Svētdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta,  Margarita

Kadrā – elegance, sievišķība, noslēpums

Raksta autors: Amandas Gustovskas teksts un foto

08:17 - 12.07.2025

1.att Vai Nu šis
Nestandarta vietas ārā un neierastas telpas – tur bieži fotografē kuldīdzniece Laura Zaķe, tā kadrus radot noslēpumainākus, intriģējošākus.

„Sieviešu portreti ir sirdij vistuvākie, tāpēc, kad zināju, ka man būs izstāde, bija pilnīgi skaidrs, kā tā izskatīsies,” tā par savu pirmo izstādi Unveiled*: aiz viņas skatiena Ķimales muižā saka kuldīdzniece, fotogrāfe Laura Zaķe.

Viņa fotografē četrus gadus: „Sāku tad, kad dzīvoju Gruzijā. Pārsvarā man ir sieviešu portreti, nedaudz kāzu, speru pirmos soļus modes fotogrāfijā, kas man ir tuva. Daļēji dzīvoju Latvijā, daļēji Itālijā. Pirms diviem gadiem maģistros studēju Florencē, kur vairāk uzdrīkstējos, atradu sevi un izkopu savu stilu.”

Ķimales muižā viņa pērn rīkojusi fotodienas: „Līdz tam par šo muižu nezināju. Kad piebraucu un ienācu, pirmā doma bija – jāsarīko ballīte. Pirms pāris nedēļām te nosvinēju 30. jubileju. Iepriekš šeit izstāde bija citai fotomāksliniecei. Ar muižas saimnieci runājām, ka zālē drīz atbrīvosies vieta, un šķita, ka manas izstādes atmosfērai muiža piestāvētu.”

L.Zaķe izlikusi melnbaltās fotogrāfijas, lai būtu ieturēts vienots stils un starp krāsām nepazustu tās izjūtas, ko viņa vēlas nodot: „Jau zināju, kurus attēlus no fotosesijām vēlos šeit redzēt. Taču gribētu izlikt visus darbus, jo katra modele, ar ko esmu strādājusi, man ir mīļa, ar katru fotosesijā nodibinām saikni.”

Vislabāk Laurai patīk strādāt neierastā vidē. Speciāli iekārtotā studijā viņa darbojas vien tad, ja ir vajadzība: „Man ļoti patīk bildēt Romas un Florences ielās, arī nestandarta studijās. Nesen Rīgā bildēju pamestā studijā ar skatu uz jumtiem. Apstākļi bija diezgan bīstami, taču vieta deva pievienoto vērtību. Manos darbos dominē arī gaismu spēle, tāpēc meklēju vietas, kur ar to paspēlēties.”

Fotosesijām piesakās arī kuldīdznieces, un dažas ir redzamas izstādē: „Vairāki muižā redzamie attēli uzņemti Kuldīgas ielās, citi – tepat, taču, iespējams, vietu tūlīt atpazīt nevar. Es nefotografēju uz visiem zināmā pilsētas fona: Ventas rumbas vai ķieģeļu tilta. Florencē populārs ir Vecais tilts jeb Ponte Vecchio.

Man patīk vietas apspēlēt tā, lai uzreiz nav pasakāms, kur bilde uzņemta. Lai katram par to rodas savs stāsts, lai ir neliela noslēpumainība.”

Līdz 30. septembrim izstādi var apskatīt brīvdienās vai darbdienās, iepriekš sazinoties. „Esmu saņēmusi pāris piedāvājumu no cilvēkiem, kuri vēlētos, lai darbus parādu. Iespējams, nākamā izstāde būs Rīgas pusē vai ārpus Latvijas,” par tālākiem plāniem saka fotogrāfe.

To unveil (angļu val.) – atsegt seju

Atbildēt