Katrs drons nav drauds, taču gataviem jābūt

Kopš Krievija sākusi karu Ukrainā, Latvijas teritorijā ir nogāzušies septiņi bezpilota lidaparāti, bet vienu dronu neitralizējuši NATO iznīcinātāji, kas patrulē Baltijas valstu gaisa telpā, – to apstiprina Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Publikāciju sērijā Procesi. Iesaiste. Pārmaiņas šoreiz stāstām par iespējamo dronu apdraudējumu, par to, kas iedzīvotājiem jāzina un kā tādās situācijās rīkoties.

Latvija uzrauga gaisa telpas pārkāpumus un ar bezpilota gaisa kuģiem saistītos drošības incidentus. Drošības apsvērumu dēļ detalizēta operatīvā informācija, tostarp par konkrētu incidentu skaitu, lidojumu maršrutiem un tehnisko izvērtējumu, parasti netiek publiskota – tā skopās ziņas pamato NBS. Katru incidentu izmeklē kompetentās iestādes.

JĀRĪKOJAS PĒC DIENESTU NORĀDĪJUMIEM

Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba virsnieks Helmuts Korns Kurzemniekam stāsta: Latvijas iedzīvotājiem svarīgākais ir zināt, ka droni var tikt izmantoti ne tikai civilām, bet arī militārām vajadzībām, tāpēc jebkurš iespējamais gaisa telpas apdraudējums tiek rūpīgi uzraudzīts. Ja radīsies reāls risks, iedzīvotāji tiks savlaicīgi informēti pa oficiālajiem kanāliem. Svarīgākais ir ievērot dienestu norādījumus un neuzticēties nepārbaudītai informācijai. Ja atrasts aizdomīgs nokritis drons, tam nedrīkst tuvoties – nekavējoties jāzvana pa tālruni 112.

ATŠĶIRĪGI VEIDI UN NOLŪKS

H.Korns skaidro, ka atgadījumi Latgales pusē ir tiešas sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā un intensīvajai elektroniskajai karadarbībai: „Krievijas pretdronu sistēmas mēdz ietekmēt Ukrainas izcelsmes dronu darbību un navigācijas sistēmas, kā rezultātā tie kļūst par nevadāmiem objektiem un ielido kaimiņvalstu, tostarp Latvijas, gaisa telpā. Karadarbībā Ukrainā tiek izmantoti visa spektra droni – no civilās dzīves droniem, kurus pārsvarā izmanto novērošanai un bombardēšanai tuvajās distancēs, līdz speciālajiem lidmašīnu tipa un rotoru droniem, kurus izmanto tālajai izlūkošanai un bombardēšanai. Ja runā par civilās nozīmes droniem, kas tiek izmantoti karā Ukrainā, tad gan Ukrainā, gan Latvijā tehniski un vizuāli tie ir vienādi un darbojas tuvās distancēs. Tālās darbības kaujas droni, kuri Latvijā bija ielidojuši no Krievijas, pārsvarā ir lidmašīnu tipa, tiek darbināti ar iekšdedzes vai reaktīvo dzinēju, un to ātrums ir no 80 līdz 800 km/h. Tālās darbības dronu lidojuma augstums ir 300–800 metru. Iekšdedzes dzinēja dronu skaņa atgādina skaļu mopēdu, bet reaktīvā dzinēja droniem tā atgādina reaktīvo lidmašīnu.”

NETUVOTIES UN ZVANĪT 112

Ja iedzīvotājs ierauga dronu, vispirms jāizvērtē situācija: „Latvijā bezpilota lidaparātus likumīgi izmanto gan privātpersonas un uzņēmumi, gan valsts dienesti, piemēram, Valsts policija, Valsts robežsardze un Nacionālie bruņotie spēki. Dronus lieto saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras noteikumiem. Ja ir aizdomas, ka drons var radīt apdraudējumu, vai ir pamats domāt, ka notiek incidents, nevajadzētu objektam tuvoties vai censties to fotografēt. Svarīgākais ir parūpēties par savu drošību un par novēroto ziņot pa tālruni 112.

