Motocikls domāts tam, lai brauktu, ne vizinātos

Jau jūtams, ka ir sākusies motobraucēju sezona. Kāds tai gatavojas, spēkratu remontējot, cits lūkojas pēc jauna, bet kāds plāno tuvāku vai tālāku ceļojumu. Kuldīdznieks UĢIS GEIDE, kurš pieveicis tūkstošiem kilometru, pārliecināts: ar motociklu jau brauc tāpēc, lai izbaudītu pašu procesu.

Vai esi motobraucējs kopš bērnības?

Tehnikas pamatus man ielicis tēvs: to mīlēt, cienīt un nelauzt. Palēnām sāku motociklus remontēt un arī braukt, protams. Bērnībā man bija mopēds Rīga 13 – tālaika klasika. Viens tāds man ir nolikts dēliņam Ivo, kad viņš būs paaudzies. Tagad viņam ir gadiņš, bet, kad būs kādi divpadsmit, pirmais mopēds jau būs. Es pats diezgan ilgi braucu ar motociklu BMW un esmu sapratis, ka to, kas man vajadzīgs, tas sniedz. Bet pamēģinājis esmu gandrīz visus, kādi vien pasaulē ir.

Kādos braucienos tu dodies?

Tuvākie ir tepat pa Latviju, jo tā vēl ir diezgan neapgūta. Tā mēs tikai domājam, ka visu esam redzējuši, – patiesībā ļoti daudz neesam. Varbūt esam redzējuši lielākās pilsētas, bet ir vēl tik daudz citu vietu! Mēs braucam arī enduro* maršrutus. Pa Latviju vien var nobraukt 4000–5000 kilometru un izvēlēties prātam neaptveramus apskates objektus, piemēram, pazemes ezerus. Daudzi nezina, ka Latvijā tādi ir. Ir tādi objekti, ko ar kājām izstaigāt nav reāli, ar mašīnu īsti nepiebrauksi, tāpēc enduro motocikls ir tas piemērotākais.

Tālākie braucieni bijuši visā Eiropā, arī Marokā esmu bijis. Ir tādi, kuros ar savu motociklu dodos no Kuldīgas. Bet bijuši arī tādi, kuros moci konteinerā aizved līdz noteiktai vietai, tad izpako, un braucam izvēlēto maršrutu. Mūsu motocikli ir diezgan jauni, un tehniskās ķibeles uz ceļa gadās reti. Tālajos ceļos, piemēram, Šrilankā, motociklus īrējām, jo transportēt mūsējos iznāk ļoti dārgi. Bet jārēķinās ar to, ka īres moči mēdz būt čābīgā stāvoklī. Dažreiz līdzi brauc tehniskais darbinieks no firmas, kurā motociklus īrējam, un tad mums par to galva nesāp.

Kā tu izvēlies vietas, uz kurām doties?

Vienkārši izdomājam, ko gribam redzēt, saplānojam maršrutu un braucam. Apskatām, protams, arī interesantākos tūrisma objektus. Kādreiz iekļāvām daudz pilsētu, bet tagad esam sapratuši, ka tās viena no otras atšķiras tikai ar arhitektūru, bet pamats ir viens: vecpilsēta, kāds centrālais laukums, strūklaka. Ar motociklu jau ceļā dodas tāpēc, lai brauktu, izbaudītu ceļu, nevis apskatītu pilsētas.

Mums patīk kalnaini apvidi, kalnu serpentīni, līkumi. Izvēlamies tādus ceļus, kur asfalts ir pietiekami labs, lai var normāli braukt. Sākumā plānojām kā tūrisma maršrutus, tagad vairāk skatāmies, lai ceļš būtu baudāms ar motociklu: mazi kalnu celiņi, ieplakas, aizas, serpentīni. Plānojam tā, lai brauciens būtu krāšņs, nevis tikai tā, lai redzam autobāni un pāris baznīcu. Latvijā ceļi ir diezgan taisni un neinteresanti. Iesācējiem motobraucējiem, kuri vēl nav bijuši ārpus Latvijas, iesaku sākt ar Slovākiju, Melnkalni, Austriju. Tur ir, ko redzēt. Un dienas izmaksas daudz nemainās, vai braucam pa Latviju vai tālāk. Ja braucienu plānojat, tad jādodas tur, kur tiešām vēlaties, jo beigu beigās tas izmaksās vienādi.

Tu sarunā visu laiku saki mēs. Tas nozīmē, ka tev ir kompānija.

