Trešdiena, 19. februāris
Vārda dienas: Zane,  Zuzanna

Mīti un patiesība par medu

Raksta autors: Lāsmas Veigeltes teksts un foto

23:53 - 10.07.2024

30
Turlavas saimniecības Baļļas biškope Ieva Bergholde apgalvo, ka viss, ko ievāc bites, ir labs un veselīgs.

„Ne velti ir teiciens, ka ar bitēm nekad neko nevar zināt, jo uzvedības modeļu tām ir tik daudz, ka cilvēkam vajadzīgs mūžs, lai to visu piedzīvotu, saprastu un atcerētos,” saka biškope Ieva Bergholde, Turlavas z/s Baļļas īpašniece, kura savulaik zināšanas guvusi no pieredzes bagātiem biškopjiem, bet tagad jau spēj dot padomus citiem.

VAI MĒDZ BŪT ĪSTS UN NEĪSTS?

I.Bergholde ir pārliecināta, ka viss, ko ievāc bites, ir labs. Slikti esot tad, ja tiek radīts mākslīgais medus, bitēm izbarojot cukura sīrupu, jo veidojas tāds medus, kura izcelsme ir nevis ziedu nektārs, bet cita substance.

„Bet šis ir latviešu apziņā iesēdies mīts no padomju laikiem.

Kolhozu dravās bites tiešām piebaroja ar cukura sīrupu, lai tām nebūtu jādodas pēc nektāra, un tad viss bija vērsts uz ziedputekšņu ražošanu.

Kopš tiem laikiem cilvēkiem galvā ir mīts, ka mēdz pārdot īstu un neīstu medu. Bet mūsdienās cukurs ir pārāk dārgs, lai tas būtu izdevīgi. Turklāt Biškopības biedrība un Pārtikas un veterinārais dienests vairākas reizes gadā ņem medus sastāva analīzes. Un nav ziņu, ka būtu atrasts cukura medus,” skaidro pieredzējusī biteniece.

Mēģinot atšķirt īstu medu no neīsta, cilvēki to berzējot ādā vai pārbaudot ar ķīmisko zīmuli. I.Bergholde apgalvo: tas tikai parāda, vai biškopis medu ielējis mitrā burciņā, vai medus ir nenogatavināts. Tikai laboratorijā varot noteikt, vai medus ir no nektāra vai cukura sīrupa.

KĀDS IR LABS?

„Kad bites vāc nektāru, tad saharozi tās sašķeļ fruktozē un glukozē. Un tas ir medus labums, jo tā vairs nav saharoze,” skaidro I.Bergholde. Esot tikai viena droša metode – pirkt no tā biškopja, kuram uzticamies.

Pēc Ministru kabineta noteikumiem medū nedrīkst būt pārāk daudz mitruma, tad grūtāk to uzglabāt. Jo lielāks mitruma procents, jo ātrāk medus sarūgst. Taču I.Bergholde mierina: „Arī rūgšana nav nekas neparasts vai pretdabisks – tas vienkārši nozīmē to, ka mitrums ir virs 20%.

Var teikt, ka sarūdzis medus ir pašlaik populārais fermentētais medus.

Dāņu biškopji pēta, cik daudz pienskābo baktēriju tur savairojas. Ļoti iespējams, ka fermentētu jeb ierūgušu medu varam lietot tikpat labi kā kefīru vai citus raudzētos produktus.”

KURŠ VĒRTĪGĀKS: TUMŠAIS VAI GAIŠAIS?

Šķidrais, caurspīdīgais medus ir gaišā un tumšā nokrāsā, bet atšķiroties tikai minerālvielas: „Jo tumšāks, jo vairāk minerālvielu. Tās piešķir tumšu krāsu, izteiksmīgāku garšu un aromātu. Griķu medus ir ļoti tumšs, smaržīgs un minerālvielām bagāts. Tāpat arī meža jeb lapu izsvīduma medus.”

VAI SACUKUROJIES IR SLIKTĀKS?

I.Bergholdes pieredze liecina, ka Latvijā cilvēki labāk izvēlas šķidro medu, savukārt Lietuvā pilnīgi otrādi. „Ziemā medum dabīgi jābūt sacukurotam. Bet, ja gribam šķidru, tad atsildām. Svarīgi, lai tas netiek pārkarsēts. Liekam burciņu ūdenī, kas nav siltāks par 50 grādiem. Kad medus sāk kust, izmaisām – tad atsildīsies labi. Ja atstāsiet neizkusušus kristāliņus, mēneša laikā atkal sacukurosies. Ja būsiet rūpīgi samaisījuši, tas būs šķidrs divus trīs mēnešus,” māca biškope. Turklāt, sildot nelielos traukos, process esot pārāk īss, lai medus zaudētu vērtību. Pirms vairākiem gadiem kāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes studente pētījusi, vai kvalitāte pazeminās, ieliekot medu karstā tējā, jo arī tāds mīts pastāv. Zinātniski pierādīts, ka tā nav, jo laiks, kad temperatūra ir ap 90 grādiem, ir pārāk īss.

VAI TIKAI NO VIENA AUGA?

„Biškopim būtu jāstrādā tā, lai ievāktu monofloro jeb vienu ziedu medu. Bet, ja vien nav tūkstošiem hektāru viena sētā auga, nekur pasaulē nevar ievākt simtprocentīgu griķu vai āboliņa medu, jo bites lido divu kilometru rādiusā un kāda vienmēr pievāks arī ko citu,” skaidro I.Bergholde. Svarīgākais: biškopis konkrēto medu ievācis noteikta auga ziedēšanas laikā. Tā garša, krāsa un smarža raksturīga tieši šī auga nektāram. Pēc Eiropas Savienības noteikumiem biškopji medus paraugā pārbaudot ziedputekšņu skaitu, un skala nosakot, cik liepziedu putekšņiem jābūt, lai liepu medu tā arī sauktu.

Atbildēt