināšanā: „Pirmajā gadā viņi klātienē mācījās vien divus mēnešus, jo novembrī sākās kovida pandēmija. Pašus pamatus nācās ielikt caur datora un telefona ekrānu, un tas atstājis iespaidu. Ja visi četri gadi būtu normālos apstākļos, dzīve kopā būtu interesantāka, daudzpusīgāka.” Sākotnēji mācījušies 16 audzēkņi: „Daži, kas neizturēja kovida laiku vai saprata, ka tas viņus neinteresē, aizgāja. Taču kodols, kas palika, ir draudzīgs – viens otru pieskata, izpalīdz. Domāju, ka viņi nezaudēs saikni arī pēc skolas beigšanas.” Ekskursijās iepazinuši Zemgales kultūrvēsturiskos objektus: „Rundālē bija plaša jūgendstila izstāde, un, tajā balstoties, viņi izstrādāja kādu darbu. Dobelē tikko bija atvērts jaunais pils komplekss, un izpētījām, ar kādām metodēm tas restaurēts.” Apskatītas arī Ziemeļkurzemes baznīcas.
LIETOJUMS ATRASTS KATRAI MĒBELEI
„Esam smieklīgi, forši, viens otra jokus saprotam,” saka Emīls Šķēle. Viņam atmiņā palikusi pirmā ekskursija: labi pavadījuši laiku, saliedējušies. Jauki un zinoši skolotāji esot Mārtiņš Mednieks, Igurds Baņķis, sporta skolotājs Arvīds Šefanovksis: „Nodarbības bija interesantas. Pie Baņķa un Mednieka esmu taisījis mēbeles: puķu galdiņu jūgendstilā, trīs krēslus ar latviešu rakstiem, kafijas galdiņu. Apguvu daudz: kā uztaisīt mēbeli, veidot savienojumus, izgrebt rakstus. Diplomdarbam taisu kanceli savas draudzes baznīcai Saldus novada Ezerē, no kurienes esmu pats.”
Ralfs Dāvids Šuiskovskis no Užavas ar koku darbojies kopš bērnības: „Agrāk onkulim palīdzēju restaurēt antīkas mēbeles. Te iemācījos, kā labāk strādāt ar instrumentiem un mehāniku, kā pielāgoties patstāvīgam darbam. Esmu vairāk izpratis jūgendstilu, tāpēc vieglāk taisīt grebumus. Taisu virtuves bufeti.” Vaicāts, vai ir arī kādas vājās puses, viņš atbild: „Tā būtu darba gaita. Bieži vien pusē apstājos un pārdomāju, kā un ko darīt, un tas ievelkas.” Praksē uzņēmumā Aili mēbeles Ralfs taisījis mēbeles no skaidu platēm, arī sev divus virtuves skapīšus: „Vēl no maniem darbiem mājās ir latviešu romantisma stila krēsls ar grebumiem, jūgendstila puķu galds un kafijas galdiņš.”
Sandris Ķiģelis ieguvis ne vien zināšanas, bet arī pašdarinātas mēbeles, kurām lietojums atrasts mājās. Diplomdarbam viņš taisa jūgendstila bērza kumodi ar grieztiem zaru un lapu ornamentiem: „Ar tiem visgrūtāk, jo jābūt precīzam. Arī ar mēbeles savienošanu iet grūtāk. Lepojos ar kafijas galdu, ko uzvirpoju. Pie tā ar ģimeni sēžam.” Viņš vēlas strādāt profesijā: sākotnēji nopelnīt naudu pie kāda cita, lai pēc tam Kuldīgā izveidotu pats savu uzņēmumu.
Kandavnieku Ralfu Zvaguli šī profesija pēc 9. klases interesējusi visvairāk: „Esmu beidzis arī mākslas skolu. Gribēju apvienot mākslu un darbu ar koku. Patika arī Kuldīga, tāpēc atnācu šeit.” Viņš galvenās zināšanas guvis praksē: „Te esmu apguvis pietiekami, lai strādātu galdniecībā, taču plāni ir citi – iešu armijā. Galdniecību vairāk uzskatu par hobiju un neredzu sevi šajā jomā strādājam.” Lielākais gandarījums esot par diplomdarbu: „Uztaisīju virtuves bufeti gotikas stilā. Tas ir lielākais darbs no koka, ko esmu uztaisījis, un tas pēc tam atradīsies manās mājās.”
