Bērni ir spēka avots

Anitas un Pētera Sāmiešu ģimene ir kupla – tajā ir četri bērni: Marks (25), Laurijs (19) un deviņgadīgās dvīņu māsas Linna un Patrīcija. Mātes dienas priekšvakarā Kurzemnieks ciemojās viņu mājās.

2018. gadā četru cilvēku ģimenes ikdiena negaidīti mainījusies. Markam atklāta ģenētiska, strauji progresējoša saslimšana – muskuļu vājums kājās, kas novedis pie dzīves ratiņkrēslā. Ap to laiku aizbildniecībā nonākuši arī abi radu bērni Patrīcija un Linna.

Anita stāsta: „Sadzīves modelis un prioritātes pilnībā mainījās. Sākumā bija ļoti grūti, jo aizbildniecība nebija lolots lēmums. Parasti tās ģimenes, kuras plāno dot bērniem mājas, šim solim ilgstoši gatavojas. Mums dažādu apstākļu dēļ tas notika pēkšņi un vēl vienlaikus ar Marka diagnozi.”

Nu jau ģimenē visi saraduši cits ar citu un jauno kārtību. Nesen Kuldīgas attīstības aģentūras projektā par mājokļu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti Markam ierīkota vannas istaba. Tas kļuvis iespējams ar Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma naudu. „Sociālajā dienestā uzzinājām par šādu iespēju un uzrakstījām pieteikumu,” atceras A.Sāmiete.

Anitas sirdij tuva ir mūzika. Viņa ir mūzikas skolotāja ar 27 gadu stāžu, taču pārmaiņas ģimenē likušas ieviest korekcijas arī profesionālajā dzīvē – pamazām nācies atteikties no darba skolā un bērnudārzā: „Ārpus mājām strādāju nedaudz – savam priekam un tāpēc, lai tiktos ar citiem. Vadu Padures vokāli instrumentālo ansambli Harmonija un Rumbiņas senioru ansambli Pa vējam, sociālo pakalpojumu centrā Tilts piestrādāju par mūzikas skolotāju, neliela slodzīte ir bērnudārzā.” Anita ir jauktā kora Ventava dalībniece.

Kad gadās pagurt, atliekot vien padomāt par bērniem, lai smeltos spēku un iedvesmu: „Es ar viņiem ļoti lepojos. Visi ir mākslinieki. Marks dzied un raksta dzeju, uzstājas pasākumos. Ir izdevis vienu krājumu, top otrais. Laurijs dejo Tautas deju ansamblī Venta un sporto. Linna dejo mūsdienu dejas un baletu. Patrīcija sporto un mūzikas skolā apgūst ģitārspēli. Katra uzstāšanās un bērnu medaļa sniedz man gandarījumu un lepnumu.”

Citām mammām Anita novēl paturēt prātā, ka visi sarežģījumi reiz beidzas: „Un pēc kāda laika saprotu, kas tajos bijis noderīgs, ko tie mācīja. Es novēlu izdzīvot visas situācijas: labās izbaudīt, bet ne tik labās izprast un paļauties, ka viss notiek uz labu.”