Ciemojas Ukrainas topošie žurnālisti

„Visa jūsu pilsēta ir kā muzejs vai aina no kino. Mazliet jutāmies kā vēsturiskā filmā,” pēc Kuldīgā pavadītās dienas sacīja Ivana Franko Ļvivas Nacionālās universitātes žurnālistikas studenti no Ukrainas.

Latvijā viņi viesojas kopš 13. jūlija – dzīvo Engurē un ar Latvijas Reģionālo mediju asociācijas (LRMA), Tukuma novada pašvaldības, citu organizāciju un privātpersonu ziedojumu atbalstu iepazīst mūsu valsti, gūst jaunas zināšanas un dodas pieredzes apmaiņā uz reģionālo laikrakstu Neatkarīgās Tukuma Ziņas (NTZ), Kurzemes Vārds un Kurzemnieks redakcijām. Tas ir starptautisks projekts Neatkarīgu valstu centieniem un Ukrainai jāuzvar!, kura vadītāja ir NTZ galvenā redaktore un LRMA vadītāja Ivonna Plaude.

Rīgā un Kurzemē

Kuldīgā viesi apmeklēja novada muzeja krājumu, skatu torni Pārventā, dzīvo muzeju Senās Kuldīgas stāsts, Sv. Annas baznīcu, devās ekskursijā ar Rumbabusu un iepazina Kurzemnieka darbu.

Ciemiņiem visspilgtākais piedzīvojums bijusi ekskursija – gan transporta līdzeklis, gan iespēja uzzināt interesantus faktus un, garāmbraucot māju pagalmiem, gūt priekšstatu, kā vietējie dzīvo. Viņi priecājās, ka visi busiņa ceļā sastaptie bijuši laipni un smaidīgi. Studentus pārsteidza kuldīdznieku apņēmība ēkas restaurēt atbildīgi un pēc vienotiem noteikumiem. Viņi stāstīja, ka arī Ukrainā notiek atjaunošana, taču katrs dara pa savam, un tas atspoguļojas pilsētas kopskatā.

Kurzemnieka redakcijā studentus interesēja, kā izdodas noturēt lasītājus, kā darbu plānojam, kādi ir ieņēmumu avoti un kādu redzam sava medija nākotni.

Rīgā studenti apmeklēja Nacionālo bibliotēku, Latvijas Radio un Saeimu, Tukuma pusē izgāja Valguma pasaules baskāju taku, bija Jūrmalā, kur daži pirmoreiz dzīvē redzēja jūru.

Arī mācības un sarunas

NTZ redakcijā notika mācības par spēju kritiski izvērtēt informāciju un arī krīzes apstākļos radīt sabiedriski nozīmīgu saturu, izmantojot mobilās tehnoloģijas. Rīgā notika pieredzes apmaiņas seminārs Stratēģiskā komunikācija un žurnālistika: konflikts vai sadarbība. (Par to vairāk lasiet 10. lpp.)

Ielūkojoties Latvijas Radio (LR) aizkulisēs, ukraiņu jaunieši secināja, ka darbs organizēts līdzīgi kā viņu sabiedriskajā medijā. Ziņu dienesta redaktore Zane Eniņa un dienesta vadītājs Uģis Lībietis stāstīja par Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) darbu un radio ikdienu, par to, ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties, piemēram, pēc LR likvidēšanas īsti vairs nav izdevies aizsniegt nelielo, toties stabilo un Latvijai lojālo krieviski runājošo auditoriju. Tāpat dienesta vadītājs izteica nožēlu, ka šī lēmuma dēļ darbu nācies zaudēt arī augsti profesionāliem kolēģiem, jo radio darba instruments ir skaņa un latviešu valodas izrunai izvirzītas ļoti augstas prasības. Viesus iepriecināja tas, ka pie Latvijas Radio plīvo Ukrainas karogs, un U.Lībieša stāstītais, kādu atbalstu LSM un visa Latvijas sabiedrība Ukrainai sniedz, ka dažādās akcijās jau savākti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro un ļaudis tiek mudunāti iesaistīties citās atbalsta akcijās.

Karā zaudējuši tuviniekus

Uz Latviju atbraukuši jaunāko kursu studenti, kuriem kāds no vecākiem karā ar Krieviju ir kritis. 19 gadus vecā Halina Zanozovska I.Franko Ļvivas Nacionālās universitātes Žurnālistikas fakultātē beigusi 2. kursu. Kopš bērnības sapņojusi kļūt par žurnālisti, un tēvs gribējis redzēt šo sapni piepildāmies. Diemžēl 2022. gadā Mihailo Zanozovskis Hersonas atbrīvošanā no Krievijas okupācijas gājis bojā.

Nika Osaulenko sākusi 3. kursu, strādā par fotožurnālisti un dizaineri Ļvivas Mākslas pilī. Viņas tēvs pirmo reizi devies karā jau 2015. gadā un kādu laiku dienējis. Pēc pilna mēroga kara sākuma nolēmis frontē atgriezties, un diemžēl tā bijusi pēdējā reize. Igors Osaulenko gājis bojā 2024. gada 16. martā netālu no Serebrjanas meža. Bet 2. kursa studenta Bohdana Nikolaičuka tēvs Volodimirs frontē gājis bojā 2023. gada 18. oktobrī.

Lai studentiem būtu iespēja pirmoreiz Latviju apmeklēt, projektu atbalstīja Tukuma novada pašvaldība, Tukuma uzņēmēju klubs, Adenauera fonds, Media Hub Riga, Francijas Institūts, Baltijas Mediju izcilības centrs, SIA Novadu ziņas, Kurzemes Vārds, Bauskas Dzīve, Jaunais kurzemnieks, Staburags, Rīgas Apriņķa Avīze, Ogres Vēstis Visiem, Vidzemes Augstskola, LRMA un individuāli reģionālo mediju darbinieki.