Nav brīnumlīdzeklis

Kad pirms gada Ekonomikas ministrija (EM) ar Latvijas uzņēmējiem parakstīja pārtikas zemo cenu groza memorandu, tika noteikti trīs galvenie mērķi: nodrošināt pirmās nepieciešamības produktus, īpaši ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, veicināt vietējo ražojumu piedāvājumu, stiprināt ražotāju un mazumtirgotāju sadarbību.

Ir diezgan atšķirīgas atsauksmes par to, kā gada laikā veicies. EM ik pa laikam publicējusi slavinošus rakstus, ka tiekot mērķtiecīgi strādāts, lai ģimenēm palīdzētu izdevumus svarīgākajām pārtikas precēm samazināt. Vēl nesen to uzsvēra arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis, neminot neko konkrētu, kas tad tieši darīts. Tas saprotams, jo latviešiem ir vieds teiciens Kas gan sunim asti cels, ja ne pats.

Diemžēl ne par mata tiesu nav mainījies bēdīgais fakts, ka Latvijā vairāk nekā piektā daļa jeb teju 22% iedzīvotāju (Centrālās statistikas pārvaldes dati) ir pakļauti nabadzības riskam un Eiropas Savienībā tas ir viens no augstākajiem rādītājiem. Mums bieži vien dažādos valsts un vietvaras līmeņos tādi uzrāviena plāni ir, bet pietrūkst konkrētu uzdevumu: kam un kas konkrētā laikā jāizdara.

Taču ar labo gribu un vārdiem vien nepietiek. Šī vienošanās paredzēja vēlamo sarakstu ar uzturvielām bagātu pārtiku par pieejamām cenām, turklāt ar piebildi: ja to atļauj sortiments. Kopā noteiktas desmit kategorijas. Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra informācija, pārsvarā tajā grozā nav bijis vairāk par septiņām. Tas arī saprotams: ražotājs vai tirgotājs nav tāds labdaris, lai labu mantu atdotu lēti.

Līdzīgi ir attiecībā uz otru mērķi – par Latvijas ražotāju konkurētspējas veicināšanu. Zemo cenu grozā mūsu pašu zemītē saražotā netiek likts vairāk kā līdz šim. Jo importēt joprojām ir lētāk nekā pirkt no vietējiem. Jau gadu gadiem sadarbība neizdodas un neīstenojas arī trešais mērķis.

Ja neskaita slavinošos rakstus, nav nekādu pazīmju, ka šī iniciatīva gada laikā situāciju Latvijā būtu radikāli mainījusi. Kā skaidro ekonomikas eksperti, cenu dinamiku joprojām lielā mērā nosaka sezonalitāte, pasaules pārtikas cenu svārstības, energoresursu izmaksas un konkurence tirgū. Līdz ar to pārtikas cenu problēmai memorands nav izrādījies brīnumlīdzeklis.