Vērtīga ir jebkura informācija, kas operatīvajiem dienestiem var palīdzēt, tai skaitā precīza vieta, virziens, kurā objekts lidoja, novērojuma laiks, objekta izskats vai citas pazīmes, tostarp skaņa, ja tā bija raksturīga. Vienlaikus nav ieteicams riskēt ar drošību, cenšoties iegūt papildu informāciju.”

Nokritušam dronam vai tā atlūzām nedrīkst tuvoties, un tās nedrīkst pārvietot. Pat tad, ja drons neizskatās bojāts, tas var radīt apdraudējumu. Jāatkāpjas drošā attālumā un nekavējoties jāzvana 112.

DZELTENAIS UN ORANŽAIS BRĪDINĀJUMS

Iedzīvotāji par iespējamu apdraudējumu tiek informēti ar šūnu apraides agrīnās brīdināšanas sistēmu. Paziņojums uz mobilajiem tālruņiem tiek nosūtīts konkrētā vietā: „Ir svarīgi sekot tikai oficiālajai informācijai, piemēram, Latvijas Sabiedriskajā medijā, Latvijas armijas sociālo mediju kontos un vietnē Mil.lv, kā arī ievērot dienestu norādījumus.”

H.Korns skaidro: dzeltenais brīdinājums nozīmē to, ka gaisa telpas apdraudējums ir iespējams, tūlītēja rīcība nav vajadzīga – cilvēki var turpināt ikdienas gaitas, tomēr jābūt gataviem izmaiņām. Savukārt oranžais nozīmē to, ka gaisa telpas apdraudējums ir konstatēts un iedzīvotājiem tūlīt jārīkojas pēc norādījumiem.

H.Korns iesaka lejupielādēt lietotni 112 Latvija: „Arī oficiālajās vadlīnijās iedzīvotāji ir aicināti to izmantot. Lietotne nodrošina piekļuvi aktuālai oficiālajai informācijai un ārkārtas situācijās atvieglo saziņu ar operatīvajiem dienestiem, bet jāatceras pārbaudīt, vai telefonā ir aktivizēta arī šūnu apraides paziņojumu saņemšana.”

IEVĒRO DIVU SIENU PRINCIPU!

Divu sienu princips nozīmē izvēlēties tādu telpu, kurā starp cilvēku un ārējo vidi ir vismaz divas aizsargkonstrukcijas jeb sienas. Tas samazina risku būt ievainotam no sprādziena triecienviļņa, šķembām un stikla lauskām.

H.Korns skaidro, ka dzīvoklī tas nozīmē izvēlēties vannas istabu, gaiteni vai citu telpu bez logiem ēkas vidusdaļā; privātmājā tā būtu telpa, kas atrodas tālāk no logiem un ārsienām; skolā vai darbavietā ir svarīgi pārvietoties uz iepriekš noteiktu drošo telpu, kurā ievērots divu sienu princips. Ja tādas nav, priekšroka joprojām ir vietai telpās, nevis ārpus tām un iespējami tālāk no logiem. Drošajā vietā jāpaliek līdz brīdim, kad valsts institūcijas paziņo, ka apdraudējums beidzies, vai sniedz citus norādījumus.

Ja situācija notiek skolā, tad tikai skolotājs vai cits atbildīgais pieaugušais norāda, ko bērniem darīt: „Par to ir svarīgi ar bērniem runāt mierīgi un vienkārši, viņus nebaidot. To var salīdzināt ar citiem drošības noteikumiem, ko bērni jau zina, piemēram, kā rīkoties ugunsgrēkā vai kā droši šķērsot ielu. Mēs to apgūstam nevis tāpēc, ka gaidām nelaimi, bet tāpēc, lai vajadzības gadījumā zinātu, ko darīt. Bērnam nav jāpieņem sarežģīti lēmumi – vienkārši jārīkojas pēc skolotāja, vecāku vai cita pieaugušā norādījumiem. Jo mierīgāk un saprotamāk pieaugušie par to runā, jo drošāk bērni jūtas.”

