Latvijas Pasts: „Mums jāiet tur, kur ir klienti”

Ar DIĀNU BLEIVU, valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts (LP) Kurzemes reģiona nodaļas vadītāju pēdējos divarpus gadus, Kurzemnieka redakcijā runājam gan par pārmaiņām pastā, gan sadarbību. Mūsu laikrakstu LP abonentiem piegādā Kuldīgas novadā un citviet Latvijā.

Cik liela struktūra ir jūsu pārraudzībā?

Kurzemē tie ir 29 klientu centri, klientu apkalpošanas punkti un piegādes punkti. Kuldīgā ir viens piegādes punkts, kas apkalpo visu novadu – pagastus un abas pilsētas. Strādā desmit pastnieki, kuri visu novadu arī apkalpo.

No aprīļa (saruna notika marta beigās – red.) klātienes klientu apkalpošanas vietu nosaukumos akcentējam tieši savstarpējo mijiedarbību ar klientu. Līdz ar jauno zīmolu mainījām vizuālo identitāti, vēlamies klientiem būt tuvi un pieejami, tāpēc arī mainās klātienes klientu apkalpošanas vietu nosaukums.

Tātad būs klientu apkalpošanas centri (pilna darba laika pasta nodaļas, kāda ir Kuldīgā) un klientu apkalpošanas punkti (tie būs nepilna laika). Skrundā un Alsungā ir klientu apkalpošanas punkti. Mainām nosaukumus, bet funkcijas nemainās.

Bet vai piegādes punkts Kuldīgā paliek?

Piegādes punkti paliek. Tos iedzīvotāji jau redz mazāk. Viņi redz pastniekus.

Cik cilvēku strādā Kurzemē kopumā?

120 aptuveni, jo pamainās. Tas ir, ieskaitot pastniekus, vadītājus un klientu apkalpošanas speciālistus.

Kas mainās darba kvalitātē?

Klientu centri maina vizuālo identitāti. Dzeltenās krāsas aploksnītes esam nomainījuši uz jauno logo ar rozā putnu. Pakāpeniski virzāmies uz to, lai arī klientu centri būtu vizuāli citādāki, klientiem pieejamāki. Piemēram, ir pazudušas lielās barjeras un letes, klientu apkalpošanā stils kļuvis brīvāks.

Pasta pakalpojumi nemainās, bet kopējais mērķis ir attīstīt tieši finanšu pakalpojumus, jo to klientu, kuri izvēlas nākt klātienē, kļūst arvien mazāk. Mērķis ir iet tur, kur cilvēku plūsma lielāka, un mūsdienās tie ir tirdzniecības centri. Meklējām gan citus pakalpojumus, gan jaunas iespējas. Aprīlī sadarbībā ar banku Citadele sākam piedāvāt 2. pensiju līmeņa pārvaldnieku maiņu – arī tāds jaunums būs klientu centros.

Vai arī Kuldīgā kādā tirdzniecības centrā varētu būt pasta pakalpojumi?

Vēl notiek sarunas, meklējam izdevīgāko piedāvājumu. Vēl nav precīzas informācijas, kur mēs varētu iet: veikalos Rimi vai Maxima vai kur citur. Bet, pārejot uz tirdzniecības centriem, ir ļoti labi piemēri, jo klientu plūsma būtiski uzlabojas: kāds ierauga apsveikuma kartīti, cits izvēlas kādu nieciņu, ko ir pamanījis. Jā, mums jāiet tur, kur ir klienti. Talsos esam Rimi, nesen arī Tukumā pārgājām uz tirdzniecības centru. Esam uzrunājuši vairākus šādus centrus, bet jāskatās, lai būtu samērīgas izmaksas un saprātīgs piedāvājums.

Kas būs ar ēku Kuldīgā, kurā pasts tik ilgi atradies?

To mēs nomājam. Ēka vairs nav mūsu īpašumā – rudenī tika pārdota. Mums ir vienošanās, ka gadu tur paliekam noteikti, bet par ilgāku sadarbību ar īpašnieku neesam runājuši. Jāiet tur, kur ir klienti, un ļoti svarīgs ir arī nejaušais pircējs.

Kas ir jūsu klienti?

