Dainas vīnu pasaulē – eksperimenti

Kabilnieci Dainu Ļeonovu pagastā pazīst kā ilggadēju vīndari. Tā ir gan sirdslieta, gan peļņas avots. Katru gadu tiek izmēģinātas jaunas garšas. No eksperimentiem viņa nebaidās, un šogad tapis piparmētru vīns. Tas izdevies tik gards, ka, tirgojoties Sabilē, izķerts vienā mirklī.

Atkarīgs no ražas un rūgšanas ilguma

„Nezinot, kāds izdosies, stikla balonā ielikām tikai 20 litrus. Vienā tirdzniecības reizē Sabilē, kur bijām paņēmuši 17 pudeles, visas izpirka. Pēc tam, kad pircēji bija pagaršojuši, cilvēki nāca prasīt vēl, bet vairs nebija, ko pārdot. Sarunājām atlikušo nosūtīt vēlāk ar pakomātu,” atklāj vīndare. Šis vīns iznācis vasarīgs un atspirdzinošs: „Ar ledu ir burvīgs! Doma radās nejauši. Pēdējos gados taisījām piparmētru sīrupu, un nodomāju, kāpēc nepamēģināt vīnu. Pagājušogad ap šo laiku ielikām stikla mucās un pirms neilga laika izņēmām. Gadā vairākas reizes izvelkam biezumus, ik pa laikam pieliekam dzidrinātāju, un divu nedēļu laikā tas nosēžas. Kad vīns ir smuks un dzidrs, pildām pudelēs.”

Ierastākais esot aveņu vīns, arī aroniju labi pērkot, taču ar to esot sarežģītāk, jo jāuzmana, lai nav par biezu. „Šogad būs arī brūkleņu vīns. Pašlaik rūgst pagasta mežos salasītās mellenes – arī tāds cilvēkiem garšo. Pērn nebija laba ērkšķogu raža, bet šogad ir – arī tāds būs. Vēl labi audzis saldais ķirsis. Pērn taisījām vīnu no skābajiem, tikai tiem šogad ogas ir lielas, bet daudz kaitēkļu.

Tagad tirdzniecībā sāk iet dzērveņu vīns. To ielikām vēlā rudenī, bet ir ļoti labi norūdzis, un cilvēki jau gandrīz visu izpirka. Kopā ir 11 šķirņu vīni. Gandrīz visi ir tīri, bez citu augļu un ogu piejaukuma. Vienīgi šogad būs brūkleņu un pīlādžu salikums ar ābolu sulu.”

Grūtāk ar pussausajiem, top persiku

Vaicāta par daudzumu, Daina teic: „Kvantumos netaisām. 100 litrus ielikām aveni, 120 litrus sarkanos, skābos ķiršus. Cidoniju ir ļoti garšīgs – tas arī viss izpirkts, pašiem palikušas vien divas pudeles.” Tiek pārdots gadatirgos, pilsētu un pagastu svētkos Kurzemē. Uz Kuldīgas tirgu Daina nebrauc, jo tas esot pārāk dārgi: „Lai samaksātu 90 eiro par trim dienām, tik lieli ražotāji neesam. Nodarbojos vaļasprieka līmenī.” Vairāk pircēju esot Sabilē, labi pērkot arī Vārmē: „Citus gadus biju Rendā, šogad Nīkrācē, Druvā. Šonedēļ brauksim pie kaimiņiem uz Vāni, kur būs pagasta svētki.”

Par šībrīža darbiem Daina stāsta: „Jau tagad redzu, ka laba raža būs plūmēm. Vienugad no vienas saimniecības nopirku plūmes ‘Komēta’, ko ieliku vīnam. Raža laba, ogas mīkstas, bet vīnam man nepatīk, jo tas nedzidrinās. Vīnam vislabāk der zilās plūmes. Sastādītas mums ir visādu veidu.” Pašlaik krājumos vēl nedaudz palicis upeņu, aveņu, svaigo un sukāžu cidoniju vīns. Vēlāk ielikts ābolu, kam vēl brītiņu jārūgst. Visilgāk un grūtāk iet ar pussausajiem: „Tos vairs taisīt negribam, jo tie labi nenorūgst – neizdodas ne īsti skābs, ne īsti salds. Šogad vairāk uztaisījām saldos, bet vienādus grādus notrāpīt grūti: citam ir desmit, citam 11, 12, dzērvenei iznāca 13, bet garšā tos nejūt. Kādreiz taisījām vēl saldākus un grādīgākus, un sanāca kā liķieris, kuru arī tūlīt izpirka.”

Vīna darīšanas trauki pirkti Rīgā no uzņēmuma Akciza.net: „Tas pārdod speciālus traukus, piegādā uz mājām. Tagad pudeles ir dārgākas un vairs tik daudz tirgū neienāk. Lētāk iznāk, ja pasūta no tiešā piegādātāja – no poļiem, jo preces arī uz Rīgu nāk no Polijas.”

Vīndare atklāja, ka priekšā vēl kāds eksperiments – persiku vīns: „Paziņas atveda persikus. Viņi nesen nopirkuši māju ar dārzu, kur vairāki sastādīti un raža tik liela, ka paši nespēj noēst. Mēs tos atkaulojām, uzlējām nedaudz citronskābes, lai labāk izvelk, un nogaršojām – sula iznāca ļoti garšīga. Teicu: ja vēl ir, varam aizbraukt pakaļ. Trīs spaiņus paņēmām un pirms pāris dienām jau nolēju sulu. Kāds iznāks vīns, grūti teikt. Rūgstot tam mainās garša.”