Ceturtdiena, 6. februāris
Vārda dienas: Dace,  Dārta,  Dora,  Daris

Jaunumi likumā par pensijām

Raksta autors: Aiga Smiltniece, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vadošā inspektore Kuldīgas klientu centrā

08:32 - 14.09.2024

Aiga Smiltniece

Labklājības ministrijas izstrādātajā likumprojektā Grozījumi likumā „Par valsts pensijām” noteikts: lai tiktu ieskaitīts darba stāžs līdz 1996. gada 1. janvārim, pēc šī datuma jābūt 20 gadu stāžam, tas ir, apdrošināšanas iemaksām jābūt maksātām 20 gadus. Kā komentēja labklājības ministrs Uldis Augulis, valsts pensiju sistēmā bija jāsniedz noteikts ieguldījums.

Likumā jau paredzēts, ka no nākamā gada 1. janvāra vecuma pensiju piešķirs tiem, kas būs sasnieguši 65 gadus un kam darba stāžs ir vismaz 20 gadu (jāpiebilst: pagaidām visas dzīves laikā).

Likums Par valsts pensijām pieņemts 1995. gada 2. novembrī un stājās spēkā 1996. gadā. Tā uzdevums bija un ir noteikt apdrošināšanas iemaksās balstītus valsts obligātās pensiju apdrošināšanas sistēmas principus. Šī pensiju shēma balstīta sociālās apdrošināšanas iemaksās un darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa: tas, ko iemaksā sociāli apdrošinātie, tiek novirzīts pašreizējām pensijām.

Joprojām noteikts, ka apdrošināšanas stāžs ir pilnos gados izteikts laika periods, kurā sociāli apdrošināta persona šīs iemaksas ir maksājusi pati vai arī iemaksas par cilvēku ir maksātas vai bija jāmaksā. Tātad no 1996. gada katram tiek uzrādīts konkrēts darba ienākums, no kura izdarāmas obligātās iemaksas sociālajai apdrošināšanai. No tām atkarīgs pensijas lielums, un pēc tām nosaka darba stāžu. Pensijas aprēķina formula jau sākotnēji bija un joprojām ir tāda: P = K/G. P – gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija; K – apdrošinātās personas pensijas kapitāls, kas reģistrēts tās kontā (reģistrētās iemaksas), G – laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada plānots vecuma pensiju izmaksāt.

Bet ar likuma stāšanos spēkā paredzēts pārejas periods un, kamēr ir cilvēki ar darba stāžu līdz 1996. gadam, vecuma pensijas formulā iekļauts lielums Ks. To veido darba stāžs līdz 1995. gada beigām un vidējo iemaksu alga no 1996. līdz 1999. gadam. Pārejas laika formula: P = (Ks + K)/G.

Likumā Par valsts pensijām pārejas noteikumu 3. punktā teikts: izdevumi, kas saistīti ar pārejas noteikumu 1. un 2. punktā minēto periodu iekļaušanu pensiju aprēķinā (šeit norādīti Latvijā un bijušajā PSRS uzkrātie darba periodi līdz 1995. gada beigām), jāsedz no valsts pensiju speciālā budžeta, izņemot tos izdevumus, kas saistīti ar pārejas noteikumu 1. punkta 10. apakšpunkta atvieglojumiem. Izdevumi, kas saistīti ar pensijas palielināšanu, piemērojot 1. punkta 10. apakšpunktā, 10. punkta 3. un 4. apakšpunktā noteiktos atvieglojumus, kopš 2003. gada jāsedz no valsts pamatbudžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tātad, pensiju aprēķinot, tiek ieskaitīts vēsturiskais apdrošināšanas stāžs, par kuru iemaksas nav maksātas. Mainoties ekonomiskajai situācijai, jādomā, kā veicināt pensiju sistēmas ilgtspēju un stabilitāti.

Nākamgad varēs pensionēties tie, kuri būs sasnieguši 65 gadus, tātad 1960. gadā dzimušie. Šīm personām, stājoties spēkā likumam Par valsts pensijām 1996. gadā, kas paredz individuālas sociālās apdrošināšanas iemaksas un uzskaiti, bija 36 gadi. Līdz ar to no 1996. gada janvāra līdz pensionēšanās vecumam varēja uzkrāt 29 darba stāža gadus. Situācijas ir dažādas, bet jāpiebilst, ka valsts arī maksā obligātās iemaksas no pamatbudžeta un sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, lai pensiju apdrošinātu tiem, kas ir vecāku pabalsta, bērna kopšanas, bezdarbnieka vai slimības pabalsta saņēmēji, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti, kuri nav darba attiecībās, un citiem. Tas ļauj secināt, ka 20 gadu darba stāžu pēc 1996. gada janvāra bija un ir iespējams uzkrāt.

Ministru kabinets 29. augustā likumprojektu ir iesniedzis Saeimai.

Atbildēt