„Lai neviens nemēģina te bāzties iekšā!”

„Zemessardze ir lieliska platforma jeb iespēja katram, kas negrib atteikties no sava civilā darba, bet vēlas dot ieguldījumu valsts aizsardzībā,” saka Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris, pulkvedis Edmunds Svenčs.

Lūdzu, vispirms atgādiniet Kurzemnieka lasītājiem Zemessardzes pamatuzdevumus un pamatprincipus!

Katrai Zemessardzes brigādei sava specifika, bet tām ir divi pamatuzdevumi. Darbs ar sabiedrības brīvprātīgo daļu, kas vēlas kļūt par zemessargiem, ir pamatu pamats. Tā ir mūsu maizīte, kā saka, un tas ir mūsu pamatmērķis. Brigāžu un bataljonu štābi ir atbildīgi par to, lai viņus apmācītu, integrētu vienībās un liktu pildīt uzdevumus, kas katrai brigādei ir noteikti aizsardzības operatīvajā plānā.

Otrais – tā kā zemessargi nāk no dažādām pilsētām, ciemiem, pagastiem, viņi ir integrāla šīs teritoriālās sabiedrības daļa. Katrs bataljons, katra brigāde ir atbildīga par ģeogrāfisku apgabalu Latvijas kartē, kur viņiem jāsadarbojas ar pašvaldībām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, pašvaldības un Valsts policiju, citiem kārtību uzturošiem dienestiem. Mēs sniedzam atbalstu arī vētrās, plūdos, pazudušu cilvēku meklēšanā vai tādos gadījumos, kad nepieciešams uzreiz disciplināri sasaukt cilvēkus kopā un sniegt atbalstu. Šie divi pamatuzdevumi ir arī Kurzemes brigādei.

Papildus tiem katra brigāde realizē savu valsts aizsardzības operatīvā plāna sadaļu – kā aizstāvēt savu pagastu, zemi, ceļu. Katrs bataljons strādā pie šo plānu izstrādes, mācībās Namejs regulāri to apgūstam. Katram jābūt gatavam aizsargāt savu zemes teritoriju, un mums arī politiskā līmenī deklarēts, ka tā ir aizsardzība jau no pirmā centimetra.

Trešais ir laikmeta jeb transformācijas posma uzdevumi, ko mums diktē realitāte. Arvien biežāk parādās starptautiskās militārās mācības, arī Kurzemē. Tad viens no uzdevumiem ir, pirmkārt, sniegt atbalstu vienībām, kas te nāk, otrkārt, kopā ar tām mācīties un trenēties. Pēdējos trīs gadus tas nav nekas pārsteidzošs, ka mūsu zemessargi ar Latvijas karodziņu uz formas tērpa ir kopā ar Kanādu, Spāniju, Poliju, Albāniju, Bulgāriju – ar jebkuru NATO valsti, kuras pārstāvji ierodas šeit uz mācībām. Tas ir izaicinājums gan viņiem, gan mums, jo tad komandieriem jāsaprot, ka ir divvalodība, ka jāvieno visi vienam mērķim. Vienlaikus tas ir arī tas interesantākais, jo katrs nāk ar savu pieredzi, tehniku un taktiku.

Zemessardze no 2016. gada strauji attīstās profesionalizēšanās jomā. Tiek attīstītas vairākas vienības, kuru pirms tam nebija: gan Kiberaizsardzības, gan Speciālo psiholoģisko operāciju, gan Informācijas operāciju vienība. To ir daudz, un attīstības stadijā ir vēl vairākas citas. Zemessargam un profesionālā dienesta karavīram jāapgūst jaunākā komunikācijas tehnoloģija, taktika, ieroču sistēmas un transportlīdzekļi.

Pagaidām izaicinājums mums būs Valsts aizsardzības dienesta karavīru integrācija, un to Kurzemes brigādē vēl neesam sākuši. Reģionālās brigādes būs atbildīgas par šo karavīru dienesta organizāciju, apmācību un kaujas uzdevumu izpildi. Šis ir tāds jauns projekts, uz ko mums atkal sirds deg un acis kvēlo.

Ko nozīmē brigādes štābs? Vai tā ir administrācija vai tie 120 cilvēki, kuri ir profesionālā dienesta karavīri? Izskaidrojiet to struktūru!

