Atrast savu vietu darbu tirgū jāgrib

Apmeklēju Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akciju Sezonas darbi, kurā darba meklētājus uz tikšanos aicināja ēdināšanas un viesmīlības uzņēmēji, tika meklēti arī palīgstrādnieki kūdras purvā. Interesentu atsaucība diemžēl nebija liela. Taču, parunājot ar viņiem un pavērojot sarunas ar darba devējiem, secināju, ka darba meklētāju prasības ir diezgan augstas.

Sociālajā medijā TikTok bieži redzu videostāstus par pieredzi darba meklējumos. Daudzi ar asarām acīs stāsta, ka labu darbu nācies meklēt gadu vai pat ilgāk, savu CV pa šo laiku nosūtot vairāk nekā 50 uzņēmumiem. Lai arī izglītība kandidātam būtu, mazās vai neesošās pieredzes dēļ tālāk uz interviju aicināti tikai tādos darbos, kas prasa divu vai trīs cilvēku pienākumus paveikt par viena algu. Kāda kuldīdzniece NVA pasākumā man atklāja, ka vietu tirdzniecībā meklē vairākus mēnešus, gaidot piedāvājumu no tādiem veikaliem kā Rimi un Maxima, taču līdz šim neviens darbiniekus nav meklējis vai arī, ja vakance bijusi, tā ātri izķerta.

Manu draugu un paziņu vidū arī gājis visādi. Kāds darbu savā nozarē atradis tūlīt pēc augstskolas vai pat vēl studiju gados. Cits pēc skolas beigšanas vietnē Visidarbi.lv izskatījis konkrētu nozaru vakances ilgāk par pusgadu, pēc laika cerība zudusi, un ideālās darbavietas prasības pazeminātas. Tāpēc viņi sākuši strādāt tādā darbā, kur pieredze un augstākā izglītība nemaz netiek prasīta, ar domu nopelnīt, kamēr meklē īsto vietu. Vairāki kursabiedri un skolas laika paziņas šajā darbā arī palikuši vairākus gadus, savai izglītībai un spējām atmetot ar roku, citi meklējuši iespējas savu talantu lietot, sākuši uzņēmējdarbību, taču tas, cik zinu, izdevies vien retajam.

Daudzi augstskolā, tostarp tolaik arī es, par darbu pēcāk nesatraucāmies, jo visi vēlējāmies studiju laiku izbaudīt, zemapziņā cerot, ka līdz ar skolas beigšanu tas mūs atradīs pats. Rūgtā pieredze rāda, ka tā diemžēl gadās ļoti reti. Tolaik ar nedaudz šķību aci skatījāmies uz tiem kursabiedriem, kuri iesaistījās visās augstskolas akcijās un piedāvājumos, lai gan tas viņiem īsti nepadevās vai tā šķita no malas. Bet tagad tieši viņi par darbu nesatraucas un ir veiksmīgi nonākuši tur, kur vēlējušies būt.

Secinājums: ja gribi piedalīties un esi aktīvs, tad pieredze ir mazsvarīga. Svarīgāka ir apņemšanās un milzīgs gribasspēks iet uz savu mērķi maziem solīšiem, un darba devēji to nākotnē noteikti novērtēs.