Miega vērtība

Miegs nav greznība, bet vitāla vajadzība, kas ietekmē mūsu veselību, garastāvokli un darbaspējas. Cilvēki Latvijā cieš no miega traucējumiem – bezmiega, pārmērīgas miegainības, elpošanas problēmām miegā u. c. Par to, cik miegs ir svarīgs, stāsta miega speciāliste, pediatre un Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes priekšsēde Marta Celmiņa.

KO PĒTA UN KĀ VAR PALĪDZĒT SOMNOLOGI

Miega medicīna jeb somnoloģija ir salīdzinoši jauna un maz atpazīta atsevišķa medicīnas nozare. Somnologs jeb miega speciālists ir ārsts, kurš diagnosticē, ārstē, novēro un novērš miega problēmas. Lielākoties pasaulē, arī Latvijā, nav tādas īpašas somnoloģijas rezidentūras (izglītības), tādēļ šos pienākumus uzņemas dažādu specialitāšu ārsti, kuri savā nozarē strādā ar noteiktas grupas miega slimībām. M.Celmiņa par miega ārsti kļuva nejaušu notikumu virknes rezultātā. Sākotnēji viņa studēja psiholoģiju ar ieceri kļūt par mākslas terapeiti, taču anatomijas lekcijās radās interese par medicīnu. Pārvarot bailes no asinīm un nokārtojot ķīmijas eksāmenu, Marta iestājās Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē un strādāja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Rezidentūras laikā, iedvesmojoties no bērnu neirologa Jurģa Strautmaņa, viņa izvēlējās pievērsties miega medicīnai. Tā kā šo nozari Latvijā nevar apgūt, viņa devās mācīties un gūt pieredzi uz Skotiju, Angliju, Kanādu, Austrāliju un ASV, tā kļūstot par vienu no retajiem miega speciālistiem Latvijā.

PARADUMI ATKLĀJ CĒLONI

Veselīgs miegs nozīmē, ka cilvēks no rīta mostas atpūties, spēj koncentrēties un dienas laikā nejūt miegainību. Tas nav tikai stundu skaits, bet arī miega dziļums, ritms un struktūra. M.Celmiņa uzsver, ka miegu var objektīvi vērtēt ar dažādām metodēm: polisomnogrāfiju, kas nakts laikā reģistrē smadzeņu, acu un muskuļu darbību, elpošanu un skābekļa līmeni; poligrāfiju, kas tiek veikta mājās un ļauj izvērtēt elpošanas traucējumus; multiplo miega latenču testu, ko izmanto, lai novērtētu pārmērīgu miegainību. „Tie ir tikai daži no izmeklējumiem – katrā ziņā jāveic liels runāšanas darbs un izzināšana. Tikai dažiem cilvēkiem konkrētos gadījumos liks taisīt šos miega izmeklējumus,” viņa atzīst. Visbiežāk ārsts sāk ar sarunu, jo tieši paradumu analīze var atklāt problēmas cēloni.

DAŽĀDIE TRAUCĒJUMU VEIDI

Latvijā biežāk sastopamie miega traucējumi: bezmiegs – grūtības aizmigt vai saglabāt miegu, kas izraisa nogurumu dienā; elpošanas traucējumi miegā jeb elpošanas apstāšanās epizodes miega laikā; pārmērīga miegainība – dienas laikā cilvēks nejauši iemieg vai nespēj saglabāt modrību; diennakts ritma traucējumi – ekstrēmi cīruļi vai pūces; parasomnijas jeb runāšana miegā, nakts bailes, mēnessērdzība; kustību traucējumi miegā.

2022. gadā pētniecības firmas Kantar veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 800 Latvijas iedzīvotāju, 70 % norādīja, ka pēdējā mēneša laikā izjutuši miega traucējumus, bet trešdaļa atzina, ka miega traucējumi ir katru nedēļu vai pat vairākas reizes nedēļā.

NEVIS GREZNĪBA, BET VAJADZĪBA

Maiņu darbs izjauc dabisko diennakts ritmu. M.Celmiņa skaidro, ka, naktī strādājot, tiek traucēta melatonīna izdale un organisma iekšējais pulkstenis, kā rezultātā rodas miegainība, bezmiegs un nogurums. Ilgtermiņā tas var palielināt sirds-asinsvadu, vielmaiņas un garastāvokļa traucējumu risku. Viņa uzsver, ka miegs nav greznība, bet fizioloģiska vajadzība, un iesaka rūpēties par regulāru grafiku, īsām snaudām un piemērotu miega vidi arī maiņu darba apstākļos.

M.Celmiņa iesaka vairākus praktiskus paņēmienus: ievērot stabilu maiņu grafiku (labāk vairākas naktsmaiņas pēc kārtas, nevis bieži mainīt); pirms naktsmaiņas īsi nosnausties (20–30 min); gulēt tūlīt pēc darba, nevis atlikt miegu vēlāk; nodrošināt tumšu, klusu, vēsu miega vidi un nelietot ekrānus pirms gulētiešanas; būt piesardzīgiem ar kofeīnu, smagām maltītēm un auto vadīšanu pēc naktsmaiņas. „Ja pēc naktsmaiņas jāseko normālam ritmam, ir svarīgi pēc tās drusku pagulēt, bet pēc tam vakarā iet gulēt ātrāk,” skaidro M.Celmiņa. Vairāk ieteikumu lasāmi portālā Arsts.lv. Latvijā ir vairākas miega klīnikas un miega speciālisti – sarakstu var atrast Latvijas Miega medicīnas biedrības mājaslapā Miegs.eu.

Vai var atgūt miega parādu, ja vairākas dienas pēc kārtas nav kārtīgi gulēts un neizgulētās stundas ir sakrājušās? Speciāliste saka, ka nevarot: „Mēs tāpat pa nedēļu nevaram pasmakt, bet pēc tam nedēļas nogalē saelpoties. Tas būtu tas pats. Daudzi to man prasa. Man patīk piemērs, ka darba dienās cilvēks neko daudz neēd, pa pusei badojas, bet nedēļas nogalē sarijas taukainu ēdienu – tas būtu tas pats.”

BRĪNUMTABLETĪTE NEPASTĀV

„Miega problēmas ir tikpat plašs lauks, cik neiroloģija, endokrinoloģija un gastroenteroloģija – tā ir milzīga nozare. Tas ir mīts, ka miega problēmas ir maza slimība. Otrs mīts ir cilvēku vēlme pēc vienas brīnumtabletes, kas izārstētu viņu miega problēmas. Tā nav. Tas ir liels darbs ar sevi un savu režīmu. Pati esmu bijusi ļoti slikta gulētāja – tagad, sakārtojot savu režīmu, redzu, cik daudz labāk var būt. Ir jāatrod iemesls, kas bieži vien mūsdienu sabiedrībā ir stress un trauksme. Jādzer nevis miega zāles, bet jācīnās ar stresu – jādzer pretstresa līdzekļi, jāiet pie terapeita,” skaidro M.Celmiņa.

Pavasarī, 13. martā, būs Starptautiskā miega diena un dažādas aktivitātes, saka M.Celmiņa. Viņa pati vadīs tiešsaistes pasākumus vecākiem par bērnu un pusaudžu miegu. Jauniešiem būs ar miegu saistīti konkursi un iespēja uzdot speciālistiem jautājumus. Vairāk informācijas sekos M.Celmiņas instagrama un Latvijas Miega medicīnas biedrības sociālo mediju kontos.

#SIF_MAF2025 | #veselībatuvplānā