Kam vajadzīga Baznīcu nakts?

Rīt Latvijā noritēs reliģisks kultūras pasākums Baznīcu nakts, kad draudzes atver durvis ne tikai savējiem, bet arī ciemiņiem, kuri Tā Kunga namā ienāk reti vai pirmo reizi. Bet šis nebūs reklāmraksts, lai gan vajadzētu, jo ikviens kristietis taču zina Bībelē rakstīto norādi: „Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai!” (Marka ev. 16:15). To Jēzus toreiz teica saviem mācekļiem, bet šo misiju var pildīt ikviens. Tikai mūsdienās ar to ticības apliecināšanu nemaz tik gludi neiet – arī laika trūkuma dēļ, un tam iemesls bieži vien ir naudas pelnīšana. Un kuram katram baznīca tik pieejama un atvērta nemaz nav. Tāpēc jāpriecājas, ka jau 11. reizi mūsu valstī notiek tāds garīgās kultūras notikums, kad lielāki vai mazāki dievnami ver smagās durvis vaļā ārpus dievkalpojumu laika.

Baznīcu nakts ideja radusies pirms vairāk nekā 20 gadiem Austrijā, bet 2013. gadā šī kristiešu konfesiju kopīgi rīkotā, ekumeniskā tradīcija atceļoja līdz mums. Pēc rīkotāju ziņām, šogad piedalīsies 160 baznīcu visā Latvijā (pērn bija ap 200), piedāvājot muzikālus priekšnesumus, ekskursijas, garīgas sarunas, izstādes, muzikālu Dieva slavēšanu un sadraudzību pie tējas krūzes.

Vienlaikus notiks Atvērto baznīcu diena, kad ikviena draudze ir aicināta dievnamu turēt vaļā arī bez kultūras programmas. No visām mūsu novada draudzēm (ap 20, nelielās ieskaitot) durvis vērs piecas, kā liecina Baznīcu nakts saraksts. Pārējo neatsaucībai gan jau ir kādi iemesli. Galvenais, lai Dieva nama durvju atslēgas nesāk ierūsēt ticības trūkuma dēļ.

Ir dzirdēts aizbildinājums: „Savējie tāpat nenāks, bet svešiem mums nav, ko rādīt.” Ja Dieva varenību saskata tikai laicīgā spožumā, tad tiešām nav mums ne tādu agrīnās gotikas arhitektūras paraugu kā Parīzes Dievmātes katedrāle, ne tādu dārgumu glabātavu kā Santjago de Kompostella Spānijā, kur tūkstošiem svētceļnieku ik dienu pa Svētā Jēkaba ceļu dodas apskatīt Jēzus apustuļa kapavietu. Tur atvērto durvju dienas nav jārīko.

Bet mums favorītes ir tieši mazās luteriskās baznīciņas Īvandē, Vārmē un Rendā, kur durvis būs vaļā. Sv. Pētera Usmas draudzi Rendā gribas uzteikt īpaši, jo tā piedalās ik gadu gandrīz kopš Baznīcu nakts pirmsākumiem. Un turp brauc daudzi no tuvienes un tālienes, lai gan oriģinālais sakrālais mantojums – pirms vairāk nekā 300 gadiem celtais tēsto guļbaļķu namiņš – apskatāms Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā.