Kur aizvedusi vijole

Kādreizējā kuldīdzniece Estere Eversone vijoli spēlē jau 18 gadus. Deviņus gadus dzīvojot Anglijā, koncertējusi dažādos sastāvos un māca vijoļspēli trīs skolās.

Paldies vecmāmiņai un neatlaidībai

Vijoles spēli Estere apguvusi E.Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolā pie Ingunas Svaras: „Ar īpašu pateicību atceros vijoles skolotāju, kura palīdzēja man attīstīt ne tikai tehniskās prasmes, bet arī mīlestību pret mūziku. Tāpat spilgti atceros solfedžo skolotāju Marutu Grigali, kura prata iedvesmot un palīdzēja rast prieku par muzicēšanu.” Estere apguvusi arī klavierspēli. Kamēr vienaudži vēl domājuši, ko gribētu darīt, viņa vienmēr jutusi, ka ceļš būs saistīts ar vijoli. Īpaša loma bijusi vecmāmiņai Aleksandrai: „Tieši viņa mudināja mācīties mūzikas skolā un ļoti lepojās ar maniem sasniegumiem. Es bieži domāju, cik ļoti viņai patiktu redzēt, kur šis ceļš mani aizvedis.”

Vēlāk Anglijā Estere iestājusies Sv. Vilfrīda mūzikas koledžā, bet karjera jau veidojusies, tāpēc mācības pametusi. „Daudzus gadus pilnveidojos, izmantoju katru iespēju uzstāties. Visvairāk palīdzējusi mana neatlaidība,” saka vijolniece.

Anglijā muzicējusi dažādos orķestros, teātra izrādēs, koncertos, festivālos, kāzās. „Strādāju kopā ar labāko draudzeni Bjanku Blezardu un esmu daļa no viņas kāzu biznesa, kopā uzstājamies, piedalāmies kāzu izstādēs, muzikālos projektos.” Šosezon paredzēts spēlēt 53 kāzās. Apziņa, ka viņas muzicēšana pavada cilvēkus šajā laimīgajā dienā, esot īpaša.

Plaša spektra mūzikā

Vienas no lielākajām skatuvēm bijušas koncertzāle Cadogan Hall Londonā un teātris The Lowry Mančestrā, uzstājoties ar orķestri Electric Light Orchestra Show. „Īpaši atmiņā ir koncerts teātrī

The Lowry, jo klausīties atbrauca visa ģimene. Man paveicies, ka darbā varu izpildīt dažādu mūziku. Vienudien populāro mūziku kāzās, citudien – teātra izrādes pavadījumu, bet vēl citreiz klasisko mūziku orķestrī vai kamermūzikas ansamblī.”

Estere iedvesmojusies no skolotājām, kolēģiem un citiem mūziķiem: „Katrs, kurš darbu dara ar aizrautību un mīlestību, var kļūt par iedvesmas avotu. Mani iedvesmo tie, kuri prieku par mūziku saglabā arī pēc daudziem gadiem uz skatuves.”

Uz Latviju viņa atbraucot reti, bet Kuldīgā palikusi sirdī: „ Lai gan omītes vairs nav un Kuldīgā nav tuvāko ģimenes locekļu, katru reizi atgriežoties, jūtu siltas atmiņas. Daļa ģimenes dzīvo Ventspilī. Ja rastos iespēja muzicēt Latvijā, vēlētos to darīt Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīcā, ar ko saistās bērnības atmiņas.”