Ļauties pilnīgai nejaušībai

„Kad sāku fotografēt, mani pavadīja spēcīga netaisnības izjūta. Turcijā pievērsos tām tēmām, par kurām mediji un sabiedrība runāja tādā veidā, kas, manuprāt, neatbilda tam, kas patiesībā notika,” saka turku fotogrāfs Džemils Baturs Gekšērs (Cemil Batur Gökçeer), kas pašlaik darbojas Laidu muižas mākslinieku rezidencē Radošais Visums un, izrādās, šeit piedzīvojis būtiskas atklāsmes.

Latvijā ieradies pēc sešu mēnešu rezidences Cité Internationale des Arts Parīzē. Kopš rudens ceļo starp Rīgu un Laidiem, iesaistoties arī muižas sadzīvē. Bet mūspusē nav pirmoreiz.

No asām tēmām līdz eksperimentiem

„Turcijā ceļš ar kameru rokās aizveda uz dažādām vietām un kopienām nomalēs. Sešu gadu periods sniedza vērtīgu izpratni par manu valsti un tās pretrunām. Katrs mans projekts top citā laikā un vidē, tāpēc stils un tehnika katru reizi atšķiras. Neko neplānoju – viss dzimst pats no sevis, vienkārši sekoju izjūtām.”

Vispirms Džemils dokumentālajā fotogrāfijā fiksējis sociālo netaisnību. Tad sācis eksperimentēt ar fotogrāfijas formu, ar atmiņas, identitātes tēmu un ainavu. Piedalījies prestižajā meistarklasē World Press Photo Joop Swart un Starptautiskās vasaras fotoskolas (ISSP) projektos. 2015. gadā darbojies ISSP rezidencē Kuldīgā, un tā bijusi pirmā starptautiskā pieredze, pēc tam tapusi izstāde ar Latvijā radītajiem darbiem.

Kopš 2022. gada vidus aizrāvies ar trīskāršo ekspozīciju – vienā un tajā pašā kadrā uzņem trīs dažādus attēlus: „Gribēju ienest pilnīgu nejaušību līdzīgi kā zīlēšanā ar Taro kārtīm vai kafijas biezumiem, kur uzticies tam, ko liktenis piespēlē. Tolaik izdzīvoju smagu sēru periodu un bija daudz neatbildētu jautājumu.”

Tehniski process esot vienkāršs: izfotografē filmiņu līdz galam, tad ieliek vēlreiz un bildē pa virsu, pēc tam vēl trešo reizi. Jāuzmana gaisma, lai kadri nav pārgaismoti un visi trīs slāņi būtu redzami. Tad ir otra svarīgākā daļa – filmiņu attīstot, redzot nejaušās kombinācijas, tiek atlasītas labākās bildes, lai radītu vienotu stāstu.

Starp svarīgiem notikumiem viņš min projektu Thin Air, kas Francijā, prestižajā fotofestivālā Rencontres d’Arles, prezentēts jauno talantu programmā Discovery Awards. Francijā rādītie darbi atvesti uz Laidu muižu: „Kad pabeigšu jauno sēriju, plānoju visus parādīt lielā izstādē.”

Laidos atrod atbildes

Saikne ar Laidu muižu dzimusi, pateicoties projektam ISSP, kurā izveidojusies draudzība ar tā dibinātāju Jūliju Berkoviču. 2015. gadā rezidencē Kuldīgā iepazinis daudz šejienes cilvēku, ceļojis, izbaudījis Latvijas iedvesmojošās ainavas. „Pašlaik esmu te pavadījis gandrīz septiņus mēnešus, piedzīvojot gadalaiku maiņu, un man tapis vēl skaidrāks – Latvijā laiks it kā pastiepjas garāks. Izstieptajā laikā lietu un izjūtu dziļākie slāņi iznāk virspusē. Te ir kas tāds, kas burtiski mudina rast saikni ar visu apkārtējo, un jūtos patiešām laimīgs, ka varu to piedzīvot.”

Laidos izveidojušās sirsnīgas attiecības ar apkārtējiem, bet te rasta arī privāta telpa un miers: „Ziemas mēnešos par lieliem notikumiem kļuva mani sapņi. Dažas vietas, piemēram, futbola laukums otrpus ceļam iepretim muižai, manā prātā savienojās ar ainām no bērnības, ko it kā vēlreiz izdzīvoju. Pirmoreiz pa īstam pietuvojos izpratnei par to, ko nozīmē sasalšana. Jutu, kā ķermenis ziemā saraujas, bet tad piedzīvoju, kā pavasaris ļauj atplaukt un iet plašumā.

Pirms ierašanās Laidos strādāju pie jaunas metodes sava projekta Thin Air nākamajai nodaļai. Galvenā strukturālā norāde bija I Ching (Pārmaiņu grāmata) – sena ķīniešu vieduma grāmata. Meklējumos vienmēr atgriežos pie tās filozofiskā pamata, un šoreiz aizņēmos heksagrammu (sešu līniju simbolu) struktūru, lai fotogrāfijas grupētu. Taču nekādi nevarēju atrast īsto formu. Tieši Laidos, pateicoties šejienes īpašajai laika izjūtai, atradu plašāku mērogu, kā domāt par dzīvi, nejaušību un stāstu stāstīšanu. Jutu spēcīgu vajadzību pēc skaidrības un tieši šeit pilnībā atdevos liktenim. Četrus mēnešus zemi klāja sniegs. Kad tas izkusa, rudens lapas atkal ieraudzīja gaismu – sākumā kļuva caurspīdīgas, līdz gandrīz izgaisa gaisā. Vērojot šīs pārvērtības un gadalaiku maiņu, turpināju trīskāršās ekspozīcijas. Tās pārtapa par skicēm manam pirmajam sešu fotogrāfiju salikumam no rudens, ziemas un agra pavasara kadriem.”

Kopā ar pagasta aktieriem un muižu

Fotogrāfs iecerējis sadarboties ar Laidu amatierteātri. Tas būšot kas starp fotogrāfiju un teātri, kurā ikdienas vide pārvēršas par skatuvi, bet teātra elementi radīs fotostāstu uz robežas starp faktiem un izdomu.

Daļu laika Džemils velta Laidu muižai – kopš ziemas šo vietu fotografē prezentācijai, palīdz veidot mājaslapu. Drīz Radošais Visums izsludinās pieteikšanos māksliniekiem. Top laboratorija, kurā būs inventārs analogajai fotogrāfijai (tumšajai telpai), digitālajai drukai, ierakstiem, digitalizācijai, montāžai un grāmatu iesiešanai. Jūlijā pirmo meistarklasi Džemils vadīs kopā ar ilustratori, dizaineri Kristīni Martinovu. Pieteikties varēs muižas profilā sociālajos medijos.