Par interesantu dzīvi jāgādā arī pašiem

Ikgadējā Eiropas reģionu un pilsētu nedēļa Briselē, kurā nupat piedalījos, arī šogad no visām valstīm pulcēja dažāda līmeņa amatpersonas, organizāciju un preses pārstāvjus, iniciatīvu autorus. Mērķis: smelties idejas un izdomāt veidus, kā panākt, lai ikviens var palikt savā dzīvesvietā – lai darba vai citu iespēju trūkums neliktu pārcelties uz lielākām pilsētām.

Apdzīvotības kontekstā demogrāfiskā situācija ir problēma arī citur Eiropā. Mums tai klāt nāk ģeogrāfiskais novietojums, kas veicina cilvēku aizplūšanu, īpaši no pierobežas.

Ja kādā vietā cilvēku skaits samazinās, tas pa vienai virknē pārējās problēmas: trūkst darba, tiek slēgtas skolas, samazinās veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi. Varbūt ne demogrāfisko situāciju, taču aizplūšanu vismaz daļēji palīdz mazināt tehnoloģijas – var mācīties un strādāt attālināti, tā saņemt arī daļu pakalpojumu. Tomēr, lai cilvēks izvēlētos kaut kur palikt vai pārvākties citur, šai vietai jāpiedāvā kas vairāk par apmierinātām pamatvajadzībām. Bieži noteicošā ir iespēja satikt cilvēkus ārpus ģimenes.

Tā nonākam pie sabiedriskām aktivitātēm. Savā ziņā vieglāk ir dzīvot lielā pilsētā, kur ar karoti mutē ielej teātra izrādes, kino, koncertus un ļoti specifiskas nodarbes, kurām vietās ar mazāku iedzīvotāju skaitu būtu grūti savākt dalībniekus.

Eiropas reģionu un pilsētu nedēļā bieži izskanēja doma: lai apdzīvotas vietas neiztukšotos, jārīkojas visos līmeņos, tostarp iedzīvotājiem pašiem. Reizēm, šķiet, neiedomājamies, cik daudz iespēju mums ir: piemēram, varam uzrakstīt projektu un realizēt tādu ideju, kas ne tikai pašiem ir interesanta un ap mums savāks līdzīgi domājošos, bet varbūt pavērs plašākus apvāršņus un izveidos pat starptautisku sadarbību. Par to domāju, Briselē esot konkursā Reģionu zvaigznes, kurā apbalvoti Eiropas finansētie projekti un ko rīko Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts. Piecās kategorijās no vairākiem simtiem pieteikumu finālam bija atlasīti katrā pieci labākie. Arī divi no Latvijas.

Arvien lielāku nozīmi saskatu tiem pasākumiem, kas ir pavisam ārpus mūsu ierastās vides, kuros sastopas ārkārtīgi dažādi cilvēki no atšķirīgām vietām. Citu piedzīvotais un paveiktais spēj ļoti iedvesmot. Jautājums tikai, kā darba dunā iedvesmu ātri vien nepazaudēt, pirms ir paspēts prātā ienākušās idejas ieviest.