Mazie kaimiņi ziemā – kā palīdzēt gudri?

Kad ir īstais brīdis ziemā sākt barot putnus? Vai teiciens Ja esi sācis, nedrīkst pārtraukt ir patiess? Ar ko labāk barot? Par to stāsta Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdis.

Vai putni ziemā vispār jābaro?

Sniegā un salā putniem atrast barību nav viegli. Svarīgi ar barošanu nenodarīt pāri. Nav priekšrakstu, kas pateiktu, kad vajadzētu sākt, svarīgi ir to darīt regulāri līdz pavasarim. Pavasarī gan vajadzētu mest mieru, jo tad putniem pašiem atrast barību ir vieglāk un tā būs labāka nekā cilvēku piedāvātā. Sākt var tagad vai februāra sākumā, bet svarīgākais ir darīt regulāri, sevišķi, ja tuvumā nav citu cilvēku, kas to dara. Pilsētā tas nav tik būtiski, jo tur barotavu var būt daudz un putni lido no vienas uz otru. Laukos, kur tuvumā barotavu nav, gan vajadzīga regularitāte.

Vai baroti putni nekļūst slinki?

Tam vienmēr ir plusi un mīnusi. Putni varbūt arī kļūst slinki, bet ko nozīmē slinkums? Tas nozīmē taupīt enerģiju, jo ziemā tā ļoti vajadzīga. Var barību nemeklēt kaut kur tālu prom, ja tā ir tuvumā. Putni ēd daudz un ātri. Turklāt, ja barotavā ir labi noēdušies, tie var būt smagāki un neveiklāki. Jāņem vērā, ka ir tādi, kas ne tikai ēd, bet arī veido krājumus. Dzilnītis sēkliņas nevis apēd, bet noliek nebaltai dienai. Taču nav tā, ka putni ēd tikai barotavā. Tie turpina barību meklēt arī dabā – atšķiras tikai proporcijas.

Kas jāievēro?

Svarīgi ir barotavu regulāri iztīrīt, lai tā nav pilna ar putnu mēsliem. Tā ir vieta, kur putni sanāk kopā, sazinās, arī kakā, un tur starp tiem var izplatīties slimības. Arī šoziem esam saņēmuši fotogrāfijas ar slimiem putniem pie barotavām un ar jautājumiem, kas par lietu un ko darīt. Neesam veterinārārsti un pēc fotogrāfijas diagnosticēt slimību nevaram. Bet skaidrs, ka putns ir slims. Daļa slimību, tāpat kā cilvēkiem, ir lipīga, un tās var tikt nodotas tālāk, ja barotava netiek bieži tīrīta.

Kā barotavas tīrīt?

Ar to mana pieredze ir maza, bet ar dezinfekcijas līdzekļiem es neaizrautos. Varbūt tā būtu drošāk, bet kāds ķīmisks līdzeklis vai smarža varētu putnus atbaidīt un tiem pat kaitēt. Labāk izslaucīt un tīrīt ar ūdeni.

Izskatās, ka speķa gabaliņš negaršo…

Kā kuram putnam. Nesālīts speķis ir ļoti vērtīga un ērta barība, jo nav nemitīgi jāpapildina. To var iekārt kokā vai pie loga, un kādu laiku barība būs. Tas nav kā ar sēkliņām, kuras putni var izēst dienas laikā. Jāņem vērā, ka speķis nedrīkst būt sālīts. Tam jābūt labi piestiprinātam, jo dažādi lielie putni, piemēram, vārna vai sīlis, izlikto var vienā paņēmienā aiznest prom. Vislabāk pienaglot, nevis iesiet striķītī.

Putni ir dažādi: gaļēdāji un augēdāji. Zīlītēm un dzeņiem speķis ļoti patīk. Citiem barotavu apmeklētājiem tas varētu īpaši negaršot. Zvirbuļi ir sēklēdāji, bet dažkārt ēd arī speķi.

Vai saulespuķu sēklas derēs?

Svarīgi, lai barība ir daudzveidīga. Varētu būt gan speķis, gan dažādas sēkliņas un ogas. Tas ir tāpat kā cilvēkiem – vienveidīga barība par labu nenāk. Ļoti populāri ir barot ar saulespuķu sēklām, un to iesakām arī mēs. Bet, ja uzturā ļoti liels ir tieši saulespuķu sēklu īpatsvars, putniem var rasties veselības problēmas. Bet visbiežāk būs tā, ka putni ēdīs ne tikai no jūsu barotavas, – tie tāpat meklēs barību tuvējos kokos un krūmos, nezālēs un kaut ko atradīs. Tāpēc nevar teikt, ka tie, kas visu ziemu putnus baro ar saulespuķu sēklām, tos slepkavo. Taču ir jauki, ja barība ir daudzveidīga.

Ko vēl var dot?

To vajadzētu pamēģināt katram pašam. Putnu sugas katrā vietā var atšķirties. Man ir tāda pieredze, ka auzu pārslas putniem diez ko nepatīk. Bet ir cilvēki, kas stāsta, ka viņu barotavā tās ēd ļoti labprāt. Visbiežāk cilvēki putnus baro, lai varētu tos vērot. Var pabērt dažādas sēkliņas un skatīties, kuras patīk vairāk un kuras paliek pāri un nepatīk. Dažādi putni var ēst dažādas sēklas, kas ir viņu dabiskā barība, atšķirībā no apstrādātiem produktiem, piemēram, maizes.

