Kustības laimīgai dzīvei

„Šodien bērniem ir problēmas ar stāju, vāja fiziskā sagatavotība, vairumam arī palielināts ķermeņa svars, citi sūdzas par galvassāpēm, nespēj koncentrēties,” jaunās paaudzes veselības problēmas iezīmē Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļas fizioterapeite MĀRA LAUBE.

Rudenī un ziemā cilvēkiem vairāk patīk pasēdēt dīvānā, aizmirstot par kustībām.

Mana specialitāte ir palīdzēt cilvēkiem izārstēties, atgūties pēc operācijām, akūtām traumām, muguras sāpēm. Tāpēc es nevarētu teikt, ka man kāds periods būtu aktuālāks, jo darbs notiek visu cauru gadu. Bet esmu novērojusi, ka vasara ir atvaļinājuma un daudziem arī dārza laiks. Tad cilvēks par sevi padomā mazāk.

Ļoti daudzi sūdzas par sāpēm mugurā. Vai tiesa, ka šī problēma parādās arvien jaunākiem cilvēkiem?

Pilnīgi noteikti. Tas mani pārsteidz. Pie manis bieži ir vērsušies skolēni, kuri kādā sporta veidā trenējas. Piemēram, bijusi ļoti intensīva sporta nometne, un pēc tās parādās sūdzības vai arī ir traumas. Kad ar viņiem sāku strādāt un iedodu dziļās muskulatūras vingrinājumus, saprotu, ka muskulatūra ir ļoti vāja. Jā, varbūt kāds var labi novadīt spēli futbolā, basketbolā, volejbolā, taču muskuļu korsete – dziļie vēdera un muguras muskuļi, tāpat iegurņa un sēžas muskuļi – ir vāja. Šī problēma skar ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus, pat tādus, kuri šķiet fiziski aktīvi. Bērniem vērojams arī diezgan liels virssvars. Ilgstošā sēdēšana pie telefona rada stājas izmaiņas, un arī muskuļi, kas nodrošina labu stāju, ir vāji. Jāatzīst, ka bērni ir mazaktīvi.

Vai saredzat iespēju šīs problēmas mazināt?

Es mudinu vecākus vest bērnus uz konsultāciju. Tas ir tā vērts – aizvest pie speciālista, kuram ir medicīniska izglītība un sertifikāts un kurš parādītu vingrinājumus. Tās būtu divas trīs konsultācijas, lai vingrojumus varētu iegaumēt. Tas ir darbs ne tikai bērnam, bet arī pieaugušajam, jo to visu viņi turpinās darīt mājās. Un tas ir lielākais klupšanas akmens.

Man cilvēki bieži teikuši, ka vingrojumus viņi saskatījušies jūtūbē. Vienmēr brīdinu to nedarīt. Nevajag mēģināt ko darīt pašiem uz savu galvu. Vajag aiziet uz konsultāciju pie speciālista, kurš parādīs, kā darīt pareizi, sev nenodarot ļaunu. To saku pacientēm, kuras internetā saskatījušās uz atlētiska auguma īpašniecēm. Filmēta jau ir sieviete, kas vingrojusi gadiem. Cilvēkam, kurš nolēmis tikai sākt, noteikti nav tādas fiziskās formas, kāda ir video redzētajam. Daudz ko nezinot, vingrinājumi tiek izpildīti nepareizi. Man ir bijušas pacientes, kuras mājās mēģinājušas ko darīt pašas. Ieteicu pamēģināt manus vingrojumus. Viņas atzina, ka kustības liekoties it kā vienkāršas, tomēr tiek darbināti īstie, dziļie muskuļi. Esot pilnīgi cita sajūta nekā tad, ja mēģina atkārtot pēc video.

Vai, jūsuprāt, cilvēki izprot, ko fizioterapeiti dara?

Ir dažāda izpratne. Man šķiet, ka šajā jomā Latvijā vēl ir, kur augt. Reizēm fizikālo procedūru speciālistu jauc ar rehabilitācijas ārstu un fizioterapeitu. Daudzi domā, ka fizioterapeits ir vienkārši masieris vai arī tikai izpilda fizikālās procedūras. Kad kopā ar pacientu ejam uz zāli, tad ir pārsteigums, ka viņam jāvingro, jāpilda specifiski vingrinājumi. Nevar teikt, ka cilvēki pilnībā izprot mūsu darba specifiku un to, kāpēc viņiem to vajag.

