Jubilejā čakli – kā jau bitītes

Ar radošām nodarbībām Kuldīgas pirmsskolas izglītības iestādē Bitīte 2. februārī darbinieki, audzēkņi un vecāki svinēja tās 20. gadadienu.

Bērnudārza vēsture gan ir senāka – Parka ielā tas uzcelts pirms 35 gadiem. Toreiz to sauca Taurenītis, un durvis tas vēra 1988. gada 16. janvārī. Pirms 20 gadiem no tā nodalītas speciālās grupas, piešķirot nosaukumu Bitīte, kas palika arī tad, kad abas iestādes apvienotas. Tagad ir 12 audzēkņu grupas, no tām sešas ir speciālās bērniem ar valodas traucējumiem vai saslimšanām. Te strādā 56 darbinieki: pirmsskolas izglītības, mūzikas un sporta skolotāji un palīgi, logopēdi, tehniskais personāls.
Vadītāja Līga Megne vēl Taurenīša laikos darbu šeit sākusi kā skolotāja: „Mums svarīgi, lai jaunā paaudze augtu veselīgā un drošā vidē, gan iepazīstot dabu rotaļās un izglītojošās nodarbēs ārā, gan apgūstot modernās tehnoloģijas. Arī skolotāji kursos un apmaiņas programmās ārvalstīs iegūst jaunas kompetences.”
Jubilejas reizē bērnudārzā valdīja darbīga gaisotne. Elizabetes mamma Daira Blīgzna meitas grupiņā šuvēju darbnīcā mācīja, kā džemperim piešķirt otru mūžu, pāršujot to par somu vai maisiņu. Vecāku padomē paši izlēmuši rīkot audzēkņiem radošas nodarbības, un tā arī mammas un tēti labāk iepazīst
vidi un cilvēkus, ar kuriem bērns pavada darbdienas lielāko daļu.

„Šķiet, tā ir Bitītes īpatnība, ka vecāki ļoti tiek iesaistīti. Vecāko meitu pārcēlām šeit no Ābelītes, jo viņai valoda raiti nevedās. Tagad jau iet skolā, bet vidējā un jaunākā meita vēl mācās šeit. Labākus skolotājus es pat nevarētu iedomāties,” sacīja D.Blīgzna.
Ārpusē bērni ar interesi aplūkoja Valsts policijas auto un klausījās, ko mammas stāsta par drošību. Nedaudz tālāk daži tēti rādīja Zemessardzes ekipējumu. Sporta zālē ar puikām darbojās celtniecības firmas Asfora vadītājs Raimonds Ansons. 11. grupiņā kādreizējā Bitītes audzēkne, tagad divu bērnu māmiņa Alise Beskrovnija kopā ar savu un nu arī jaunākās meitiņas skolotāju Solvitu Valdmani mācīja taisīt sapņu ķērājus. ,,Laiks rit uz priekšu, bet šeit pavadītās dienas atceros ar prieku. Arī meitām te patīk,” pārliecinājusies mamma.
Dienas gaitā nodarbes mainījās, un vecāki cits citu nomainīja, stāstot par savu profesiju vai vaļasprieku.