Nelaimi var novērst un bezatbildīgo attieksmi mainīt

Kas nav aizliegts, tas ir atļauts – aptuveni tādu atbildi saņēmu, aizrādot kaimiņam, kurš atkal savu četrkājaino draugu bija izvedis pastaigā bez pavadas. Šoreiz suns parādījās acu priekšā, kad grasījos doties ārā no sētas. Diemžēl tas nav atstājis paklausīga dzīvnieka iespaidu. Esmu ievērojusi, ka īpašnieks pret dzīvnieku izturas agresīvi, tāpēc uzmanos.

Mans kaimiņš acīmredzot nav lasījis pirms diviem gadiem izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 411 par mājas dzīvnieku labturību un aizsardzību. Punkts Nr. 40 nosaka: sunim jābūt pie pavadas, ja tas atrodas ārpus īpašnieka teritorijas. Bez pavadas to drīkst palaist specializētos suņu pastaigu laukumos vai publiskās pilsētu un ciemu vietās, kur to ļauj pašvaldība. Kuldīgas novada domes saistošo noteikumu Nr. 6/2025 par mājas dzīvnieku turēšanu punkts Nr. 5 nosaka: ar suni bez pavadas īpašnieka uzraudzībā un redzeslokā, kādā tas spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību, var atrasties ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu un ciemu robežās, bet tikai mežu un lauku zemes teritorijā. Tāpēc arī šoreiz ziņoju pašvaldības policijai.

Mani no tiesas sadusmo un apbēdina bezatbildīgi suņu īpašnieki. Netālu dzīvo vīrietis, kurš savu lielo suni pastaigā ved bez pavadas, turklāt mēdz to izvest arī izbraucienā: pats brauc ar velosipēdu, bet četrkājainais draugs savā vaļā skrien līdzi. Reiz strīdējos ar kādu sievieti, kura savu suni bija palaidusi vaļā paskraidīt un paspēlēties netālu no bērnu rotaļu laukuma, kamēr pati bakstīja telefonu. Vēl kādam attālākam kaimiņam suns ik pa laikam izskrien no sētas, jo vārti pēc auto iebraukšanas paliek vaļā. Tad dzīvnieks pastaigājas netālu no bērnu rotaļu laukuma, bet reiz stāvēja pie manas sētas vārtiņiem un negāja prom. Un tad vēl ir tā daļa īpašnieku, kuri saka: „Mans suns jau nekož!” Lai cik gudrs, mīļš, labi mācīts un audzināts būtu tavs mīlulis, neviens nevar garantēt, ka tas nekad neuzbruks. Mēs taču nespējam lasīt suņa domas!

Pašlaik visvairāk sāp sirds par Carnikavas bērnudārza bērniem, kuri piedzīvojuši šausmīgu suņu uzbrukumu. Arī mani bērnībā sakoda. Draudzenes suns ļoti labi mani pazina, taču pagadījos pa ceļam, kad dzīvnieks rotaļājoties bija satrakojies. Devos skriet vakara krosiņu, kad draudzene mani pasauca pie sevis pagalmā. Skrēju pie viņas, bet suns uzlēca virsū un iekoda plecā. Ar savām bailēm esmu daudz strādājusi. Tomēr joprojām uzmanos, jo zinu: suns ir dzīvnieks ar instinktiem un mēs nekad nevaram zināt, kā tas reaģēs.

Ja īpašnieks suni pastaigā ved bez pavadas, apdraudēti ir ne tikai apkārtējie, bet arī pats dzīvnieks. Neviens nevar paredzēt, kurā brīdī tas var paskriet zem auto, uzklupt citam dzīvniekam, sadurt ķepas stiklos vai apēst ko nelabu, kas mētājas ielas malā. Vai par to mīluļu saimnieki ir aizdomājušies?

Es gribu dzīvot drošā vidē, kur īpašnieki pret saviem mīluļiem un apkārtējiem rīkojas atbildīgi. Vēlos, lai mani bērni var droši spēlēties rotaļu laukumā, lai pastaigu laikā nav nepatīkamu starpgadījumu un nav jādomā, vai atkal pie vārtiņiem glūnēs virsū kāds svešs purns. Nedomāju, ka tas ir prasīts par daudz. Tāpēc par klaiņojošiem suņiem vai bezatbildīgiem īpašniekiem turpināšu ziņot un aicinu arī citus nekautrēties to darīt. Varbūt tā kādu nelaimi novērsīsim un kāda cilvēka bezatbildīgo attieksmi mainīsim.