Patiess sarunu biedrs

Gada noslēgumā uzklausām novadniekus par drukāto presi.

Indra Burkovska, Latvijas Nacionālā teātra aktrise, novadniece:

– Agrāk, kaut arī jau sen biju prom no dzimtās vietas un dzīvoju Rīgā, drukāto avīzīti abonēju. Kuldīgā ir manas saknes, tur joprojām ir radi, kas man tuvi. Tāpēc viss šajā vidē notiekošais man ir ļoti svarīgs un Kurzemniekam ir liela nozīme. Neesmu jauno tehnoloģiju cilvēks – ar digitālām lietām krāmēties diez ko nepatīk. Man joprojām patīk avīzi vai žurnālu paņemt rokās un lasīt.

Domājot par aizejošo gadu un jauno, kas nāk, man gribētos, ka cilvēki ne tikai Dievam sāk ticēt, bet arī cilvēkiem vairāk uzticētos. Tajā skaitā valdībai. Laikraksts ir atbildīgs par to, ko raksta. Tas visiem kuldīdzniekiem, novada iedzīvotājiem un arī kaimiņiem ir ļoti svarīgi, ka tur var izlasīt patiesību. Daudziem avīze ir arī kā sarunu biedrs, draugs, un te atkal darbojas tas uzticēšanās princips. Tādā ziņā man reizēm Kurzemnieka pietrūkst.

Manuprāt, avīzēm joprojām var uzticēties – vismaz Kurzemnieks to ir pierādījis, aktuālus un nozīmīgus notikumus atspoguļojot no dažādiem aspektiem. Man nav tādu īpašu lasīšanas ieradumu. Vēl no padomju laikiem iegājies, ka žurnālus izšķirstu no beigām. Tam jau nav lielas nozīmes, kā lasa. Galvenais, ka ir, ko lasīt, ka tas šķiet interesanti un patiesi. Teātrī mums periodikas ir diezgan daudz: gan žurnāli, gan laikraksti. Kafijas pauzēs var palasīt nevis to, kas ir, bet to, kas interesē. Vai nu tas darbam, vai izklaidei vajadzīgs, bet lai tā lasīšana ko dotu. Tagad visus uztrauc nejēdzības, kas pasaulē notiek. Arī vietējam laikrakstam jāpieskaras globālām tēmām. Mēs visi meklējam atbildes, kāpēc notiek kari. Es atbildi neesmu atradusi. Bet šajā laikā jums, Kurzemnieka cilvēkiem, un visiem kuldīdzniekiem novēlu visu to labāko un gaišu prieku!