Zemessardzes struktūras mugurkaulu būtībā veido profesionālā dienesta karavīri, instruktori un virsnieki. Tad ir amati un specialitātes, kuras aizpilda arī civilie darbinieki, bet tas skaitlis katrai brigādei ir atšķirīgs. Tie 120 varbūt ir tā orientējoši, bet jāskatās pēc specifikas, jo ir tādas brigādes, kurās ir seši bataljoni. Mums ir pieci bataljoni, un attiecīgi uzdevums katrai brigādei ir atšķirīgs.

Kāda ir jūsu sadarbība ar Kuldīgas novada pašvaldību un citām Kurzemē?

Sadarbība ar pašvaldību un vietējiem iedzīvotājiem, civilmilitārā komunikācija ir obligāta gan rekrutēšanas pasākumos, gan arī dažādos novadam nozīmīgos svētkos vai ikdienā. Ar visām pašvaldībām Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbildības teritorijā ir paveicies – atsaucība katru gadu tikai augusi. Iesākām pagājušajā gadā interesantu projektu – visu Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbildības teritorijā esošo pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju un Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centra mācības. Šogad latiņu pacēlām. Krīzes situācijās pašvaldības iesaistās – to redzam gan Ukrainā, gan jebkurā dabas stihijā, un ļoti svarīga ir tieši komunikācija, spēja savlaicīgi noreaģēt uz krīzes izaicinājumiem. Šis vingrinājums jeb mācības ar civilās aizsardzības komisijām ir vērsts uz tādām krīzēm. Šogad pirmo reizi uztaisījām mācību scenāriju kara apstākļiem, kad valstī izsludināts izņēmuma jeb kara stāvoklis. Otrs – plānojam operācijas saistībā ar bēgļu integrēšanu un kustību. To redzam Ukrainā, un jābūt spējīgiem sadarboties gan ar pašvaldībām, gan dienestiem, kas ir to pakļautībā.

Šogad izpratne augusi, procedūras ir daudz skaidrākas, katrs savu atbildības sfēru pārzina labāk, un reakcijas laiks ir daudz īsāks. Turklāt vienmēr būs kāds nestandarta elements – tam jābūt gatavam. Tad tu zini, ar kuru cilvēku par kuru jomu runāt, kurš komandķēdē nosaka kārtību, kurš ir vadošais, kurš atbalstošais.

Kā ir ar infrastruktūru? Zinām, ka mums ir problēmas ar patvertnēm. To nevar atrisināt ne pašvaldība, ne jūs brigādē.

Šis jautājums vienmēr aktuāls. Cik daudz ir pietiekami, ir diezgan subjektīvs vērtējums. Ir labi šo problēmu apzināties, bet vēl labāk, kad tā tiek risināta. Ja šobrīd nav ilgmūžīga, pastāvīga risinājuma, tad jāspēj nodrošināt kaut vai īslaicīgu. Nedrīkst neērtos jautājumus paslaucīt zem tepiķa – tie jāvelk ārā, un atklāti jāpasaka, ko varam un pie kā jāstrādā. Armijnieki un zemessargi nav atsevišķs organisms – esam daļa no sabiedrības, turklāt mazāk nekā 1%. Ne mēs vieni varēsim Latviju aizstāvēt, ne arī visas problēmas atrisināt. Tikai kopā to vezumu velkot, varam to izdarīt.

Vai jaunās vienības – kiber-aizsardzības, informācijas operāciju, psiholoģisko operāciju – veicina jauniešu vēlmi iesaistīties Zemessardzē?

Sākot ar 2022. gadu, tas bija izteikti redzams. Jācer, ka aizsardzības resors var akceptēt visas šīs vēlmes. Katram jāatrod sava niša, kurā piedalīties ar savu ieguldījumu. Ir iespēja ieguldīties ne tikai Zemessardzē, bet arī aizsardzības kā tādas stiprināšanā. Kiberaizsardzības vienība ir lielisks piemērs. Zemessardze to izveidojusi, bet tā ir šauras nišas specialitāte, kas nedrīkst piederēt Zemessardzei vien. Tā ir niša, kādreiz teica, cunfte jeb joma, kas apvieno visus šādus speciālistus. Tas, ka zemessargs nēsā Zemessardzes uzšuvi, nenozīmē to, ka viņš neiet atbalstīt citu speciālo uzdevumu vienību, piemēram, mehanizēto kājnieku brigādi. Ir jau arī Cert.lv, kas novērš kiberdrošības incidentus. Bieži tie civilā sektora darbinieki, kuri ir IT speciālisti, programmētāji, ir arī kibervienībās un brīvajā laikā vai Zemessardzes mācībās aktīvi piedalās.