Man ir draugu kompānija. Jebkurā brīdī, kad esmu saplānojis maršrutu, varu pateikt: „Pēc mēneša braucam ārā!” Un kā minimums septiņi astoņi cilvēki būs gatavi doties kopā ar mani. Neiesaku ceļot vienam, jo ir visādi negadījumi, tehniskas neveiksmes, piemēram, sadurta riepa. Viens tu esi pilnīgā bezizejā – vari gaidīt citu cilvēku līdzjūtību.

Ja runā par enduro, tad sievu ņemt līdzi ir tehniski neiespējami: brīžiem moči jānes pār muguru, jābrauc pa klints malu. Ar moci braukt nav tas pats, kas sēdēt mašīnas sēdeklī. Nepieredzējušam nobraukt 300 kilometru dienā ir grūts darbs. Mēs esam braukuši arī 1000 kilometru dienā.

Vai ir gadījušās ekstrēmas situācijas?

Katrā braucienā ir kāds spilgts atgadījums, kas iespiežas atmiņā. Bet tāda viena īpaša nav.

Tāliem braucieniem ar motociklu taču līdzi var paņemt ļoti maz lietu.

Ar motociklu braucam katru dienu, varbūt kādu paņemam brīvu. Mums vajag dažas maiņas drēbes, kas piesvīst, šortus, jo parasti braucam tur, kur ir silti, un vienu apģērba kārtu vakara izgājienam. Katru vakaru cenšamies sasvīdušās drēbes izmazgāt. Neko daudz nevajag. Ar tiem koferīšiem, kas uz motocikla, vienam cilvēkam, pat diviem pilnīgi pietiek.

Braucienos droši vien esat ēduši arī šo to neierastu.

Eksotiskos ēdienus nogaršojam konkrētā valstī. Šogad bijām Šrilankā. Tur eksotiska ir visa ēdienkarte: asa, mūsu vēderiem diezgan neierasta. Bet, ja domājat sikspārņus, žurkas vai ko tamlīdzīgu, tad nē.

Kas tev īsti ir motobraukšana?

Hobijs, aizraušanās. Vēlme izzināt pasauli drusku no cita skatpunkta. 80% motociklu īpašnieku nesaņemas aizbraukt tālāk par Latvijas robežām – tā ir tikai tāda pavizināšanās, nevis motobraukšana. Bet mēs Kuldīgā esam sākuši enduro kustību: vieni brauc ļoti smagus maršrutus pa kalniem, otri vairāk mototūrisma maršrutus, kuros vietējo kultūru apskata no sētas puses un saņem pilnīgi citas emocijas. Tā mēs braucām pa Rumāniju un redzējām gan tās spožumu, gan postu. Braucam pa pļavām, kur blakus skrien savvaļas zirgi. Un uzbraucam kalnos, kur paveras tādi skati, kas nav aprakstāmi. Jebkuram iesaku to pamēģināt, redzēt un izjust.

Kā esi apguvis tehniskās lietas?

Strādājot un laika gaitā krājot pieredzi. To nevienā skolā nemāca – jāapgūst pašam. Vēl var iemācīties praksē, pie kāda strādājot. Mācoties, lasot informāciju, 20 gados esmu šo to apguvis.

Tu Kuldīgā vienīgais darbojoties ar alumīniju.

Es neesmu vienīgais – vienkārši biju pirmais, kurš sāka alumīniju metināt. Nopirku iekārtas un sāku darīt to, ko nedarīja citi. Nu jau viens otrs zēns arī sācis ko tādu darīt. Bet, ja man iedod detaļu, tad cenšos to sataisīt tā, lai pēc manis tā vairs nav jāapstrādā. Lai viss ir gatavs un uzreiz var izmantot. Cits tikai sametina, un tad klientam pašam jāapstrādā.

Vai tev bijuši mācekļi?

Ir bijuši. Bet jauniešiem liekas, ka naudu varēs pelnīt ar galvu, nevis rokām. Šodien neviens negrib staigāt ar eļļainām rokām.

Motosezona klāt. Vai nākamais maršruts jau ieplānots?

Tāda īsta mērķa vēl nav. Kad radīsies, tad arī brauksim. Tas noteikti būs tur, kur ir kalnu serpentīni, labs laiks, garšīgs ēdiens un iespēja izjust pašu braucienu.

* Enduro – izturības brauciens pa dažādiem ceļiem, arī bezceļa apvidu