LABĀK IR BŪT GATAVIEM

H.Korns atgādina, ka drošība nav tikai Latgales vai pierobežas jautājums: „Latvijas drošība ir kopīga atbildība, un gatavība nozīmē zināšanas, kā ārkārtas situācijā rīkoties. Cerams, ka tās nekad nebūs jāizmanto, taču daudz drošāk ir būt gatavam nekā būt neziņā.”

Skolām tapusi kārtība, kā rīkoties

Kuldīgas novada pašvaldība ir izstrādājusi rīcības plānu, kas nosaka izglītības iestāžu vadītāju, darbinieku un audzēkņu rīcību tad, ja teritorijā vai tuvumā pamanīts aizdomīgs drons vai ir saņemts šūnu apraides brīdinājums par gaisa telpas apdraudējumu.

Plāns sagatavots saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, lai mācību iestādēs preventīvi sakārtotu drošības procesus. Jaunā kārtība attiecas uz visām iestādēm – pirmsskolas, vispārizglītojošajām, profesionālās ievirzes, interešu izglītības, arī uz tehnikumu un augstskolas filiāli.

Ir precīzi scenāriji atkarībā no laika, kad brīdinājums saņemts. Piemēram, ja apdraudējums izziņots ārpus darba laika un turpinās agrā rīta stundā, pašvaldības organizētie skolēnu pārvadājumi nenotiks, savukārt skolu direktori lems, vai mācības organizēt attālināti vai tās atcelt. Ja trauksme sākas mācību laikā, audzēkņi un personāls organizēti dosies uz pagrabstāvu vai telpām bez logiem. Šādā brīdī ir stingri aizliegts ēku pamest, lai nepakļautu sevi riskam. Vecāki aicināti trauksmes laikā bērniem pakaļ nedoties – skolēni paliks drošībā pedagogu uzraudzībā.

Precīza rīcība noteikta arī tad, kad bērni atrodas ceļā vai ārpus mācību iestādes. Ja brīdinājums saņemts skolēnu autobusa kustības laikā, vadītājs uz galamērķi nedosies un nekavējoties nogādās pasažierus tuvākajā drošajā publiskajā mūra ēkā. Ekskursijā vai izbraukumā pavadošais pedagogs uzņemas ārkārtas situācijas vadītāja lomu, nekavējoties pārtraucot uzturēšanos dabā un patveroties tuvākajā mūra celtnē.

Pirmsskolas izglītības iestādēm noteikts īpašs algoritms: ja apdraudējums turpinās rīta stundās, bērnudārzi strādās dežūrrežīmā, lai pieskatītu, ēdinātu un sniegtu drošību to vecāku bērniem, kuri strādā operatīvajos dienestos vai kritiskajā infrastruktūrā un kuriem darbā jāierodas obligāti.

Par konkrētās dienas mācībām izglītības iestādes informēs vecākus un audzēkņus oficiālajās vietnēs E-klase, Mykoob vai citos saziņas kanālos.

Bērni mācīti mierīgi evakuēties

Kuldīgas bērnudārzs Bitīte pēc pašvaldības izstrādātā rīcības plāna izveidojis iekšējo kārtību, ar kuru darbinieki, bērni un vecāki ir iepazīstināti, rīkotas arī praktiskas mācības.