Nav jāmeklē pat pie tik smalkām vienībām; mums ļoti vajadzīgi arī šoferi ar C kategoriju, kam ir atļauja pārvadāt bīstamās kravas, kam ir E kategorija un 95. kods. Armijai ir arvien vairāk visādu piekabju un konteineru, tāpēc vajag šādus speciālistus. Arī pavāru trūkst. Iespēju ir daudz. Un nav jāskatās tikai uz jauniešiem – mums ir arī Zemessardzes veterāni, kas jau sen pensijā, bet gatavi piedalīties mācībās. Viņi var darīt visu, sākot ar autovadīšanu un beidzot ar drošības perimetra uzraudzību komandpunktos, var komunicēt pašvaldības un rekrutēšanas pasākumos. Mediķi ir pieprasīti pilnīgi visās struktūrvienībās. Viņu trūkst arī mums, armijniekiem, un domāju, ka trūks vēl vairāk.

Kā ar atalgojumu? Vai daudz jāmaksā IT speciālistam, lai jūs viņu dabūtu? Un mediķiem – Zemessardzē taču alga nav lielāka kā slimnīcā. Vai tomēr ir?

Jā, mediķi ir labāk atalgoti, turklāt ir iespēja atalgojumu palielināt atbilstoši ieguldītajam laikam, ko viņi var atvēlēt. Mediķiem turklāt jāuztur profesionālā kvalifikācija, jāspēj praktizēt arī civilajā medicīnas iestādē. Šis laiks tiek dalīts ar Zemessardzi, bet par abiem laikiem mediķi noteikti saņem ļoti pieklājīgu atalgojumu. Mediķu koeficienti ir daudz augstāki nekā vidējie.

Arī individuālie komersanti, grupas un uzņēmumi stiprina valsts aizsardzības sektoru, piemēram, Latvijas Mednieku savienība, kam ir sapratne par maskēšanos, pārvietošanos, disciplīnu, navigāciju un orientēšanos. Katru gadu tā piedalās visaptverošajās valsts aizsardzības mācībās Namejs. Latvijas Mednieku savienībai ir arī sadarbības līgums ar Aizsardzības ministriju, un mēs ar viņiem veicam kopējas apmācības, piedalāmies militārajās mācībās. Arī tām organizācijām, kas nav valstiskas, ir iespēja. Latvenergo kritiskās enerģijas struktūrvienībai arī ir iespēja. Jau tagad tiek komplektēta kritiskās infrastruktūras apsardzības vienība. Ukrainā labi redzam, cik svarīgi ir, ka tos, kuri strādā uzņēmumā, nevis vienkārši paņem frontē, bet ka viņi nodrošina to, lai funkcionē konkrēta valstiski svarīga joma. Tāpēc to sauc par kritisko infrastruktūru. Latvijas dzelzceļš, Latvijas Valsts meži, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija – katru gadu iesaiste valsts aizsardzības stiprināšanā ir arvien lielāka.

Bet līdz ar to kopskats kļūst sarežģītāks.

Jā, taisnība. Izaicinājums ir visus sinhronizēt – pareizā secībā, laikā un vietā salikt kopā. Tāpēc katra brigāde mēģina realizēt savu kopējā plāna daļu. Mums ir savi tuvākie sadarbības partneri, piemēram, Liepājas vai Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas un Kuldīgas slimnīca, ja taisām mācības mediķiem. Un tad ir vēl lielais plāns, kurā virsvadība ir Apvienotajam štābam.

Ja iestājas krīze, rodas stress un komunikācija kļūst vēl sarežģītāka. Kāda tad ir sadarbība starp visām struktūrām un dienestiem?

Mēs ņemam talkā tuvāko resoru – Iekšlietu ministriju. Ir divi apdraudējumu veidi: apdraudējuma jeb hibrīda fāze, kurā vadošā ir Iekšlietu ministrija, un konvencionālais apdraudējums, kurā vadošā ir Aizsardzības ministrija. Lai abas jomas spētu vadīt krīzes pārvarēšanas pasākumus, ir izveidots Civilās aizsardzības Operacionālais vadības centrs, ko vada Iekšlietu ministrija. 16. septembrī bija lieliskas mācības sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, kas ieradās Kuldīgā, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābā. No 30. septembra līdz 2. oktobrim visā Latvijā notika valsts aizsardzības mācības Namejs 2024. Patiesībā, ja divas ministrijas izlīdzinās sapratni par krīzes pārvarēšanu un izstrādās labu sadarbības modeli, pārējais sakritīs pareizajā vietā.

