Dakter’s brīvu dienu nedos?

Atkal uzjundījis jautājums, vai mainīt samaksu par darbnespējas lapām. Pērn šo tēmu iesāka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), uzskatot, ka darba devējiem nākas maksāt daudz par daudz. Pagājušogad izrakstīti teju 570 000 slimības lapu, un darba devēju izmaksas bijušas ap 284 miljoniem eiro.

Tika ierosināts, ka pirmās trīs slimības dienas darbavietai nav jāmaksā. Ierēdņi Ekonomikas un Labklājības ministrijā domāja, domāja, līdz izdomāja kompromisu: atstāt spēkā nosacījumu, ka nav jāmaksā tikai par pirmo slimības dienu, bet turpmākajās summu var samazināt. Pašlaik darba devējam par otro un trešo slimības dienu jāmaksā ne mazāk kā 75% no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai – 80%. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts. Ministrijas rosina izmaiņas: 2. un 3. dienā darbiniekam izmaksātu vien 60% no algas, līdz astotajai – 80%, bet no devītās dienas valsts maksātu 75%. LDDK īstu piekrišanu vēl nav devusi, bet ļoti niknas ir arodbiedrības: arī ar tādu kompromisu cietēji būs slimie darbinieki.

Viens izmaiņu iemesls ir vēl tas, ka daļa slimības lapu tiekot ņemta bez pamatojuma, lai darba laikā atpūstos vai piepelnītos citur. Negribas tam ticēt – vismaz manā lokā tādi gadījumi nav zināmi. Gluži otrādi: dažkārt slims cilvēks strādā, līdz pārliekas atbildības dēļ krīt no kājām, vai arī baidās darbavietu zaudēt, jo ir jau arī tādi priekšnieki, kuri uz vārgiem ļaudīm raugās neiecietīgi. Un to var saprast: komercuzņēmums jau nav sociālais dienests vai labdarības iestāde.

Vēl viens iemesls, kāpēc negribas ticēt, ka daudzi slimības lapas ņem nepamatoti, ir finansiāli apsvērumi. Arī pašreiz tas var būt izdevīgi vien tiem, kam alga ir pāris tūkstošu, no kuriem kaut kas ietaupīts nebaltai dienai. Rodas arī jautājums: „Kur tad tā vienkārši slimības lapu var paņemt?” Tiesa gan, katram taču kādu vainu var atrast. Bet tā ir valsts veselības aprūpes atbildība, kāpēc sabiedrība kļūst arvien slimīgāka. Ja reiz darba devēji cer panākt, lai darbnespēja netiek dota nepamatoti, varbūt jāpakustina Veselības inspekcija, lai paskatās, cik godprātīgi ir ārsti. Pērn apstrīdētas 316 slimības lapas, no tām anulētas septiņas.

Taču runa jau nav par veselību – galvenais šajā strīdā ir nauda, no kuras negrib šķirties ne darba devēji, ne valsts, kuras galvenais ienākumu avots ir nodokļi. Varbūt šis strīds motivēs uzlabot veselības aprūpi?