Pirmsskolas skolotāja Sintija Strautiņa sagatavojusi prezentāciju, un evakuācijas plāns izstrādāts katrai grupai. Vadītāja Līga Megne saka: „Sakārtojām visu tā, ka katra grupa evakuējas pa savu izeju un kāpnēm. Man šķiet, ka izmēģinājums kopā ar bērniem izdevās ļoti labi.” S.Strautiņa stāsta, ka drošības jautājumi tiek skaidroti vecumam saprotamā veidā: „Bērniem pastāstām, ka dažreiz ārā var notikt kaut kas nedrošs: stiprs troksnis, negaiss vai citas briesmas. Kad tas notiek, pieaugušie bērnus aizved uz drošu vietu – tas var būt pagrabs. Skaidrojam, ka tur var būt drošāk, jo sienas ir biezas un esam pasargāti. Droša vieta ir arī pirmā stāva koridorā, kur nav logu un starpā ir divas sienas. Galvenais ir palikt mierīgiem un uzticēties pieaugušajiem, kuri bērnus pasargās.”

Praktiskajās mācībās mazie rīkojušies disciplinēti. „Katrai grupiņai ir izstrādāts saprotams evakuācijas plāns. Bērni reaģēja mierīgi un zināja, ka mantas jāatstāj un nekas nav jākārto. Visi kopā devāmies uz atbilstošajām telpām,” saka S.Strautiņa.

VIEDOKĻI

Drošība sākas ar gatavību

Dzintars Pakalns, Kuldīgas novada civilās aizsardzības komisijas koordinators:

– Pēc paziņojuma par neidentificētu dronu komisija noteikti būtu saziņā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUDG) un policiju. Mēs situāciju monitorētu un censtos ar informāciju un ieteikumiem par rīcību ātrāk dalīties pašvaldībai pieejamajos saziņas kanālos. Droni noteikti ir NBS kompetence. VUGD un policijai vairāk ir atbalsta funkcijas, piemēram, saņemt ziņojumus no iedzīvotājiem, likvidēt atlūzu radītos bojājumus. Ja iedzīvotāji saņem dzelteno brīdinājumu, tas informē par iespējamām briesmām ar ieteikumiem, kā rīkoties. Bet, ja ir oranžais, tad patvērums jāmeklē uzreiz. Ja cilvēki atrodas mājās vai darbā, tad var doties uz tuvāko patvertni, ja tā atrodas ne tālāk par 300 metriem, vai meklēt patvērumu darba telpās, ievērojot divu sienu principu. Ja cilvēki ir uz ielas, tad jādodas uz tuvāko patvertni vai, ja nav iespējas patverties drošā ēkā, ārā jāsameklē kāds aizsegs, piemēram, automašīna vai betona bluķi. Ja tuvumā ir mežs, var doties uz turieni. Kuldīgas novadā pedagogi un izglītības iestāžu vadītāji zina, kā rīkoties. Maija beigās izstrādāts vienotas rīcības algoritms, kā arī instrukcija iekšējai rīcībai. Mans padoms: šādām situācijām ir jāgatavojas arī Kurzemei. Tagad Latvija ir saskārusies tikai ar dažiem nomaldījušamies droniem austrumu pusē. Bet, ja pretinieks palaidīs vairākus simtus tādu dronu, iznākums var būt neparedzams. Katram par savu drošību jādomā jau tagad.

Droni ir dažādi, un tos izmanto plaši

Māris Akula, kuldīdznieks, Rīgas dronu mācību centra Drone House tehniskais direktors:

– Drons ir bezpilota lidaparāts, tomēr ir arī sauszemes un ūdens droni. Lidaparāti iedalās fiksēto spārnu dronos un kvadrokopteros, ko esam redzējuši pārsvarā. Tie, kas ielidojuši Latvijā, ir fiksēto spārnu jeb lidmašīnas tipa droni. Zemes drons ir kā radiovadāma mašīnīte, bet ūdens drons – kā radiovadāma laiviņa.