Kuldīgā tagad ir arī bruņutransportieri Patria. Cik daudz varat stāstīt par bruņojumu, kas te atrodas?

Mums bruņojums ir tāds pats kā visā Zemessardzē. Katrai brigādei mazliet specifiska tehnika: austrumu brigādēm tā vairāk domāta tūlītējai konvencionālā apdraudējuma novēršanai, Kurzemes brigāde orientējas uz hibrīdapdraudējuma novēršanu. Lai prasības gan rekrutēt, gan zemessargus apmācīt būtu vienādas, ir kopējas ekipējuma lietas: ieroči, individuālais ekipējums, atbalsta ieroči, tāpat jaunās transporta vienības, transportieri Patria. Šis transportlīdzeklis ir viens no pēdējā gada papildinājumiem, kam cilvēki jāapmāca un jātrenē. Tas ir bruņots un domāts karavīru nogādāšanai uz kaujas lauku uzdevumu izpildei. Komplektējam komandierus, vadītājus, ložmetējniekus, sakaru speciālistus, apmācām nodaļas, kā uz šo uzdevumu pārvietoties. Esam attīstības sākumā. Sākām ar Kuldīgas 45. kaujas nodrošinājuma bataljonu, tālāk būs Liepāja, Ventspils un pārējie bataljoni Jelgavā un Dobelē. Jaunais projekts noteikti ir izaicinājums, un būs jāpārvar gan teorētiskie, gan praktiskie posmi, jo jāmācās taktika, kurā varam šo transportlīdzekli ielikt. Bet domāju, ka tas nāks kopā ne tikai ar jauniem transportlīdzekļiem un jaunām ieroču, pretgaisa, prettanku un uguns atbalsta sistēmām. Līdz ar jauno tehnoloģiju ieviešanu būs izmaiņas pašā Zemessardzes struktūrā un noteikti arī izglītības pamatprasībās. Zemessardze vēl attīstās, un pēc gadiem pieciem noteikti būsim spēcīgāki.

Valsts aizsardzības mācība tagad vidusskolā ir obligāta.

Tā sadalīta pa posmiem: līdz pamatskolas beigām var iet Jaunsardzē, un vidusskolā ir valsts aizsardzības mācība ar obligātajām vasaras nometnēm 11. un 12. klasei. Pēc tam var izvēlēties, ko darīt tālāk. Valsts aizsardzības dienests ir obligāts, un katru gadu ir noteikts skaits, cik iesauks. Ja netiec šajā loterijā, var iet uz Zemessardzi, brīvprātīgi pieteikties Valsts aizsardzības dienestā vai attiecīgajā specialitātē Zemessardzē. Galvenais, lai ir griba, patriotiskā apziņa, ka gribas kaut ko darīt pašam un kādreiz draugu klubiņā padalīties ar stāstu par savu ieguldījumu valsts stiprināšanā.

Gan jūs esat intervijās teicis, gan citi, ka mācībās tiek ņemta vērā Ukrainas pieredze. Kā tas notiek?

Ir sava metodika jeb veids, kā šo informāciju dabūjam. Noteikti arī saskarē ar ukraiņu kolēģiem, jo piedalāmies Eiropas Savienības atbalsta misijā. Mēs arī apmācām ukraiņu karavīrus dažādos līmeņos un dažādās specialitātēs.

Ukrainas pieredzi izmantojam divās jomās. Pirmā ir jau minētā sadarbība ar pašvaldībām. Kad karš atnāk, nedrīkst apstāties elementārās, dzīvi nodrošinošās funkcijas, tāpēc milzīga loma ir tieši pašvaldībai, jo tie ir gan tie cilvēki, kas pazīst sava novada iedzīvotājus, gan kritisko pakalpojumu sniedzēji. Nedrīkst pārtrūkt asinsrite, kas ir svarīga, lai uzturētu ikdienas dzīvi; pretējā gadījumā iestājas panika, panīkums, haoss, un tad viss sabrūk. Tāpēc ļoti svarīga ir civilās sabiedrības, īpaši pašvaldību loma. Ukrainas gadījumā tās tiek sauktas par kara administrācijām. Nosaukums ir nopietnāks, bet jādara jau tas pats – policisti joprojām atbild par iekšējo kārtību, robežsargi sargā robežu, muitnieki atbild par savām lietām. Katrs dara savu darbu, bet skaidrs, ka fokuss un spiediens būs uz konvencionālo apdraudējumu.