PIEDZĪVOJUMI KOPMĪTNĒS UN BRAUCIENI
Mariuss Niks Pigožnis ir taisījis galdus, puķu kastes, ēvelsolus, diplomdarbā taisa virtuves skapīti no bērza. Viņš pēc skolas meklēs darbu profesijā un, ja būs iespēja, paliks Kuldīgā. Praksē gājis saimniecībā Zīles Padures pagastā. Par grupu saka: „Esam diezgan saliedējušies, bet jokus vai nedarbus bieži nedarām. Mīļākā skolotāja ir Liene Peniķe, kura māca modelēšanu. Viņa man šķiet labākā un zinošākā, lai gan ilgi pie viņas mācīties neiznāca.”
Saldeniekam Ģirtam Vilsonam patīk māksla un darbs ar kokmateriālu. Viņš divus gadus mācījies par būvnieku Saldus tehnikumā, bet sapratis, ka vēlas ko radošāku: „Esmu apguvis to, kā apieties ar instrumentiem un materiālu. Skolā esmu taisījis galdus un krēslu, diplomdarbā taisu ķiršu koka kumodi.” Atmiņā palikšot piedzīvojumi kopmītnēs, sevišķi negaidītie policijas reidi: „Tādus nevienā citā skolā nebiju piedzīvojis. Viena reida dēļ, kas ieilga vairākas stundas, man kopmītnēs atdzisa dārgas vakariņas.” Ģirts plāno strādāt koka karkasa māju būvuzņēmumā.
Kristers Heidingers saka: „Esmu uztaisījis kafijas galdiņus dažādos stilos. Pēdējo taisīju krēslu, bet diplomdarbā bufeti stilā Art deco. Pēc koka tekstūras un īpašībām esmu iemācījies pazīt koku sugas, zinu, kā labāk izveidot mēbeļu savienojumus.” Viņš bijis praksē Padures pagasta Laimdotās un Kuldīgā. Daudz ieguvis no prakses vadītāja lielās pieredzes, tāpēc spējis prasmīgāk izveidot diplomdarbu. Kristers plāno strādāt profesijā un noskaidrot, vai tas tiešām patiks. Viņš saka paldies audzinātājai G.Meierei, skolotājiem M.Medniekam un I.Baņķim par zināšanām un palīdzību.
Ventspilniekam Patrikam Martinsonam galdniecība iepatikusies pamatskolā: „Esmu šo profesiju izpratis daudz vairāk un pats uztaisījis bufeti. Arī citas taisītās atrodas mājās. Man padodas izdomāt sarežģītākus mēbeļu risinājumus un protu sastrādāties komandā, citiem izpalīdzu. No skolas atmiņā paliks brauciens uz ezeru, kur cepām šašliku.” Patriks strādās Padures uzņēmumā Mana galdniecība.
PROFESIJĀ NE, BET SEV MĒBELES TAISĪS
Ventspilnieks Aleks Kārkliņš šeit iestājies par godu vectēvam un vecvectēvam, kuri bijuši galdnieki, tomēr šajā profesijā nestrādās, jo tik lielas intereses un entuziasma neesot: „Līdz šim mums nācās mēbeles taisīt pēc skolotāju norādījumiem. Tikai diplomdarbu varu veidot daļēji pēc savas idejas. Sapratu, ka nekad negribētu strādāt cita labā. Vēlos nākotnē strādāt mājās. Pēc skolas beigšanas došos uz Zviedriju, kur strādāšu kā mēbeļu krāsotājs un atjaunotājs.”
Emīls Lauris saka: „Pamatskolā mājturības stundās man iepatikās strādāt ar koku.” Viņš diplomdarbā taisa lielu kumodi drēbēm. Emīls apguvis to, kā strādāt ar dažādām iekārtām, kā noteikt koku sugas un materiālu apstrādāt. Par grupu viņš teic: „Nopietni mēs noteikti neesam…” Emīls došoties armijā: „Nezinu, vai savā profesijā strādāšu. Galdniecību apguvu savam priekam un tam, lai varētu ko uztaisīt pats savām vajadzībām. Mājām esmu uztaisījis plauktiņus, un priekšā stāv vesels virtuves interjers. Vecāki no mājām mani ārā nelaidīs, kamēr nebūšu to izdarījis.” (Smejas.)
Mareks Pūris no Aizputes: „Atnācu kopā ar klasesbiedreni, kura te vairs nemācās, jo viņai nepatika. Pats droši vien nebūtu iestājies.” Viņš nolēmis skolu pabeigt, taču sapratis, ka galdniecība nav viņam piemērota: „Nejūtu to prieku un gandarījumu, īsti nepadodas, un necenšos tāpēc, ka mani tas neinteresē. Iespējams, braukšu uz ārzemēm piepelnīties vai došos dienestā. Citu profesiju mācīties vairs negribu.” Viņš diplomdarbā draudzenei taisa spoguļgaldiņu Art deco stilā: „Mājās ir paša taisītais krēsls, pie draudzenes – puķu galdiņš.”
Katrs parādījis savu talantu