08:00 - 26.03.2023
Sarkanausu bruņurupucis Rafaels pēc vairāku mēnešu mitināšanās Pelču pagasta pārvaldē kļuvis slavens teju vai visā Latvijā.
Publiski apspriestais akvārija elektrības patēriņš (daži eiro mēnesī), par ko maksājusi pašvaldība, novedis pie tā, ka bruņurupucis atgriezies mājās pārvaldes vadītāja Matīsa Ciņķa ģimenē. Tomēr daudzi pauduši atbalstu gan viņam, gan dzīvniekam, uzturēšanai saziedojot naudu. Cilvēki vēlas, lai kustonītis pārvaldes ēkā atgrieztos.
Uzvedas kā īsts nindzja
Vairāk nekā desmit gadus vecais bruņurupucis vārdu Rafaels ieguvis par godu multfilmas Bruņurupuči nindzjas varonim sarkano ausu dēļ, turklāt dažreiz tas uzvedoties kā īsts nindzja. M.Ciņķis atceras, ka reiz mājās tam pat izdevies no akvārija izrāpties: „Mums akvārijs stāv uz kumodes. Kādreiz bērni tam blakus nomet jaku. Viņš bija pārrāpies pāri un nokritis uz tās jakas. Pārsmējāmies, lai gan sākumā bija šoks, jo nezinājām, kur rupucis palicis.”
Dāvana dēlam
Bruņurupuci kā dāvanu sestajā dzimšanas dienā saņēmis vecākais dēls Kristians. Piedzīvojumu pilna bijusi jau atvešana no Rīgas. „Sieva vēl studēja,” stāsta M.Ciņķis. „Viņa ar mašīnu brauca uz skolu un paņēma arī rupuci ar visu akvāriju. Braucot mājās, Spuņciemā mašīna saplīsa. Sieva gaidīja, kamēr no Kuldīgas aizskrējām pakaļ, lai mašīnu atvilktu mājās. Bija drēgns rudens, auto nedarbojās, un siltā gaisa nebija. Sieva bruņurupucim aptina šalli, lai nav auksti.”
Uztver kā ģimenes locekli
Rafaels Ciņķu ģimenē nav tikai mājdzīvnieks – tas tiek uztverts kā ģimenes loceklis. Bruņurupuci izvēlējušies tādēļ, ka Matīsam ir alerģija no kaķu un citu dzīvnieku spalvām. Jau pirms daudziem gadiem viņš pateicis, ka spalvainu dzīvnieku nebūs, kamēr nav pašam savas mājas. Ir sapnis to iegādāties. Tad kāds pūkains mājdzīvnieks varētu mitināties verandā vai garāžā. M.Ciņķis uzskata, ka mājā noteikti jābūt sunim, taču joprojām ir pārliecināts, ka kaķa gan ģimenē nebūs.
Patīk noķert zivi
Rafaelam visvairāk garšo svaigas zivis. Tās ēst ir īpašs process: „Lai cik brutāli tas neizklausītos, kādreiz, kad akvārijā ielaiž dzīvu zivtiņu, viņš to ķer un lēnām ēd. Tas ir azarts – noķert to zivi un apēst.” Citreiz bruņurupucim tiek iedots tomāts, gurķis vai reņģes. Liela delikatese ir vistu akniņas. Kādreiz dodot arī vistas fileju, bet retāk, jo tā ir taukaināka un pēc tam jātīra akvārija filtrs. Bruņurupucis tiek barots ar zooveikalā pirktu maisījumu, kurā ir kaltētas mailītes, garneles un citas jūras veltes: „Reiz mēģināju iebarot salātlapu, bet tā īsti negaršoja.” Bruņurupuči jābaro četras piecas reizes nedēļā, bet Rafaels tiek lutināts un ēd katru dienu. „Viens darbinieks mums ir kaislīgs makšķernieks. Viņš saķer mazos asarīšus, mēs ieliekam saldētavā. Kad ir našķu diena, atkausējam, un bruņurupucis tos uzkož.”
Spēcīgs sakodiens, ātras kājas
Rafaels pārvietojas ātri, laužot stereotipu, ka visi bruņurupuči ir ļoti lēni: „Kad skraida pa māju, sieva lec gultā – viņai bail. Ja bruņurupucis ir satraucies vai nobijies, no sākuma ielien čaulā, pēc tam ātri nolien kādā stūrītī.”
Šīs sugas pārstāvji esot draudzīgi tad, kad tuvojas pārošanās laiks. Ir tādi cilvēki, kurus Rafaels uztver kā draugus, – bruņurupucis ir ļoti atklāts un peld līdzi pa akvāriju. Bet tiem, kuri nepatīk, tas grib caur stiklu iekost pirkstā. M.Ciņķis nav mēģinājis dot bruņurupucim pirkstu, jo tas tomēr esot riskanti: „Zobus neesmu redzējis, bet sakodiens ir ļoti spēcīgs, tāpēc neriskēju. Kad mazgāju Rafaelu dušā vai zem krāna, tas labprātīgi padod kājiņas, kaklu un galvu, lai varu nomazgāt.”
Nomet bruņu virskārtiņu
Arī tam, kāpēc akvārijs tagad ir lielāks, ir savs stāsts. Pirms tam bijis seklāks, zemāks un platāks, un Rafaels tādā juties omulīgi. M.Ciņķis atceras, ka kopā ar sievu kārtojuši pagrabu, bet vecākais dēls dzīvojies istabā. Kad uznākuši augšā, pamanījuši, ka paklājs slapjš, bet akvārijā caurums: „Puika bija atradis āmuru vai ko tamlīdzīgu un gribējis pieklauvēt.” Vienu dienu bruņurupucis nodzīvojis baltā plastmasas drēbju kastē, nākamajā rītā braukuši uz Rīgu pēc jauna akvārija. „Rafaelam tur ir arī laipiņa, pa ko var uziet augšā atpūsties, kad pats grib nožūt. Tāpat kā čūskas nomet ādu, arī bruņurupuči katru gadu nomet bruņu virskārtiņu.” Izrādās, rupuci var papaijāt tāpat kā suni vai kaķi: „Izceļu no akvārija, noslauku, lai nav galīgi slapjš. Es viņam īsti neuzticos, tāpēc galvu cenšos neaiztikt. Bet kājas tas ļauj paglaudīt.”
Sarkanausu bruņurupucis (Trachemys scripta elegans)
- Izcelsmes vieta: Misisipi upe un Meksikas līcis – no DA Kolorado līdz Virdžīnijai un Floridai.
Izmērs: 20–28 cm. - Dzīves ilgums: 15–25 gadi. Dzimumbriedums tēviņiem ir no diviem līdz četriem gadiem, mātītēm no pieciem līdz septiņiem gados.
- Izmērs: tēviņi ir mazāki par mātītēm, tiem ir garāka aste un gari priekškāju nagi.
- Īpašības: ieteicams turēt pa vienam. Pārī vai grupā – tikai piemērota izmēra baseinā. Mātītes ir īpaši agresīvas.
Pelču bruņurupucis tiek lutināts katru dienu