Dronu skaņa atšķiras, bet bieži vien lielāks drons ir pat klusāks. Var atšķirt fiksēto spārnu un Shahed tipa dronus, kurus sadzirdēt – nedod, Dievs! – un kas ir vadāmi ar iekšdedzes dzinēju. Tie skan tā, it kā mopēdam būtu noņemts izpūtējs, un tas nāk šurp kruīza ātrumā. Tā ir skaļa divtaktu dzinēja skaņa. Bet droniem, ko darbina ar akumulatoriem, dzirdama tikai propelleru skaņa, kas var būt atšķirīga. Komercdroniem skaņa nebūs tik izteikta. Bet FPV (first person view jeb pirmās personas skata) droniem, kādi karadarbībā tiek izmantoti kā lādiņu nesēji jeb ir tā sauktie kamikadzes droni, skaņa ir spalgāka, asāka, jo tiem propelleri griežas ātrāk. Cilvēks, kas ar šo jomu saskāries, pēc skaņas var atšķirt un nojaust, kāds drons tuvojas.

Ja drons ilgstoši lido virs jūsu pagalma un ar jums tas nav saskaņots, varat zvanīt drošības institūcijām, Valsts policijai vai pašvaldības policijai – tām būtu jāreaģē. Arī tad, ja pamanīts aizdomīgs drons, labāk ziņot drošības institūcijās. Tur būtu jāredz, vai šis lidojums ir reģistrēts un vai darbība ir likumīga. Kā zinām, nav tikai kaujas un novērošanas droni – tos plaši izmanto arī lauksaimniecībā, cilvēku meklēšanā, kartēšanā, teritoriju apskatē, pat logu mazgāšanā vai sūtījumu piegādē. Izmantošanas spektrs kļūst plašāks. Nav tā, ka drons uzreiz ir slikts un tiek lietots karadarbībai. Vai ir bīstami tuvoties nokritušam dronam? Jebkuram priekšmetam, kuru jūs tur neesat nolikuši, tuvoties nebūtu ieteicams un var būt pat bīstami. Tas attiecas ne tikai uz droniem vien. Militārajā vidē ir teiciens: „Ja pats neesi nolicis, neaiztiec!” Labāk ziņot valsts institūcijām – speciālisti noteiks, kas tas ir. Dronu skolā mums klājas labi – interese ir ļoti liela, darba daudz, strādājam faktiski bez brīvdienām. Mums ir piedāvājums arī bērniem un jauniešiem no astoņiem līdz 16 gadiem. Ja jaunajam pilotam ir puslīdz saprašana, ko viņš dara, var iziet bezmaksas kursu trīs dienas un vakarus. Vecāki, bērnu piesakot, var sūtīt pie mums uz pamata apmācību. Mēs pastāstām, kādi droni ir, kā ar tiem lidot droši un likumīgi, kam pievērst uzmanību, cik augstu un kur drīkst lidot, kā uzlādēt baterijas, ko darīt ar izlietotajām. Rādām, kā drona lidošanu padarīt drošu sev un apkārtējiem.

Ir arī kursi dronu būvēšanā, lodēšanā un programmēšanā. Sākumā potenciālajam pilotam tiek iedotas visas rezerves daļas, un kopā ar instruktoru to uzbūvē, vienlaikus mācās lidot, sākumā simulatoros. Mērķis ir tāds, lai beigās pilots spētu dronu uzbūvēt, uzprogrammēt un ar to lidot. Mums ir arī lekcijas, kā rīkoties X stundā, kā parūpēties par saviem tuvākajiem, kā rīkoties bez elektrības un sakariem.

Arī rietumos jābūt gataviem

Aivars Belkovskis, Krāslavas novada pašvaldības civilās aizsardzības organizators:

– Pēc 25. marta situācijas, kad mūsu novadā nokrita drons, pašvaldības pirmā rīcība bija operatīvi informēt dienestus, nodrošināt sadarbību starp institūcijām un informēt iedzīvotājus. Lielākais pārbaudījums tajā naktī bija tas, ka netika aktivizēts šūnu apraides paziņojums. Pēc notikušā civilās aizsardzības plāns netika mainīts, tomēr ir izstrādātas vadlīnijas pašvaldības iestādēm, kā gaisa telpas apdraudējumā rīkoties. Ir pastiprināta iedzīvotāju informēšana par pareizu rīcību ārkārtas situācijās. Pašvaldības iestāžu darbiniekiem tika organizēta instruktāža, lai skaidrotu gan šūnu apraides nozīmi, gan divu sienu principu. Uzskatu, ka pašvaldībām arī tālu no austrumu robežas obligāti jāsagatavojas tieši tāpat kā pierobežā.

