Kāpēc arvien trakāk?

Vakar bija Starptautiskā bērnu tiesību aizsardzības diena un ap šo laiku dažādas organizācijas rīko pasākumus, izglītojošas kampaņas un visādas nodarbes ģimenēm, tā atgādinot par mūsu kopīgo atbildību sagādāt bērniem drošu, cieņpilnu un attīstībai labvēlīgu vidi. Pasaulē šī tradīcija aizsākta pirms gadsimta, kad Ženēvas konferencē uzsvērta bērnu labklājība. Bet oficiāli ANO un daudzas valstis to sāka atzīmēt 1950. gadā, kad pieņemta Bērnu tiesību konvencija. Latvija tai pievienojās 1992. gadā pēc neatkarības atjaunošanas.

Arī padomju okupācijas gados pie mums svinēja Bērnu aizsardzības dienu. Bet tad laikam netika uzsvērts vārds tiesības. Vismaz es to tā neuztvēru. Vairāk tika atgādināts par pienākumiem: mācīties, sakārtot pašai savu istabu, palīdzēt saimniecībā, ielu šķērsot uzmanīgi, atvērt durvis vecākiem cilvēkiem utt. Tas šķita tik pašsaprotami kā tiesības uz saulaino bērnību, kāda nu padomju laikos tā bija. Un ne tāpēc, ka kādos likumos rakstīts, bet tāpēc, lai izaugtu gudra un būtu drošībā. Kā ceturtajā bauslī: „Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē.” Padomju gados jau to skaļi neskandēja, un tikai vēlāk izpratu šī baušļa būtību apsolījumā: „Lai tev labi klājas.”

Vairāk nekā 30 gadus it kā ievērojam ANO Bērnu tiesību konvenciju, bet šķiet, ka iet arvien trakāk. Bērnu aizsardzības centrs tikko sacēlis trauksmi, jo pērn par iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem saņemts vairāk nekā 1700 iesniegumu, un tas ir divreiz vairāk nekā iepriekš. Centra ieskatā labā ziņa: pieaugošais iesniegumu skaits apliecina, ka sabiedrība bērnu drošībai pievērš pastiprinātu uzmanību. Sliktā – problēma samilst, un arvien vairāk jūtams, ka trūkst profesionālu speciālistu, kas palīdzētu problēmas risināt ātri un cilvēcīgi (!). Kā liecina skolēnu aptauja, lai gan lielākā daļa ar dzīvi ir apmierināta, ļoti daudzi tomēr regulāri saskaras ar negatīvām emocijām: vairāk nekā puse aptaujāto vienmēr vai bieži jūtas uztraukta, trešā daļa – nomākta, bet 37% – noraizējušies. Tāpēc sākta kampaņa Tavs darbs maina bērna nākotni, uzsverot, ka tieši speciālistu iesaiste, attieksme un spēja savlaicīgi rīkoties kļūst par izšķirošu faktoru bērna dzīves kvalitātē un nākotnes iespējās. Uzsaukumu izlasīju, bet par vecāku līdzdalību tur nekas nebija teikts.