Bērni mācās saudzēt dabu

Ekoskolu programma ir viens no populārākajiem un visaptverošākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kas veicina bērnu izpratni par apkārtējo vidi un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Latvijā programmu kopš 2002. gada īsteno Vides izglītības fonds.

Jelgavas pirmsskolas izglītības iestāde “Zīļuks” ir ieguvusi ekoskolas vēstnieka statusu. “Ekoskolu programmā bērni mācās rūpēties par dabu un apkārtējo vidi, šķirot atkritumus, taupīt resursus un izzināt dabas procesus rotaļās un praktiskās aktivitātēs. Bērni tiek iesaistīti dažādos projektos, eksperimentos un arī lēmumu pieņemšanā kopā ar skolotājiem un vecākiem. Tas palīdz veidot atbildīgu attieksmi pret vidi, ilgtspējīgus ikdienas ieradumus un veicina sadarbību,” stāsta “Zīļuka” vadītāja Inga Luca.

Kopš 2023. gada “Zīļuks” piedalās starptautiskā projektā “Atkritumi kā resursi Latvijā – reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana”, kura mērķis ir samazināt atkritumu rašanos un veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu.

Projekta laikā divu gadu garumā visās grupās veikts atkritumu audits – bērni kopā ar skolotājiem svēruši radītos atkritumus, analizējuši rezultātus un meklējuši risinājumus to samazināšanai. Šajā laikā pārtikas atkritumu daudzumu izdevies samazināt par 60%. Ar bērniem regulāri pārrunāta pārtikas izšķērdība, bet pašapkalpošanās ēdienreizēs bērni paši uz šķīvja liek tik daudz ēdiena, cik spēj apēst. Pāri palikušais ēdiens netiek izmests – no tā gatavo, piemēram, ķiploku grauzdiņus vai griķu plāceņus, savukārt augļus un dārzeņus apēd vēlāk pēcpusdienā. Ikdienā bērni arī paši gatavo salātus, cep maizītes un kūkas, kā arī ziemai žāvē tējas, augļus un sēklas.

Divu gadu laikā sadzīves atkritumu apjoms samazināts par 54%, bet papīra un kartona iepakojuma daudzums – par 61%.

Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi atzīst, ka ekoskola ir darbietilpīgs komandas darbs, kurā labs rezultāts sasniedzams, ja tajā iesaistās gan pedagogi, gan bērni, gan viņu vecāki. I. Luca pastāsta, ka iesākumā ne visi vecāki to saprata un pieņēma jaunos noteikumus, piemēram, kāpēc apavi vai sporta tērps bērna skapītī netiek turēts plastmasas maisiņā, bet gan auduma. Nācās daudz skaidrot un izglītot vecākus par videi draudzīgu dzīvesveidu. “Tajā pašā laikā cenšamies nekrist galējībās. Pastalās nestaigājam un tumsā pie svecēm nesēžam. Svarīgākais ir tas, kā mūsu darbība šodien ietekmēs mūs un Latvijas dabu nākotnē,” pauž “Zīļuka” vadītāja I. Luca.

Pēc vairāku gadu darba pedagogi secina, ka rezultāts ir. Piemēram, gadās, ka bērni par vides lietām zina vairāk nekā vecāki un var aizrādīt, ka, izejot no telpas, nav izslēgta elektrība. Īstenotas arī vecāku ierosinātās idejas par bērnudārza teritorijas labiekārtošanu. Vēl pēc vecāku ierosinājuma Ziemassvētku eglītes tika vestas uz briežu dārzu, bet izlaiduma bērzu meijas izmantotas pirts slotām.

PIEREDZE

Taupa resursus un neizmanto vienreizlietojamos plastmasas traukus

Ikdienā iestādē īpaša uzmanība tiek pievērsta resursu taupīšanai un atkārtotai materiālu izmantošanai. “Zīļukā” atteikušies no balonu un vienreizlietojamo plastmasas trauku izmantošanas, bet sadarbībā ar ģimenēm no otrreiz izmantojamiem audumiem izgatavoti drēbju maisiņi. Pie elektrības un ūdens slēdžiem izvietotas bērnu veidotas atgādnes par taupīgu resursu izmantošanu.