Kā barot pīles pilsētā?

Ar ūdensputniem ir sarežģīti. No vienas puses, labāk būtu nebarot, bet, ja barības dēļ tie te palikuši pa ziemu, tad jābaro. Ūdensputni nav piesaistīti teritorijai un ir gana kustīgi. Ja barības nav šeit, tie var lidot citur. Pīlēm labi ir dārzeņi: kukurūza, zirņi. Ir cilvēki, kuri teikuši, ka pīles labprāt ēd gabaliņos sagrieztus burkānus. Putni mācās, ko var ēst un ko ne. Dabā tie parasti ēd dažādus ūdensaugus, bet, ja pīles redz, ka citas ēd burkānus vai kukurūzu un atzīst to par labu, tad ēdīs arī pārējās.

Šobrīd redzu, ka barotavā mielojas sarkankrūtītis.

Cilvēkiem šķiet, ka sarkankrūtīši pie mums sastopami tikai ziemā. Uz barotavām bieži vien nāk arī tie putni, kas vasarās ir kaut kur mežos. Sarkankrūtītis nav tas retākais. Ir cilvēki, kas pie barotavas redzējuši apodziņu (Latvijas mazāko pūci, šīgada putnu – aut.). Redzētas arī citas pūces, kas parasti ir mežos. Bieži viesi ir melnie meža strazdi, kas ir daļēji gājputni, bet gana daudzi paliek šeit pa ziemu, it īpaši pilsētās. Strazdi ir dažādi. Mājas strazdi, kas dzīvo būrīšos, siltākās ziemās paliek tepat.

Daļa putnu pa ziemu aizceļo, daļa paliek mežos, daļa nāk uz pilsētām. Te ir mazliet siltāk, ir barība no dārziem, stādījumiem – ābelēm, pīlādžiem. Ir notīrīti celiņi, un vieglāk tikt pie medījuma – mazajiem grauzējiem. Daļu pūču pievilina tas, ka tās ēd zīlītes un citus mazos putniņus, kurus mēs barojam ar sēkliņām.

Pats dzīvoju mežā un redzu tādas zīlītes, kuras pilsētā vai saimnieciskā ainavā parasti neredz. Pie manas barotavas nāk cekulzīlīte, kas ir nometniece un dzīvo ne tuvāk kā 100 metru rādiusā no citām, tāpēc nevar gaidīt, ka pie barotavas tās parādīsies vairumā.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība katru gadu rīko akciju Ziņo par putniem dārzā, šogad no 23. līdz 25. janvārim. Stundu no vietas putni pie barotavas jāskaita un jāfiksē lielākais vienlaikus redzēto skaits. Tos var meklēt grāmatā Putnu noteicējs, vietnē Putni.lv, ir tādas mobilās lietotnes, kas putnus atpazīst pēc fotogrāfijām.

Putnu barība ziemā

Tauki, speķis – labi zīlītēm, dižraibajiem dzeņiem, dzilnīšiem un strazdiem.

Melnās saulespuķu sēklas ir lieliska barība, piemērota lielākajai daļai putnu, kas apmeklē barotavu. Vairāk eļļas ir melnajās nekā svītrainajās sēklās.

Zemesriekstus iecienījušas zīlītes, zaļžubītes, lauku zvirbuļi, dzilnīši un dižraibie dzeņi. Dzilnīši un pelēkās zīlītes var tos glabāt slēptuvēs.

Citas sēklas un graudi – kaņepes, linsēklas, miežu putraimi, grūbas, prosa, vārīti zirņi, pupas u.c.

Kaltēti augļi, piemēram, rozīnes, garšos melnajiem meža un pelēkajiem strazdiem.

Ābolus, bumbierus un citus augļus iecienījuši strazdi, zīdastes un zīlītes.

Kā pagatavot delikatesi

• Tukša jogurta, margarīna vai cita plastmasas trauka dibenā izurbj nelielu caurumu, izver caur to auklu un iekšpusē iesien mezglu.

• Bļodā sagatavo maisījumu no sēklām, riekstiem, kaltētiem augļiem un auzu pārslām. Pārlej izkausētus taukus šādā proporcijā: trešdaļa tauku, divas trešdaļas maisījuma. Labi samaisa.

• Iepilda plastmasas traukā.

• Kad maisījums sacietējis, trauku pakarina ārā ar atveri uz leju.

Kā iztikt bez barotavas

Speķi var pienaglot vai pakārt stieplē pie palodzes vai koka zara. Zīlītēm, dzilnīšiem un dzeņiem par ideālu barotavu kalpo arī uz sētas vai resnāka horizontāla zara izkārta mežacūkas vai cita dzīvnieka āda, pie kuras gandrīz vienmēr paliek tauki. Putni to attaukos dažu dienu laikā.

Taukus var uzziest uz jebkādas nelīdzenas virsmas: malkas kluča, koka stumbra.

Sēklas un graudus var izkaisīt zemē no sniega attīrītā laukumā koka vai krūma aizvējā. Šādu vietu labprāt apmeklē laukirbes, dzeltenās stērstes, zaļžubītes un melnie meža strazdi.

/www.lob.lv/