Tie vairāk ir mūsu klātienes pakalpojumu saņēmēji, taču veidojas cits profils – cilvēki labprāt izmanto mūsu pakomātu tīklu un iespējas pašapkalpošanās vietnē Mans.pasts.lv.

Arvien vairāk cilvēku izmanto pakomātus.

Jā. Mums Kuldīgā ir trīs pakomāti: viens ir īpaša dizaina, Kuldīgas mākslas skolas bērnu veidots, pie veikala Lidl, tad ir pie Elvi un Citro. Un ir Skrundā, Alsungā un Kabilē. Papildus izvietot tagad nav plānots, bet, ja ir liela vēlme un pamatojums, kur cilvēki gribētu, lūdzu, dodiet ziņu, varam to izskatīt.

Nesen LTV1 raidījumā 1:1 klausījos sarunu ar Viršu īpašnieku, kurš sacīja, ka degviela nav lielākā ieņēmumu pozīcija, jo tur tirgo ļoti daudz ko citu. Vai avīžu un žurnālu abonēšana un piegāde jums vēl ir lielākā pozīcija vai vairs nav?

Mūsu pamatpakalpojums ir universālais pasta pakalpojums jeb UPP. Ja atceraties, vēl necik gadu atpakaļ mūsu nodaļās varēja nopirkt daudz ko, arī sēklas, iepakojumus, saimniecības preces utt. Bijām kā milzīgs mazumtirdzniecības veikals. Bet skaidrs, ka tas nav mūsu uzdevums. Mūsu fokuss ir sniegt tiešām labu UPP un ar to saistītās lietas.

Lai var nopirkt aploksnes, markas, apsveikumu kartītes.

Tās ir papildu lietas, ko var iegādāties. Bet es nevilktu paralēles ar degvielu. Protams, mums ir svarīgi, kā tas ietekmē rentabilitāti, efektivitāti. Mēs pārskatām sortimentu, bet tas ir un būs vairāk saistīts ar pasta pakalpojumiem.

Redakcijā esam runājuši, ka pasts tā kā nedaudz nogulēja to pakomātu laiku. Varējāt sākt agrāk.

Tagad uzdevums ir atgūt to, ko palaidām garām. Un to arī aktīvi darām. 2024. gadā pakomātu tīklu attīstījām līdz 440 un Latvijā esam faktiski ar lielāko pakomātu tīklu attiecībā pret konkurentiem. Mūsu priekšrocība ir arī tā, ka mums ir 37 tādas pakomātu vietas, kurās neviena konkurenta nav, arī pierobežā.

Vai tie ir pagasti, mazākas vietas?

Jā, pārklājums ir liels. Mēs aicinām šo pakalpojumu izmantot un priecājamies, ja tas tiek darīts.

Mēs to arī vairāk attīstām. Jaunums, ko esam ieviesuši, ir personas identifikācija pie pakomāta. Adresāts var izņemt personalizētu sūtījumu, savu identitāti apliecinot ar Smart-ID vai eParakstu. Līdz ar to varēsim piegādāt, piemēram, recepšu medikamentus.

Kuldīgā tikāties arī ar pašvaldību. Kādas tēmas pārrunājat?

Šī sadarbība ir svarīga, jo Skrundā un Alsungā atrodamies pašvaldības telpās. Kuldīgas novada pašvaldība vienmēr mūs ir atbalstījusi – sadarbība ir laba. Mērķis mums viens, lai klientam nodrošinātu pakalpojumus, un ir svarīgi saņemt atgriezenisko saiti: ko iedzīvotāji saka, ko sagaida, kā viņiem trūkst, kāda ir mūsu pakalpojumu kvalitāte. Bet no pastniekiem īpašs paldies Turlavas un Laidu pagasta pārvaldēm, kas operatīvi palīdzēja ar padomu, kur vērsties, kad mašīnas bija iestigušas.

Kādu algu pastnieks vidēji saņem? Tāds priekšstats, ka viņi ļoti nostrādājušies.