Mācās audzēt dārzeņus un izmanto lietusūdeni

Lai bērniem veidotos izpratne par vietēju un sezonālu pārtiku, viņi aktīvi darbojas siltumnīcā un āra mazdārziņā – sēj, laista, ravē, vēro augšanu un bauda pašu izaudzētos augļus, ogas, dārzeņus un garšaugus. Katrai bērnu grupiņai ir sava augstā dobe gan ārā, gan siltumnīcā. Ierīkotas lietus ūdens mucas, kur uzkrājušos ūdeni izmanto augu laistīšanai. Tā rezultātā samazinājies iestādes ūdens patēriņš, kas nāk par labu budžetam un videi. Dobju laistīšana bērniem vasarā ir īpaši iemīļota nodarbe. Ikdienā bērni apgūst arī kompostēšanas pamatus – mācās, kā no augu atliekām un citām organiskām vielām veidojas vērtīgs komposts augsnes bagātināšanai.

Radošo darbu tapšanā izmanto pārstrādājamus materiālus

Sadarbībā ar Jelgavas tipogrāfiju iestāde samazinājusi jauna papīra iegādi, izmantojot tipogrāfijas papīra atgriezumus. Plaši tiek izmantoti arī dažādi otrreiz lietojami materiāli – no kartona kastēm bērni veido automašīnu trases, veikalu stendus un leļļu mājas, savukārt plakātu un radošo darbu tapšanā izmanto dažādus otrreiz pārstrādājamus materiālus.

Organizē drēbju un grāmatu maiņas punktu

Divas reizes gadā iestādē tiek organizēts drēbju maiņas punkts “Man lieks, citam prieks”, kur iespējams apmainīties ar bērnu un pieaugušo apģērbu un apaviem. Savukārt pie iestādes āra teritorijā izveidots grāmatu maiņas punkts, kas pieejams ne tikai “Zīļuka” ģimenēm, bet arī ikvienam iedzīvotājam.

MĀKSLA UN VIDE

Ar mākslas objektiem, festivāliem, performancēm un rezidencēm gan pasaulē, gan Latvijā mākslinieki pievērš uzmanību vides jautājumiem.

PEDVĀLES MĀKSLAS PARKS

Kas: pastaigu parks Kur: Latvija, Abavas upes ieleja Kad: kopš 1991. gada

Pedvāles mākslas parks ietilpst īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorijā “Abavas teritorija”. Gandrīz 100 hektāru lielā platībā mākslinieki rezidenču laikā regulāri veido darbus, izmantojot dabā pieejamos materiālus un integrējot tos vidē. Ar vides instalācijām un vides objektiem Pedvāles mākslas parks parāda, kā mākslu var saistīt ar dabas aizsardzību un reģiona identitāti. Parku 1991. gadā sāka veidot tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs. Līdz 2018. gadam tā nosaukums bija Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs.

“JĀŅTĀRPIŅŠ” – “STARO RĪGA”

Kas: festivāls Kur: Rīga Kad: kopš 2008. gada

Ikgadējā Rīgas gaismas festivālā “Staro Rīga” starp instalācijām un projektiem tiek rādīti darbi, kas aktualizē pilsētas, kultūras un vides tēmas. Objektu “Jāņtārpiņš” veidoja māksliniece Amanda Sofija Grosberga, iedvesmojoties no 2025. gada kukaiņa – jāņtārpiņa. Kukainis pievērš uzmanību ar savu īpatnējo bioluminiscenci. Autore tam piešķīrusi simbolisku un filozofisku jēgu, norādot uz jauna posma vai dzīves sākumu.

“BILDES RĀMIS”

Kas: skulptūru parks Kur: ASV, Linkolna Kad: kopš 2014. gada

Jako Pernu vides objekts “Bildes rāmis” ir ekomākslas piemērs. 6,8 metrus augstajai skulptūrai mākslinieks izmantojis tikai egli un priedi. Skulptūra 2014. gadā radīta speciāli parkam “Skulptūras dabā” (“Sculpture in the Wild”), kas atrodas ASV pilsētā Linkolnā. Parka mērķis ir pievērst uzmanību vietai ar mākslu, mainīt stereotipu par agrāko kalnrūpniecības pilsētu, kurā ražošana apsīkusi. Ražošanu nomainīt pret mākslu – tāds bija parka veidotāju sapnis.

“LEDUS PULKSTENIS”

Kas: instalāciju sērija Kur: Kopenhāgenā, Parīzē, Londonā Kad: 2014., 2015., 2018. gads

Islandes mākslinieks Olafurs Eliasons un dāņu ģeologs Miniks Rosings izveidoja instalāciju sēriju, kurā milzīgi ledus gabali no Grenlandes tika izvietoti dažādu pilsētu publiskajā vidē, lai vizualizētu klimata pārmaiņas un ledus kušanu. Pirmā instalācija tika izrādīta 2014. gadā Kopenhāgenā, nākamā Parīzē 2015. gadā, pēc tam 2018. gadā Londonā. Instalāciju izrādīšanas laiki bija piesaistīti starptautiskām klimata sanāksmēm un ziņojumiem.