Otrā ir karadarbība, taktika: kas mainījies kaujas laukā, uz ko fokusējas Ukrainā un kas mums jāņem vērā, apmācot zemessargus. Joprojām aktuāls ir jautājums par elektronisko karadarbību. Bezpilota sistēmas ir ļoti svarīgas – pirmās kaujas katrā sadursmē tiek izcīnītas gaisā ar droniem. Tikai tad pietuvojas pretiniekam, pārvarot šo pirmo.

Nākamais ir netiešais uguns atbalsts – ne tik daudz, kā trāpīt pa pretinieku, kas ir izšķiroši. Kamēr tiek līdz pareizajai pozīcijai, uguni savlaicīgi nokoriģē, notēmē, izšauj, maina pozīciju, lai netiktu atklāts, – tas ir darbs netiešās uguns speciālistiem.

Mani mazliet pārsteidza karadarbība ierakumos. Mēs uz brīdi jau bijām noorientējušies, ka ierakumi – tas ir Otrais pasaules karš vai pat Pirmais pasaules karš. Bet ierakumi joprojām ir aktuāli. Mēs arī savu zemessargu apmācībā sadarbībā ar ukraiņu karavīriem esam atjaunojuši šo karadarbības apmācības veidu – to darām Mežainē. Aktualitāti pierāda arī kaujas apbūvētā vietā, jo 80% pasaules iedzīvotāju dzīvo apbūvētās vietās pilsētā. Es teiktu, ka Mežainē ir vislabākais poligons Baltijā, kur var trenēties tādām kaujām. Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums. Tur ir vairākas dimensijas, pretinieks var parādīties no dažādiem leņķiem ar dažādiem maskēšanās līdzekļiem, tāpēc bataljoniem dota brīva vaļa šo konvencionālās karadarbības scenāriju organizēt pamestās rūpnīcās, rūpnieciskos kompleksos, vecās fabrikās, kas vēl palikušas. Mēs no 2022. gada visi dzīvojām līdzi Mariupoles aizstāvjiem. Gadu no gada redzam, ka katrs centimetrs ir ļoti dārgs, lai to nopirktu kaujai apbūvētā vietā. Tā karadarbības tendence nav mainījusies, un tur arī notiek izšķirošās kaujas.

Nedrīkstam aizmirst arī to, ka drošas debesis ir pāri visam. Ja debesīs dominē pretinieks, iznāk riskēt, parādoties ārā. Pieredze no Ukrainas mums pirmām kārtām ir civilās sabiedrības noturības stiprināšanā, un sekundāri tas parādās taktikas maiņā, lai zinātu, kā mācīt zemessargus.

Kā jums liekas, kā kuldīdznieki uztver Zemessardzes brigādi, kas te pārcelta no Liepājas?

Lēmums bija loģisks, ka uz šejieni pārnāk brigādes štābs, jo Kurzemes atbildības rajonam tas ir centrs. Pilnīgi visi bataljoni ir normālā sasniedzamības attālumā – līdz šejienei ir apmēram stunda, ko braukt. Sadarbībai ar pašvaldības vadību mana pieredze bijusi ļoti pozitīva. Pamatā jau tā rūpe ir 45. kaujas nodrošinājuma bataljonam. Vienmēr var vēlēties lielāku iesaisti, bet saprotu, ka ikdiena nosaka katra ritmu.

Varu tikai novēlēt, lai zemessargiem ir noturība, jo mums tiešām svarīgi, lai viņi regulāri apmeklē mācības, piedalās visos vingrinājumos un ir aktīvi līdzdalībnieki. Ne velti saka: ja gribi mieru, jāgatavojas karam. Jābūt gatavam katrai krīzes situācijai, un tā gatavība neradīsies, pie televizora sēžot: jāiet ārā un jābūt gatavam samērcēt kājas, varbūt apsaldēt kāda pirksta galu, lai saprastu. Paldies Dievam, mēs tikai trenējam un pilnveidojam savas aizsardzības spējas – mēs karam gatavojamies. Ir arī tādi reālāki uzdevumi: atbalstām austrumu robežas stiprināšanu, un tas ir vairāk pietuvināts reāliem krīzes scenārijiem. Esam vēl svētīti, ka varam šai kaujai tikai trenēties un tāda īsta eksāmena nav bijis. Bet mēs demonstrējam savu spēju pretstāvēt, lai neviens nemēģina te bāzties iekšā.