Otrdiena, 15. septembris Vārda dienas:Sandra, Gunvaldis, Gunvaris, Sondra
Kuldīgā+12 °Cvējš 1 m/s, D-DA

Ar jauno keramikas krāsni – plašas iespējas

Raksta autors: Amandas Gustovskas teksts un foto

07:41 - 15.09.2026

1. Edited
Kuldīgas mākslas skolas skolotāja Danute Sīle rāda jauno keramikas krāsni.

Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību pamatskolā iegādāta jauna keramikas krāsns. Nu darbnīcā tādas ir trīs. Skolotāja Danute Sīle skaidro, ka mākslas skolā mācās vairāk nekā 200 bērnu, tāpēc, lai darbs ritētu ātrāk, bijusi vajadzīga vēl viena.

Tas paveikts ar Valsts kultūrkapitāla fonda un pašvaldības atbalstu.

KONTROLE PAT NO MĀJĀM

Vienai vecajai krāsnij spirāles iekšpusē esot bojātas. D.Sīle stāsta, ka tādu lietot būtu bīstami, taču, spirāles nomainot, krāsns atkal būtu izmantojama: „Jaunajai krāsnij iespēju ir vairāk. Tehnoloģijas gājušas uz priekšu. Režīmus varēs ar pulti kontrolēt pat no mājas! Vecajām krāsnīm bija piecas programmas, jaunajai – 36. Tās vēl jāapgūst.”

Pirms vairākiem gadiem ar pašvaldības atbalstu iegādāta māla mīcāmā mašīna, stāsta D.Sīle: „Mālam pieskaras vairāk nekā 200 bērnu, un ir lietderīgi to pārmīcīt. To dara arī tāpēc, lai izspiestu gaisa burbulīšus. Šī ma-
šīna atrodas skolas pagrabā, jo ir diezgan liela.” Jau agrāk nopirkti lielāki plaukti, kur izlikt skolēnu darbus.

Keramikas iekārtu meistars un skolas absolvents Īvs Liškovskis apņēmies pirmo tehnisko apkopi, agrāk remontējis veco krāsni: „Ar keramiku darbojos jau kopš skolas laika gan šeit, gan Padures keramikā, kad tur pie Artūra Bērziņa sāka strādāt mans tēvs. Tur arī uzaugu. Tagad izpalīdzu. Pēc profesijas gan esmu automehāniķis.”

DARBOJAS ARĪ AR STIKLU

Keramikas nodarbības jau sākušās, un tās vada arī skolotāja Agnese Fogele, kurai ēkā ir savs mākslas kabinets. D.Sīle skaidro, ka visi mākslas skolas audzēkņi visu gadu nevar strādāt tikai ar keramiku, jo tik daudz jaudas neesot: „Ja tā būtu, krāsnis to neturētu. (Smejas.) Tāpēc darbojamies arī ar citiem materiāliem, piemēram, stiklu. Šķiet, viens no jaunās krāsns režīmiem ietver stikla kausēšanu. Bet to esam darījuši jau agrāk. Iepriekš 4. kursam bija uzdevums stiklā iekausēt sniegpārsliņu. Pati nebiju aizdomājusies, kā tad īsti tās veidojas. Dabā katra sniegpārsliņa ir citāda – divu vienādu nav. Uzzināju: lai kristalizācija notiktu, vajadzīgs ūdens, aukstums un tas mazais puteklītis, organiskā viela, kas to veicina. Tad aizdomājos, ka tas ir tāpat kā ar mūsu absolventiem, kuri mākslā darbojas tālāk, un katrs ir citāds. Arī viņi bērnībā saņēmuši to mazo puteklīti, lai izaugtu par kristāliņu.”

Atbildēt