Eirovīzija jau sen ir politiska

Eirovīzijas dziesmu konkurss atkal nonācis politisku diskusiju centrā. Vairākas sabiedriskās raidorganizācijas no Spānijas, Īrijas un Slovēnijas paziņojušas, ka ne tikai nepiedalīsies konkursā, bet arī to nepārraidīs. Boikotam pievienojies vairāk nekā tūkstotis mūziķu un kultūras darbinieku, pieprasot no konkursa izslēgt Izraēlu. Slovēnijas sabiedriskais medijs RTV pat izvēlējies Eirovīzijas vietā rādīt filmas par palestīniešiem, vēsta The Guardian. Tikmēr citas, piemēram, Nīderlandes NPO un Islandes RÚV, konkursu pārraidīs, lai gan pašas nepiedalīsies.

Tas vēlreiz parāda, cik sarežģīta un pretrunīga kļuvusi Eirovīzijas situācija. Eiropas Raidorganizāciju apvienība uzsver, ka Eirovīzija ir dziesmu konkurss starp raidorganizācijām, nevis valstīm un tam nevajadzētu būt politiskam. Tomēr politika tajā ir klātesoša jau gadiem. Par to liecina piemēri, ko apkopojis medijs Deutsche Welle. 2017. gadā, kad konkurss notika Kijivā, Ukraina aizliedza ierasties Krievijas pārstāvei Jūlijai Samoilovai, jo viņa bija uzstājusies anektētajā Krimā. 2016. gadā ukraiņu dziedātāja Jamala uzvarēja ar dziesmu 1944, kas vēsta par Krimas tatāru deportāciju Staļina režīma laikā. Arī citos gadījumos politika izpaužas. Beļģija, lai mazinātu spriedzi starp valodu kopienām, konkursā pārstāvējusi gan franču, gan flāmu valodu, bet 2003. gadā grupa Urban Trad uzstājās ar dziesmu izdomātā valodā. Savukārt balsošanas tendences – kaimiņvalstu atbalsts – gadiem raisījušas diskusijas par neformālu politisko balsojumu. Tāpēc apgalvojums, ka Eirovīzija nav politiska, izklausās vismaz naivs. Tā vienmēr bijusi platforma, kurā kultūra un politika krustojas: reizēm atklāti, reizēm netieši. Vienlaikus tas nenozīmē, ka konkurss savu būtību zaudējis. Eirovīzija joprojām ir skatītājiem interesants muzikāls notikums, kurā var iepazīt dažādu valstu kultūru.

Tomēr jautājums par dalībvalstu atbildību paliek atklāts. Manuprāt, valstīm, kas iesaistītas karadarbībā, dalība šādā konkursā nebūtu pieļaujama. Tieši spriedze starp kultūru un politiku padara Eirovīziju par tik diskutablu notikumu, kas vienlaikus saista mūzikas mīļotāju uzmanību.