Jā, ir, piekrītu, un darbs ir izaicinošs, sevišķi ziemā un īpaši šogad. Taču mēs esam valstij piederošs uzņēmums, un mūsu pamata būtība ir efektīvi un saimnieciski pārdomāti nodrošināt plašu pakalpojumu klāstu. Atalgojums visiem pastniekiem Latvijā ir līdzīgs. Pamata alga ir 820 eiro bruto pirms nodokļu nomaksas, bet ir arī kvalitātes piemaksas, algas mainīgā daļa, un tur variē no 100 līdz 200 eiro. Ik gadu atalgojumu pārskatām, nodrošinām arī labumu grozu, ir veselības apdrošināšana, dažāds emocionāls atbalsts, kopīgi pasākumi.

Darbdiena ir astoņas stundas.

Kā kuru dienu, ir īsākas dienas, ir garākas, jo ne visi preses izdevumi iznāk katru dienu un ne visi vienā dienā. Ir dienas, kad pastnieks nostrādā četras stundas, citreiz deviņas.

Ar ko viņi brauc?

Kuldīgā ir elektrovelosipēdi, ir elektroauto, un ir automašīnas Toyota, kas ir hibrīdveida un ar ko brauc uz tālākām vietām. Mēs strikti nenodalām, vai Kuldīgas pastnieks vai piegādā novadā. Mēdz būt, ka, braucot jau ārā, viņš var vēl piegādāt kādai mājai pilsētā. Prieks, ka, atbraucot uz Kuldīgu, jūtu – darbiniecēm noskaņojums ir atvērts, pozitīvs, optimistisks. Un par viņu darbu es saņemu komplimentus.

Mūsu izdevniecības līgums ar LP nosaka: Kuldīgā Kur- zemnieks jāpiegādā līdz 14.00. Negribu pārmest mūsu pastniekiem, bet ir reizes, kad abonenti zvana, kāpēc avīzes nav vēl četros.

Par šādiem gadījumiem noteikti jāinformē mūsu klientu atbalsta komanda pa tālruni 27008001 vai e-pastā [email protected], jo katrai situācijai ir kāds izskaidrojums. Un, zinot, kāda bija ziema, kādas bija ielas un lauku ceļi, piegādes diena tiešām kļuva garāka. Bet, ja tādas situācijas ir regulāras, aicinām ziņot – to vajag darīt. Tad mēs izvērtējam, varbūt nav pareiza iecirkņa adrese, varbūt kāds saslimis un aizvieto kolēģis, vai ir cits iemesls, kāpēc neuzspējam noteiktajā laikā.

Kuri ir lielākie šķēršļi vai problēmas pastnieka ikdienā? Vai nikni suņi?

Mēs esam mājdzīvniekiem draudzīgs uzņēmums, un pavisam droši uz ofisu varam suņus ņemt līdzi. Bet suns ir suns. Jā, un gadā ir ne viens vien gadījums, kad pastnieki tiek sakosti, jo skaidrs, ka suns savu teritoriju sargās. Tāpēc ir reizes, kad nevaram piegādāt, jo prioritāte ir pastnieku drošība un veselība. Un izaicinājums, protams, ir sniegs ziemā, atkusnis, neizbraucami, netīrīti ceļi.

Vēl problēma ir vēstuļu pastkastītes. Esmu pati izmēģinājusi vienā iecirknī pasūtīto piegādāt, un man tas gāja reizes divas trīs ilgāk. Ir jāiekāpj otra kurpēs, lai viņa ikdienu saprastu. Pastnieks jau gadu gadiem brauc un zina, ka ne visur redzami ielu nosaukumi, māju numuri, īpaši dārziņu teritorijā jāzīlē, kur sūtījumu likt. Dažkārt tiešām ir tāds izmeklēšanas, detektīva darbs. Mēdz būt, ka žogā ir vienkārši caurums, kurā jāieliek, pastkastītes mēdz būt otrā pusē, kur jāsniedzas žogam pāri. Ir vietas, kur sūtījums jānoliek „tur aiz tā stūra, zem tā akmens vai zem priedes, vai tur ir spainis ar vāku”. Tieši tā arī mēdz būt. Un tie nav joki. Uz dažām pastkastītēm žēl skatīties, cik tās izrūsējušas, salūzušas, un mums tur jāievieto sūtījums. Vai nu mēs vispār nevaram to piegādāt.