Ābeļziedi – Šulcu ģimenes miera osta

Inta Jansone, pagasta pārvaldes arhīva un autores foto

Pēc divdesmit galvaspilsētā pavadītiem gadiem māksliniece Vika Šulca un IT arhitekts Kaspars Šulcs ir pametuši Rīgas straujo ritmu un atgriezušies dzimtajā novadā. Rumbas pagasta Mežvaldē uz Vikas omītes zemes pašu spēkiem uzcēluši māju, kurai devuši skanīgu nosaukumu Ābeļziedi.

Atgriešanās – dabiska un gaidīta

Lai gan daudziem, kuri pieraduši pie pilsētas komforta un dinamikas, pārcelšanās uz laukiem var šķist īsts pārbaudījums, Vika un Kaspars šo lēmumu raksturo kā dabisku un gaidītu. Vika piederību šejienei pamato ar ģimenes saitēm: „Es atgriezos dzimtajā vietā. Man te dzīvo vecāki, un vispār šī bija omītes zeme. Tas viss iet paaudzēs, jo tepat netālu māju uzcēla arī omītes vecāki.”

Doma par dzīvi ārpus Rīgas burzmas Kasparam briedusi ilgi. Jaunības gadi galvaspilsētā bijuši pilni enerģijas un trakulību, taču ar laiku arvien vairāk vilcis uz mieru un privātumu. Dzīvokļi un nelielie pilsētas zemesgabali, kur 1200 kvadrātmetriem visās pusēs ir kaimiņu logi, vairs nešķita pieņemami. Viņi vēlējās savu telpu, kur apkārt nav šķēršļu un var izbaudīt dabas tuvumu. Vika gan atzīst, ka bijis vajadzīgs laiks, lai apdomātos, tomēr tas bijis vislabākais lēmums.

Iespēja pārvērst sapni realitātē radusies 2020. gadā, kad sākta mājas būvniecība. Uz pastāvīgu dzīvi Mežvaldē viņi pārcēlušies 2023. gada novembrī. Kaspars atklāj: „Kā IT cilvēkam man nebija pieredzes būvniecībā, bet Dievs deva gudrību, finanses, izdošanos un spēku.” Viss brīvais laiks, tostarp atvaļinājumi, un arī nauda veltīti šim mērķim.

Starp mākslu un arhitektūru

Šulcu ģimene apvieno tehnoloģiju pasauli un māksliniecisko brīvību, strādājot mājās laukos. Kaspars, vaicāts, ko nozīmē IT arhitekta darbs, skaidro: „Tas nav tikai darbs internetā. Kad uzņēmumi plāno kaut ko jaunu, ievieš jaunas sistēmas, viņi konsultējas, kādus dzelžus jeb iekārtas vajadzēs, kā tas viss darbosies.” Viņa pienākumi ir gan stratēģiskā plānošana, gan sistēmu ieviešana un apkalpošana. Lai gan liela daļa tiek paveikta attālināti, vajadzības gadījumā Kaspars dodas uz Rīgu. Kā pats saka, lai uzturētu profesionālo tonusu un sekotu līdzi tehnoloģiju attīstībai, regulāri jākārto starptautiski eksāmeni un jāiegūst sertifikāts. Savulaik viņš beidzis Rīgas Tehnisko universitāti.

Vika ir māksliniece, kuras sirdslieta ir stikla apstrāde un rotas. Viņas radošais ceļš sācies Kuldīgas mākslas skolā, turpinājies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas ādas mākslas nodaļā un Latvijas Mākslas akadēmijas stikla nodaļā. Vika darbos izmanto formās kausētu stiklu: „Tas ir materiāls, kas pats atstaro gaismu.” Rotās un mākslas priekšmetos viņa stiklu kombinē ar ādu, metālu un koku. Vika piedalās dizaina tirdziņos un izstādēs, agrāk viņas un citu kuldīdznieku darbi bijuši izlikti pilsētā: Alekšupītē, zālē, koku zaros.

Plašums un ģimenes vērtības

Ābeļziedi projektēti un celti ar domu par plašumu un viesmīlību. Kad jautā par svarīgāko, kam jaunajā mājoklī jābūt, Vika bez vilcināšanās atbild: „Plašiem logiem, jo aiz tiem ir vislabākais skats – glezna, kas mainās līdzi gadalaikiem.” Tāpat būtiski bijis radīt daudz vietas, lai ērti šeit justos abi bērni: vecākais dēls Emīls, kurš jau patstāvīgi dzīvo Rīgā, un jaunākais dēls Gustavs, kuram ir astoņi gadi un kurš pabeidzis 1. klasi. Lai gan 120 kvadrātmetru šķitis optimāls variants, ikdiena un lielākas draudzes vai ģimenes sanākšanas reizēm pulcē pat vairāk nekā 50 cilvēku, un tad šķiet, ka varēja būt plašāk.

Gustavam ģimene izvēlējusies Vilgāles pamatskolu. Katru rītu vecāki viņu aizved līdz autoostai, kur bērni tiek sasēdināti skolēnu autobusā un drošā pavadībā nogādāti galā, bet pēcpusdienā atvesti atpakaļ. Tāda skolas vide, kurā visi bērni cits citu pazīst un sasveicinās, laimīgai bērnībai ir ideāla, uzskata Kaspars.

Aktīvs dzīvesveids un sabiedriskā darbība

Šulcu ģimene ir aktīvas atpūtas un sporta piekritēji. Vika un Kaspars dod priekšroku izaicinošiem pārgājieniem, kāpšanai kalnos un garām distancēm. Kaspars ir braucis ar velosipēdu un piedalījies nopietnos pārbaudījumos: Stipro skrējienā, 130 km gājienā. Abi ir skrējuši pusmaratonus. Viņi smaida, ka tāda fiziskā izturība lieti noderējusi mājas būvniecībā, kur ikviens šķērslis jāpārvar kā komandai.

Ne mazāk svarīga viņu dzīves daļa ir garīgā dzīve. Abi darbojas Kuldīgas draudzē Dieva mājas. Kaspars stāsta, ka tā ir dzīva, svētīta un bagātīga, jo pulcējot vairāk nekā 100 reģistrētu draudzes locekļu – ģimenes un bērnus. Viņš šo garīgo ceļojumu sācis 2017. gadā Rīgā. Janvārī Mežvaldē abi organizējuši Alfas kursu jeb kristietības pamatu mācības, un katru ceturtdienu Ābeļziedos pulcējas grupiņa, ka kopā lasa Bībeli, dalās pārdomās, stiprina saikni ar kaimiņiem un citiem.

Dzīves ritms cits

Salīdzinot dzīvi Rīgā un Kuldīgas pusē, Vika atzīst, ka dzīves ritms pilnībā mainījies. Lai gan darāmā nav mazāk, tā raksturs kļuvis cits. „Šeit, kur dzīvojam tagad, apkārt ir tāds miers!” Nākotnes plāns ir uzbūvēt saimniecības ēku un darbnīcu Vikai, ierīkot dārzu, iestādīt augļu kokus. Kaspars nosaka: jāapgūst teju četri hektāri.