Kā šo gadalaiku baudīt veselīgi un silti

Mūs beidzot sasniegusi īsta ziema, gaiss ir dzidrs, spirdzinošs un, iespējams, pat dziedinošs, galvenais – doties laukā un kustēties. Speciālisti atgādina, ka arī aukstā laikā fiziskās aktivitātes ir ieteicamas, tomēr aukstums rada papildu riskus un prasa lielāku piesardzību, tāpēc svarīgi ievērot dažus drošības principus.

„Aukstums ietekmē muskuļu elastību un reakcijas ātrumu – tie kļūst stīvāki un uzņēmīgāki pret traumām,” uzsver Veselības centru apvienības rehabilitācijas dienesta vadītāja, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa. Tāpēc ziemā īpaši svarīgi ir pareizi sagatavoties.

PAREIZS APĢĒRBS

Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir pareizs apģērbs. Aukstumā vislabāk darbojas sīpolmizu princips – vairākas kārtas, kas kopā nodrošina gan siltumu, gan kustību brīvību. Termoveļa saglabā ķermeņa temperatūru pat tad, ja kļūst mitra, vidējā kārta dod siltumu, bet virskārta pasargā no vēja un nokrišņiem. Kokvilna nederēs – tā uzsūc mitrumu un veicina atdzišanu. Īpaša uzmanība jāpievērš rokām, kājām un galvai. Tās pirmās zaudē siltumu, tāpēc silti cimdi, cepure, kakla sildītājs un termozeķes ir obligāta ziemas ekipējuma daļa. Savukārt tumsā jābūt apģērbam ar atstarojošiem elementiem vai gaismas avotam – būtiski gan drošībai, gan redzamībai.

APAVI UN STABILITĀTE

Tieši apavi nosaka, cik droši jutīsimies kustībā. Apledojums un slapjas virsmas ir biežākais kritienu iemesls, tāpēc apaviem jābūt ar labu saķeri un ziemai piemērotu protektoru. Dažkārt noder arī pretslīdes uzlikas vai nūjas, kas palīdz saglabāt līdzsvaru. Slēpotājiem, snovotājiem un ragaviņu braucējiem ķivere nav tikai ieteikums – tā drošībai ir pašsaprotama.

IESILDĪTIES UN ELPOT

Aukstā laikā muskuļi kļūst stīvāki, tāpēc bez iesildīšanās pieaug sastiepumu un citu traumu risks. Speciāliste iesaka ziemā iesildīties ilgāk – vismaz 15-20 minūtes. Vislabāk telpās vai aizvējā. Der ātra iešana, viegla skriešana, roku un kāju aktivizēšana. Stiepšanās jāatstāj treniņa noslēgumam, kad muskuļi ir silti un elastīgi. Elpošanai aukstā gaisā jāpievērš uzmanība: sauss, auksts gaiss, ieelpots caur muti, var kairināt elpceļus. Kakla sildītājs, maska vai pat konfekte mutē palīdz elpot caur degunu un ieelpoto gaisu sasildīt.

PIEMĒROTAS NODARBES

Vajag pārbaudīt gaisa temperatūru, vēju, nokrišņus un redzamību. Tas palīdz izvēlēties apģērbu un drošu vietu. Slideni celiņi, kupenas, bedres vai slikta redzamība prasa piesardzīgākas kustības. Ja ir stiprs sals, putenis, apledojums vai spēcīgs vējš, drošībai jābūt pirmajā vietā – aktivitātes ilgums un intensitāte jāsamazina vai jāizvēlas nodarbes telpās. Ziemā reakcija var būt lēnāka, īpaši tad, ja rokas un kājas nosalušas. Tāpēc sportot kopā ir drošāk.

NOVĒRTĒT PAŠSAJŪTU

Ziemā pēc kustībām ķermenis ātri atdziest, tāpēc mitrais apģērbs jānovelk nekavējoties. Sausas zeķes, silts džemperis un siltas telpas novērsīs apsaldējumus un hipotermiju. Pēc slodzes ieteicama viegla atsildīšanās un silts dzēriens.

Ja ir sāpes, reibonis, nejutīgums vai citas neierastas sajūtas, tās nevajadzētu ignorēt. Savlaicīga reakcija pasargās no nopietnām veselības problēmām.

Katra diena nav piemērota sportošanai ārā – reizēm, visu izvērtējot, to var arī atlikt. Slēpošana, slidošana, pastaigas vai brauciens ar ragaviņām var būt droši un veselīgi, ja ievēro vienkāršus principus: ģērbies gudri, iesildies, izvērtē apstākļus un ieklausies ķermenī.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Veselība tuvplānā (Nr. 2025.LV/RMA/1.6.4./004/L3) saturu atbild SIA Silk Milk Media