Kustības vajadzīgas jebkurā vecumā. Kādi būtu jūsu ieteikumi? Kā cilvēki varētu sevi pasaudzēt, ja ikdienā neievēro to, ko vajadzētu?

Tā arī ir problēma. Piemēram, darba vide nav iekārtota ergonomiski. Cilvēkam strādājot rodas problēmas ar sprandu. Tāpat arī stāvus darbs vai darbs pie konveijera, kur visu dienu jādara vienveidīgas kustības. Pārslodze radīsies locītavā, un būs problēmas. Arī pajautājot to, kā cilvēks ravē dārzu, atklājas, ka nedara pareizi. Vajadzētu ieliekties celīšos, nevis ar taisnām kājām liekties uz leju. Kad pacientiem lūdzu parādīt, kā viņi apguļas vai ceļas no gultas, daudzi izpilda nepareizi. Tas nenāk mugurai par labu – jāceļas caur sānu. Ir bijis tā, ka atnāk cilvēks, kuram ir nedaudz virs 50 gadiem, bet mugura smagā fiziskā darbā jau sabeigta. Cilvēkam līdz pensijai vēl vairāk nekā desmit gadu. Viņam jādzīvo, bet viņš jau vairs nav darbspējīgs. Skarbi izklausās, bet tā ir patiesība.

Jūs rehabilitācijas nodaļā vadāt arī vingrošanu.

Pirmās nodarbības bija oktobrī. Atnāca brīnišķīgas dāmas. Mums gāja labi – vingrojām. Mans mērķis ir nodarbināt visu ķermeni, visas muskuļu grupas.

Man bijusi arī tāda pieredze, ka rehabilitācijas kursu cilvēks izgājis, vingrojumus zina, bet tik un tā pusgadu reizi nedēļā nāk par maksu. Es saku, ka viņam viss jau zināms, bet pacientam svarīgi to darīt kopā ar speciālistu, kad blakus ir drošais plecs. Laikam tāpēc man radās ideja par kopīgu vingrošanu. Dodu iespēju cilvēkiem pavingrot speciālista pavadībā, tā parūpēties par savu veselību.

Jums darbs nav no vieglajiem, un reizēm arī fizioterapeitam vajag ķermeni atpūtināt. Vai uzticat sevi kolēģiem vai tomēr darbojaties individuāli?

Es esmu ļoti aktīvs cilvēks, darbojos pati. 20 gadus skrienu garos gabalus – pusmaratonus, un manā kontā ir arī divi maratoni. Šajā sezonā kopā ar vīru Jāni piedalījāmies dažādās sacensībās. Ir noskriets gandrīz trīssimt kilometru. Vēl garos gabalus peldu, esmu arī ziemas peldēšanas piekritēja. Apmeklēju atlētikas zāli manēžā un jaunajā sporta klubā Garāža. Tas palīdz uzturēt sevi gan mentāli, gan fiziski. Vēl man ļoti patīk masāžas – reizi mēnesī eju pie speciālista uz visa ķermeņa masāžu. Tā man ir balva par ieguldīto darbu.

Cik gadu esat fizioterapeite?

Strādāju no 2007. gada. Sāku strādāt Bērnu slimnīcā Rīgā, kur pēc studijām dzīvoju. 2014. gadā pārcēlos uz Kuldīgu un kopš tā laika strādāju šeit rehabilitācijas nodaļā. Periodiski esmu strādājusi vēl citās slimnīcas nodaļās, arī pansionātā.

Ceļi mani atveda uz Kuldīgu, bet pati gan esmu no Saldus. Man ir četri bērni Marks Verners (15 gadu), Jānis Pauls (12), Rebeka Terēza (9) un Jēkabs Matejs (6). Es ļoti novērtēju tās iespējas, ko dod daudzbērnu ģimeņu atlaides, iespēju bērniem sportot, nodarboties ar interešu izglītību. Dzīvojam Vilgālē, un pāri ceļam skolā ir Montesori mācība, ir bērnudārzs. Pagājuši desmit gadi, Kuldīgā esmu iejutusies un jūtos kā savējā. Šī ir skaista pilsēta.