Kolekcijā – 200 ēveļu

Kuldīgas restaurācijas centra restaurators Mihails Sivuhins vairāk nekā 20 gadus krāj senos darbarīkus. Šajā laikā tapusi iespaidīga kolekcija, kurā galveno vietu ieņem koka ēveles.

„Sāku tieši ar ēvelēm, jo esmu galdnieks un restaurēju vēsturiskas durvis un logus. Darbā rodas situācijas, kad vajadzīgs kāds specifisks instruments, un tā tie rīki pamazām sāka krāties. Tagad kolekcijā pārsvarā ir koka ēveles un citi instrumenti, kas domāti koka apstrādei, piemēram, senie zāģīši un cirvji. Esmu savācis arī pa kādam vērpjamajam ratiņam, bet pats lielākais eksponāts ir graudu tīrāmā mašīna Imanta.”

Ja skaita tikai ēveles, to varētu būt ap 200. Tiesa, visas nav darba kārtībā. Redzot restauratora aizraušanos, palīdzējuši arī bijušie kolēģi, šo to atnesot. Pārdošanā pats kaut ko pamanījis, kas iekritis acīs un šķitis interesants, šis tas atrasts nejauši. Piemēram, viena ēvele ir ļoti liela – metru un 16 cm. Tai nav bijis naža, tāpēc Mihails uztaisījis asmeni un pamēģinājis. „Ēvelēt ar to var. Lai gan tā nav ideālā kārtībā, šī ir patiešām iespaidīga. Sliktākais ar koka ēvelēm ir tas, ka cilvēkiem pašu ēveli bieži vien nevajag un viņi izņem metāla nazi, lai nodotu lūžņos, bet tad ēvelei zūd pats asmens.”

Visi eksponāti glabājas restauratora saimniecības ēkās. Sākumā mēģinājis ēveles rindot pie sienas, taču ātri vien vieta beigusies. Tagad tās kastēs un plauktos gaida savu laiku. „Ikdienā strādājot, reizēm vajag ko specifisku piemeklēt no mana krājuma. Kad vajadzēja restaurēt senas durvis, derēja tieši manas kolekcijas nazis.” M.Sivuhins piebilst, ka viena ēvelīte palikusi no vectēva: to īpaši sataupījis, jo tādam priekšmetam ir sava vēsture un vērtība.

Uz šādu vaļasprieku apkārtējie un draugi reaģējot dažādi. Viens otrs atnesot papildinājumu, bet cits pabrīnoties: „Kam tev to vajag – kur tu liksi tos nažus?” Cits tādu vecu, nolietotu instrumentu mājās turēt nemaz negribētu – pilnībā pietiekot ar jauniem elektroinstrumentiem. „Bet man patīk tieši senie darbarīki, tāpēc krāju.”

Ko Mihails ieteiktu citiem, kuri vēlas kaut ko kolekcionēt? „Es ieteiktu – dariet to, vienalga, ko izvēlaties krāt! Tas nekad nav par sliktu un paliks nākamajai paaudzei. Bērni vai mazbērni varēs redzēt vēsturiskos instrumentus. Es ceru, ka mana kolekcija paliks meitai un viņa to saglabās vai krās tālāk. Pats galvenais, lai neizsviež lūžņos vai nesadedzina un lai kolekcija tomēr saglabājas.”