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai jūs uztrauc tas, ka Latgalē ir ielidojuši un nokrituši citas valsts droni? Vai jūs atpazītu kaujas dronu? Vai viedtālrunī esat saņēmuši šūnapraides paziņojumus?

Viola no Rīgas:

– It kā ne. Kaujas dronu noteikti neatpazītu. Man neviens pazīstams Latgales pusē nedzīvo, un ziņas skatos ļoti maz. Labprāt uz Latgali brauktu – nav nekādas bailes. Tieši par droniem paziņojumus neesmu saņēmusi – ir bijuši par laikapstākļiem, bet, manuprāt, tie ir pilnīgi lieki.

Kristīne Liepa, kuldīdzniece:

– Neesmu aizdomājusies un ziņas bieži neskatos. Domāju, ka nepazīstamu dronu neatšķirtu. Šūnapraides paziņojumu nesen saņēmu par karstumu, arī agrāk, kad pārbaudīja sirēnas. Pagājušogad biju Latgalē atpūsties. Neesmu aizdomājusies, vai būtu bail uz to pusi braukt arī šogad.

Inga no Nīkrāces:

– Uztrauc gan. Ja kas tāds notiek Latgalē, tad var gadīties arī pie mums. Satraukums ir, un žurnālisti rūpējas, lai mēs neatslābtu. Kaujas drons ir lielāks un skaļāks par parasto – to esmu dzirdējusi ziņās. Šūnapraides paziņojumu esmu saņēmusi par lielu karstumu, bet par droniem ne.

Kristians Grigorjevs no Kuldīgas:

– Par droniem neko daudz nezinu un noteikti neatšķirtu kaujas dronu no parasta. Ar Latgali man nav nekādas saistības, bet bailes tur braukt atpūsties nebūtu. Manam auto ir ļoti ciets jumts – viss būs kārtībā. (Smejas.) Jā, šūnapraides paziņojumi ir bijuši: sistēma strādā, viss kārtībā.

Daiga Šmēdiņa, E.Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas skolotāja:

– Mēs dzīvojam tādā vietā, kur pagaidām par to nevajadzētu satraukties. Nedomāsim sliktas domas! Nezinu, vai atpazītu. Varbūt pēc skaņas? Iespējams, kaujas drons skan satraucošāk, trauksmaināk. Ziņas skatos, arī par Latgalē notiekošo. Zinu, kas jādara, ja ir gaisa apdraudējums. Arī mūzikas skolā mūs izglītoja par divu sienu principu. Paziņojumus saņemu par laikapstākļiem.

Ilona un Gints Reneslāči no Talsiem:

– Nu, panikā un ģībonī nekrītam. Ir cerība, ka viss būs kārtībā. Pastāv, protams, iespēja, ka šādi droni varētu atlidot arī līdz Kurzemei, bet cerams, ka Aizsardzības ministrija to novērsīs. Uz Latgali tagad nav plānots braukt. Kaujas dronu diez vai atšķirtu. Vienīgi tad, ja virsū būtu rakstīts CCCP (PSRS krieviski – red.). Bet, ja kāds nezināms lidotu šaipusē, neko – ietu tālāk savās gaitās. Nezinātu, ko darīt. Par divu sienu principu gan esam dzirdējuši. Tā ir tualete un vannas istaba. (Smejas.) Mums tās ir atsevišķi. Šūnapraides paziņojumus esam saņēmuši.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla Procesi. Iesaiste. Pārmaiņas saturu atbild SIA Jaunais kurzemnieks.

#SIF_MAF2026